Noslēdzoties vasaras bezrūpībai, klāt "zinību mēnesis" – septembris. Šis "Jurista Vārds" atgādina par to vairākos tiešos un arī netiešos veidos.

Pirmkārt, mēs izsludinām kārtējo, nu jau trīspadsmito, ikgadējo studentu pētniecisko darbu konkursu, kurā piedalīties aicinām visus Latvijas tieslietu jaunos talantus neatkarīgi no augstskolas un studiju posma. Cerams, ka "velna duča" māņticība nevienu jauno censoni nenobiedēs un pieteikšanās konkursam būs tikpat aktīva kā citus gadus.

Visādā ziņā tiem, kas vēl šaubās vai kautrējas, jāatgādina, ka dalība "Jurista Vārda" pētniecisko darbu konkursā, nemaz nerunājot par gadījumiem, kad tiek iegūtas godalgotās vietas, ir nepārvērtējama iespēja jaunajiem juristiem apliecināt sevi un kaldināt profesionālo prestižu plašākajā iespējamā Latvijas tiesībnieku auditorijā – "Jurista Vārda" lasītāju acīs. Daudzi mūsu konkursu līdzšinējie dalībnieki ir tam labs piemērs. Tāpat solām sarīkot arī konkursa noslēguma pasākumu, kurā ka parasti draudzīgā un koleģiālā atmosfērā būs iespēja uzzināt komisijas locekļu – autoritatīvu tiesību praktiķu un zinātnieku – domas par iesniegtajiem darbiem, iepazīties ar citiem konkursantiem, kā arī konkursa komisijas locekļiem un pasākuma atbalstītājiem – vadošajiem Latvijas advokātu birojiem.

Par zināšanu vērtību savā ziņā atgādina arī cits šī "Jurista Vārda" materiāls – informācija par augusta nogalē publiskoto maksātnespējas lietu izpētes komisijas ziņojumu. Neapšaubāmi, šis dokuments ir vērtīga lasāmviela un nozīmīgs ieguldījums Latvijas sabiedrības un tieslietu sistēmas savstarpējā diskusijā par tiesiskuma nozīmi un nodrošinājuma veidiem, kā arī tiesas autoritāti. Komisijas locekļu domas ir dalījušās, par ko liecina gan konkrēto ziņojumā aplūkoto lietu komentāri, gan ziņojumam pievienotie atsevišķie viedokļi.

Nerunājot par gadījumiem, kad, iespējams (diemžēl), likums ir ticis apzināti pārkāpts un par ko tagad acīmredzot vajadzēs spriest prokuratūrai, kam pēc Tieslietu padomes lēmuma nosūtīts ziņojums, ir bijušas arī situācijas, kad, pēc komisijas domām, tiesneši pieļāvuši kļūdas neskaidrā maksātnespējas procesa normatīvā regulējuma vai nestabilās tiesu prakses dēļ. Šādos gadījumos lietās iesaistītajiem atlicis paļauties, ka tiesnešu kļūdas labos augstāka instance. Tomēr šai pašā ziņojumā arī pamatoti norādīts, ka "tiesu sistēmai jātiecas nodrošināt tiesiskumu jau pirmās instances tiesā". Tādēļ komisija rosinājusi uzlabot Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas informētību, tai skaitā paplašināt iespējas iegūt vairāk ziņu par tiesnešu darba kvalitāti. Tāpat rosināts apsvērt iespēju nepieciešamības gadījumā rosināt tiesnešu papildu apmācību. Šiem komisijas ierosinājumiem 27. augusta sēdē pievienojās arī Tieslietu padome, aicinot veikt tiesnešu apmācību programmu auditu. Tāpat Tieslietu padome nosūtījusi komisijas ziņojumu tiesu priekšsēdētājiem, iespējams, arī tas uzskatāms par pamudinājumu palūkoties uz kolēģu kvalifikāciju. Savukārt tieslietu ministrs iniciējis priekšlikumu veikt tiesnešu kvalifikācijas ārpuskārtas pārbaudes.

Kopumā to varētu uztvert kā kārtējo aicinājumu uz nepārtrauktu tālākizglītību un kvalifikācijas celšanu, kas jurista profesijā, bez šaubām, ir obligāts elements. Nezināšanas dēļ pieļauto tiesu kļūdu samazinājums noteikti stiprinātu tiesu varas autoritāti. Tomēr pret apzināti pieļautām kļūdām (arī tām, kas aizsegtas ar likuma formālo burtu) apmācība nelīdzēs – uz to norāda gan vairāki komisijas secinājumi, gan atsevišķu tās locekļu kritiskie komentāri.