Uz bērna viedokļa noskaidrošanu un ņemšanu vērā tieši norāda, piemēram, Bērnu tiesību aizsardzības likuma 13. panta trešā daļa,² 20. panta otrā daļa,³ ANO Konvencijas par bērna tiesībām 9. panta 2. punkts,⁴ 12. pants,⁵ Eiropas Padomes Konvencijas par bērnu tiesību piemērošanu 3. pants⁶ un 6. panta "c" punkts,⁷ Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 24. panta pirmā daļa.⁸ Tāpat izvērsti skaidrojumi par šo tiesību saturu ietverti ANO Bērnu tiesību komitejas komentāros⁹ un Eiropas Padomes Ministru komitejas vadlīnijās (pamatnostādnēs) par bērniem draudzīgu tiesu sistēmu un šīs vadlīnijas skaidrojošajā memorandā.¹⁰

No minētā regulējuma izriet: ja bērns ir spējīgs formulēt viedokli, tas ņemams vērā atkarībā no bērna vecuma un brieduma. Tas nozīmē piešķirt pienācīgu nozīmi lietā bērna viedoklim un jūtām attieksmē pret vecākiem, kā arī tiesai pienācīgi ņemt vērā bērna tiesības uz privāto dzīvi.¹¹ Kopumā bērnu tiesību aizsardzības lietas nav vērstas uz vecāku sodīšanu par vecāku pienākumu neievērošanu pret bērnu, bet šajos procesos primāra ir bērna vislabāko interešu aizsardzība,¹² kā arī jebkurā iztiesāšanā, kas atstāj iespaidu uz bērna nākotni, ir jānodrošina arī bērna kā pamattiesību subjekta aizsardzība.¹³

Tāpēc arī bērna viedoklis noskaidrojams, lai vispusīgāk lietā izzinātu, kas ir bērna vislabākajās interesēs, un līdz ar to efektīvi aizsargātu bērna tiesības.

Ievērojot minēto, raksta mērķis ir apskatīt nepilngadīgo personu viedokļa noskaidrošanas procesu administratīvajās lietās par aizgādības tiesību pārtraukšanu un atjaunošanu vecākiem. Vērtējot Administratīvās rajona tiesas un Administratīvās apgabaltiesas praksi ilgtermiņā, tā pamatā neuzrāda būtiskas kļūdas tiesību normu piemērošanā nepilngadīgo personu viedokļa noskaidrošanā. Tiesu prakse ir pietiekami vienota, un tā pamatā atbilst Senāta izteiktajām atziņām. Raksta mērķis tāpēc vairāk ir vērsts uz to, lai apskatītu līdzšinējo tiesu praksi, vērtētu problēmaspektus un pievērstu uzmanību jautājumiem, par kuriem nākotnē varētu domāt kā procesa kvalitātes uzlabošanas līdzekļiem. Tāpat, lai arī tiek apskatīta bērna viedokļa uzklausīšana tiesas procesā, pamatprincipi ir piemērojami arī iestādes procesā.

Uzklausīšanas veidi

Bērna uzklausīšana nav absolūts pienākums, kā arī bērnam ir tiesības tikt uzklausītam, nevis pienākums izteikties.¹⁴ Uzklausīšana vērtējama, ņemot vērā katras lietas apstākļus un ir atkarīga no bērna vecuma un brieduma.¹⁵ Ja tiesa nolemj, ka bērns jāuzklausa, tai jāpiedāvā bērnam faktiska un efektīva iespēja izteikties. Tiesai jāveic atbilstoši pasākumi šādas uzklausīšanas organizēšanai, ievērojot bērna intereses un katras konkrētās lietas apstākļus.¹⁶ Speciālistu vidū ir viedokļi, ka bērna vislabāko interešu kā nenoteiktā tiesību jēdziena piemērošana ir komplicēta. ANO Bērnu tiesību komiteja, šādu viedokli komentējot, ir vērsusi uzmanību, ka bērnu vislabāko interešu ievērošana ir jāuzskata par tiesībām, principu un procedūras noteikumu. Tāpat visas konvencijā noteiktās tiesības ir "bērna vislabākajās interesēs", šīm tiesībām nav hierarhijas būtiskuma ziņā, kā arī tiesības nedrīkst mazināt, negatīvi interpretējot to, kas ir vai nav bērna vislabākajās interesēs.¹⁷

Tādējādi bērna vislabāko interešu ievērošana ir gan ar materiāltiesisku, gan procesuāltiesisku nozīmi. Procesuālajā aspektā līdz ar to tas nozīmē organizēt procesu tā, lai šīs intereses ievērotu.

No iepriekš norādītajām tiesību normām un Administratīvā procesa likuma 21. panta izriet, ka atšķirībā no pilngadīgas personas, kas parasti pati lietā īsteno procesuālās tiesības, lietās, kurās ir iesaistīts bērns, viņš piedalās pastarpināti ar likumiskā pārstāvja (vecāks, aizbildnis), speciālā procesuālā pārstāvja (piemēram, sevišķais aizbildnis) vai ārpusģimenes aprūpes institūcijas pārstāvja, ja bērns atrodas šādā institūcijā, starpniecību. Tiesa līdzās pārstāvim var aicināt arī pašu nepilngadīgo personu piedalīties tiesā.

Tā kā bērna dalībai procesā ir jābūt jēgpilnai,¹⁸ tad, ja bērns tiesas procesā tiek uzklausīts, šāds viedoklis ir jāizvērtē tikpat būtiski kā jebkura cita procesa dalībnieka sniegtais viedoklis.