23. Februāris 2021 /NR. 8 (1170)
Skaidrojumi. Viedokļi
Vai sekos kļūdas labojums: viedoklis diskusijā par Krimināllikuma 271. panta atjaunošanu
1
Dr. iur.
Valentija Liholaja
LU Juridiskās fakultātes Krimināltiesisko zinātņu katedras profesore 

Krimināllikuma 271. panta izslēgšanu no likuma vienmēr esmu uzskatījusi par kļūdu, ko vairākkārt jau esmu paudusi savās publikācijās, tādēļ uzskatu par nepieciešamu piedalīties šobrīd uzvirmojušajā diskusijā par šīs normas atjaunošanu un izteikt savu atbalstošo viedokli.

Kā vēstīts portālā "Delfi", 2021. gada 13. janvārī Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija uzklausīja ministriju un citu iestāžu informāciju par aktuālo situāciju valstī Covid-19 ierobežošanā un seku novēršanā. Tajā skaitā atskaiti par policijas darbu sniedza Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Signe Bole, kura līdz ar policijas darbinieku darbības pozitīvo novērtējumu norādīja uz gadījumiem, kad policisti cietuši no personām, kas uzskata, ka to gods un cieņa ir svarīgāks par citu cilvēku un valsts varas pārstāvju un valsts amatpersonu godu un cieņu, un informēja Saeimas deputātus, ka ir uzsākta diskusiju par Krimināllikuma 271. panta atjaunošanu, lai pasargātu savus kolēģus, policijas darbiniekus, kuri pilda valsts uzlikto pienākumu un cīnās ar cilvēkiem, kuri nav vēl sapratuši Covid-19 pandēmijas izraisīto bīstamo situāciju valstī.1

Tā kā Krimināllikuma 271. panta izslēgšanu vienmēr esmu uzskatījusi par kļūdainu risinājumu, ko vairākkārt esmu paudusi savās publikācijās, dažas no kurām atļaušos arī atgādināt, uzskatu par nepieciešamu iesaistīties šajā diskusijā un izteikt savu atbalstošo viedokli, vispirms atgādinot lasītājam, kā notika "atbrīvošanās no šā Krimināllikuma panta.

 

I. Neliels vēsturisks ekskurss

[1] Pieņemot Krimināllikumu,2 tajā bija ietverti seši panti, kas paredzēja atbildību par personas goda un cieņas aizskārumu, proti: 91. pants (Apzināti nepatiesu ziņu izplatīšana par deputāta kandidātu); 156. pants (Goda aizskaršana); 157. pants (Neslavas celšana); 158. pants (Goda aizskaršana un neslavas celšana masu saziņas līdzeklī); 271. pants (Valsts varas pārstāvja un citas valsts amatpersonas goda un cieņas aizskaršana) un 339. pants (Karavīra goda aizskaršana). Kopš 2013. gada 1. aprīļa Krimināllikumā saglabāts tikai viens – 157. pants, kas nosaka atbildību par neslavas celšanu, kura otrajā daļā ietverts no Krimināllikuma 158. panta pārnestais par neslavas celšanu masu saziņas līdzeklī.

[2] Atskatoties pagātnē, secināms, ka jautājums par goda un cieņas krimināltiesisko aizsardzību no preses pārstāvju puses tika aktualizēts 2002. gada oktobrī, un tas skaidrojams ar diviem it kā pirmajā brīdī savstarpēji nesaistāmiem notikumiem – 2002. gada 18. septembri, kad tika ierosināta krimināllieta par Tautas partiju apvainojošu skrejlapiņu izplatīšanu saistībā ar gaidāmajām 8. Saeimas vēlēšanām, un tajā brīdī Augstākās tiesas Senāta lietvedībā esošo akciju sabiedrības "Diena" un A.O. kasācijas sūdzību par Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2002. gada 3. jūnija spriedumu L.S. prasības lietā par godu un cieņu aizskarošu ziņu atsaukšanu un kompensācijas piedziņu, kas nebūt nebija labvēlīgs atbildētājiem un gala rezultātā tika atstāts negrozīts.

[3] Tātad – 2002. gada septembrī–oktobrī risinājās notikumi, kuri plašsaziņas līdzekļos trāpīgi apzīmēti kā "Apustuļu oktobra pučs",3 kad, veicot pirmstiesas izmeklēšanu tā sauktajā skrejlapu lietā, kas bija ierosināta saskaņā ar Krimināllikuma 91. pantu, tika aizturēti divi partijas "Latvijas ceļš" biedri. Nākamajā dienā, uzskatot, ka policija izmantojusi nepārbaudītus faktus, premjerministrs, kas bija "Latvijas ceļa" pārstāvis, no amata atbrīvoja iekšlietu ministru, kurš savukārt bija Tautas partijas biedrs.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
ABONĒ 2022.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
1 KOMENTĀRS
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Inga Reine
18. Marts 2021 / 16:55
0
ATBILDĒT
Esmu iepazinusies ar jaunu, ļoti oriģinālu starptautisko cilvēktiesību dokumentu un ES Pamattiesību hartas interpretāciju. Būtu jauki arī iepazīties ar kādu starptautiskās tiesu instances spriedumu, kas apstiprina autores piedāvāto interpretāciju. Vai nu vismaz kādu starptautiski atzītu akadēmisko materiālu (rakstu, grāmatu). Tas ir, lai varētu pilnvērtīgāk iepazīties ar diskusijā izvirzītajiem argumentiem 'par' un 'pret'.
Satversme 100: Atver Satversmi
Satversme: Esejas
VĒL ŠAJĀ ŽURNĀLĀ
VĒL PAR ŠO TĒMU
VĒL ŠAJĀ NOZARĒ
VĒL ŠAJĀ RUBRIKĀ
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties