Parīzes reģiona apelācijas instances tiesas spriedums saistībā ar vietējā dzelzceļa uzņēmumā strādājošā inženiera Havjera X nāvi komandējuma laikā izraisīja patiesu pārsteiguma vilni pasaules plašsaziņas līdzekļos. 2019. gada rudenī plašsaziņas līdzekļi iztirzāja spriedumu, kurā tiesa pēc būtības interpretēja Francijas sociālās apdrošināšanas regulējumu saistībā ar darba pienākumu izpildes izpratni komandējuma laikā un darba devēja atbildību par kompensācijām. Tiesa pieņēma nolēmumu, kas lielai sabiedrības daļai varētu nebūt pašsaprotams. Šajā rakstā īsi aplūkota atsevišķa izvēlēta Latvijas Augstākās tiesas prakse saistībā ar komandējumiem, kur galvenokārt risināti ar virsstundām un apmaksu saistītie jautājumi. Raksta noslēgumā Latvijas judikatūrai pretstatīti Francijas tiesu secinājumi par prezumpcijām komandējuma vai darba brauciena laikā.
Latvijas Darba likuma 68. un 136. pants
Kopš 2004. gada 8. maija piemēro Darba likuma (turpmāk – DL) 68. pantu redakcijā, kas nosaka piemaksu par virsstundu darbu, paredzot, ka darbinieks, kas veic virsstundu darbu, saņem piemaksu ne mazāk kā 100 % apmērā no viņam noteiktās stundas vai dienas algas likmes. Šā raksta mērķis nav analizēt 2019. gada 1. maijā spēkā stājušos grozījumu DL, kas paredz iespēju noteikt samazinātu virsstundu likmi noteiktās situācijās. Arī samazināto virsstundas likmju gadījumos pamatprincipi, kas aplūkoti šī raksta turpinājumā, paliek nemainīgi.
DL 136. pants kopš 2017. gada 16. augusta paredz, ka darbiniekam piemaksu par virsstundu darbu aizstāj ar apmaksātu atpūtu citā laikā atbilstoši nostrādāto virsstundu skaitam. Darbinieks ar darba devēju vienojas par šāda apmaksāta atpūtas laika piešķiršanas kārtību.
DL paredz arī specifisku kārtību brīvo dienu piešķiršanas termiņos. Standarta situācijā, ja darbiniekam piemaksu par virsstundu darbu aizstāj ar apmaksātu atpūtu, tad to dara mēneša laikā no virsstundu darba veikšanas dienas. Ja darbiniekam ir noteikts summētais darba laiks, apmaksātu atpūtu piešķir nākamajā pārskata periodā, bet ne vēlāk kā triju mēnešu laikā.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
|
Žurnāls tiesiskai domai un praksei | |
|
Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv
Informatīvais tālrunis 67311161
darbadienās9:00-17:00 |
||
| Abonēšana | Par "Jurista Vārdu" | |
| Žurnāli | Redakcija | |
| Reklāma | Autoriem | |
| Darba sludinājumi | Lietošanas noteikumi | |
| Redakcija: juristavards@lv.lv | Grāmatas |
Autortiesības Kontakti |
|
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
/Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/ |
© VSIA "Latvijas Vēstnesis" | |
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.
