7. Decembris 2021 /NR. 49 (1211)
Skaidrojumi. Viedokļi
Normas konstitucionālā pārbaude Satversmes tiesā un Eiropas Savienības tiesības
Aldis Laviņš
Satversmes tiesas tiesnesis, priekšsēdētajas vietnieks 
Uldis Krastiņš
Satversmes tiesas padomnieks 

Rakstā uzmanība veltīta Eiropas Savienības (turpmāk – ES) sekundāro tiesību aktu piemērošanas aspektiem konstitucionālās tiesvedības procesos. Šīs publikācijas mērķis nav aplūkot jautājumu par šāda tiesību akta nesaderību ar Satversmes kodolu vai dalībvalsts konstitucionālo identitāti.

Interpretējot ES tiesību normas, arī Satversmes tiesa piedalās tā sauktajā integrācijā caur tiesībām.1 Integrācijas mērķis Līguma par Eiropas Savienību2 1. pantā, ir izveidot "vēl ciešāk[u] Eiropas tautu savienīb[u]". Savukārt Satversmē ietvertais "integrācijas" pants, ka "Latvija nolūkā stiprināt demokrātiju var deleģēt starptautiskām institūcijām daļu no valsts institūciju kompetences" atklāj savstarpējas intereses: kamēr Eiropas tautu savienība stiprina demokrātiju Latvijas Republikā, tikmēr tā sekmē vēl ciešāku Eiropas tautu savienību.

Satversmes tiesa ir neatkarīga tiesu varas institūcija, kura, īstenojot konstitucionālo kontroli, aizsargā Latvijas valstiskumu, konstitucionālās vērtības un ikviena cilvēka pamattiesības. Tiesas spriešanas būtība Satversmes tiesā atšķirībā no citām tiesām ir izšķirt strīdus par tiesību normu atbilstību augstāka juridiska spēka tiesību normām. Izskatot lietas, Satversmes tiesa dod savu vērtējumu konstitucionāli nozīmīgos tiesību jautājumos, kā arī gādā par to, lai pēc iespējas pilnīgāk un aptverošāk tiktu novērsts normatīvais regulējums, kas neatbilst Satversmei vai citām augstāka juridiska spēka tiesību normām.3

Vienlaikus Satversmes tiesa piedalās ar LESD4 267. pantu iedibinātā sadarbības starp EST un valsts tiesām5 mehānismā, ko sauc par prejudiciālā nolēmuma tiesvedību. Tā kā prejudiciālā nolēmuma tiesvedība ir balstīta uz sadarbību, attiecīgi ir sagaidāms, ka Satversmes tiesas tiesvedības iznākums ļauj novērst tādu valsts tiesību normu pastāvēšanu, kas būtu pretrunā ES tiesībām,6 kā arī nodrošināt vienveidīgu ES tiesību interpretāciju.

Īpaši pēdējos gados pieteikumu iesniedzēju pieteikumos arvien biežāk ir ietverts juridiskais pamatojums, kurā izklāstīta valsts tiesību normas neatbilstība ES tiesību normām.7 Tādēļ turpinājumā ir vērts sīkāk pievērsties risinājumiem, pirmkārt, kā tieši Satversmes tiesa ir saskatījusi savu kompetenci attiecībā uz ES sekundārajiem tiesību aktiem, otrkārt, kā Eiropas Savienības Tiesa (turpmāk – EST) raugās uz dalībvalstu augstāko tiesu kompetenču īstenošanu, un, treškārt, vai ir kolīzijas vai saskarsmes punkti, kas rodas, krustojot abas perspektīvas.

 

1. Satversmes tiesa un ES tiesības – dažādas pieejas viens rezultāts

Īstenojot savas funkcijas, Satversmes tiesai ir iespējamas vairākas pieejas, kā ņemt vērā ES tiesību normas.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
ABONĒ 2022.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties