Šī gada maijs ir jubilejas laiks diviem Latvijas valsts vēsturē būtiskiem notikumiem: aprit 100 gadi kopš Latvijas pirmā parlamenta – Satversmes sapulces – sanākšanas un 30 gadi kopš valstiskās neatkarības atgūšanas procesa pagrieziena punkta – Neatkarības deklarācijas pieņemšanas.
Jau valsts dibinātāju sastādītajā pagaidu satversmē – Latvijas Tautas padomes politiskajā platformā, kas tika pieņemta dienu pirms valsts izsludināšanas 1918. gada 18. novembrī, tika noteikts mērķis: "Latvijas Satversmes sapulce sasaucama pēc iespējas drīzā laikā." Tomēr Latvija tapa ļoti sarežģītos apstākļos, un pirmās parlamenta vēlēšanas kļuva iespējamas tikai pēc pusotra gada – 1920.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
|
Žurnāls tiesiskai domai un praksei | |
|
Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv
Informatīvais tālrunis 67311161
darbadienās9:00-17:00 |
||
| Abonēšana | Par "Jurista Vārdu" | |
| Žurnāli | Redakcija | |
| Reklāma | Autoriem | |
| Darba sludinājumi | Lietošanas noteikumi | |
| Redakcija: juristavards@lv.lv | Grāmatas |
Autortiesības Kontakti |
|
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
/Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/ |
© VSIA "Latvijas Vēstnesis" | |
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.
