Kopš šā gada 1. janvāra ir spēkā jaunais Pašvaldību likums, kas pēc vairāku gadu desmitu spēkā esības ir aizstājis 1994. gada likumu "Par pašvaldībām". Par visbūtiskākajām izmaiņām, ko nes jaunais Pašvaldību likums, pirmie apjomīgie skaidrojumi ir publicēti jau 28. marta "Jurista Vārda" tematiskajā izdevumā. To skaitā bija gan Pašvaldību likuma projekta izstrādes darba grupas vadītājas Mg. iur. Ilzes Ošas un darba grupas locekles Mg. iur. Martas Bergmanes izvērsts viedoklis par pašvaldību vietu valsts pārvaldē un institucionālo uzbūvi jaunā likuma kontekstā, gan arī LU Juridiskās fakultātes Valststiesību zinātņu katedras docenta Dr. iur. Edvīna Danovska izklāsts par pašiem nozīmīgākajiem likuma jēdzieniem un jauninājumiem, kuri prasa plašākus paskaidrojumus. Tematisko rakstu kopu papildināja arī LU Juridiskās fakultātes docenta Dr. iur. Jāņa Plepa skatījums uz pašvaldībām un Latviešu vēsturisko zemju likumu un vairāki materiāli, kas veltīti Pašvaldību likuma 58. pantā paredzētajām iedzīvotāju padomēm.

Savukārt šajā "Jurista Vārdā" publicētajos rakstos autoru skatījums uz pašvaldībām ir daudzpusīgāks, vairs neaprobežojoties vienīgi ar Pašvaldību likuma komentāriem. Tā, piemēram, Satversmes tiesas tiesnesis Dr. iur. Jānis Neimanis norāda, ka vairākos Satversmes tiesas nolēmumos ir minēts pašvaldības princips, kurš izmantots tiesību normu konstitucionalitātes izvērtējumā. Tādēļ savā rakstā viņš pievēršas pašvaldību principam, atklājot, gan tā saturu, gan to, kādas sekas rada principa neievērošana un kādi ir tiesību aizsardzības līdzekļi principa pārkāpuma gadījumā. Šo skaidrojumu par pašvaldību būtību no cita aspekta papildina LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes asociētā profesora Māra Pūķa paustais par pašvaldību brīvībām. Viņaprāt, tās līdz šim vispilnīgāk ir aizstāvētas Eiropas vietējo pašvaldību hartā, un teritoriālo kopienu pamattiesību jomā tas ir nozīmīgākais starptautiskais līgums, ar ko Latvija ir apņēmusies ievērot Eiropai kopīgos pašvaldību tiesību principus. M. Pūķis līdzautorībā ar LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes docenti Lilitu Seimuškāni arī pievērsies apskatam par pašvaldību vēlēšanām Latvijā pēc neatkarības atjaunošanas, bet ceļavārdus Pašvaldību likuma praktiskajai iedzīvināšanai ir veltījusi 13. Saeimas deputāte un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētāja Inga Goldberga. Vēl bez visa cita viņa arī pievērš uzmanību faktam, ka likumprojektu anotācijās parasti tiek meklēts skaidrojums par vienas vai otras likuma normas piemērošanu un likuma autoru iecerēm, bet "to nevar attiecināt uz Pašvaldību likumu un tā apjomīgo anotāciju, kas sastāv no plaša apsvērumu klāsta, kas šobrīd vairs īsti neatbilst likuma normām, kuras likumprojekta izskatīšanas gaitā Saeimas komisijā tika būtiski mainītas".

Līdztekus minētajam šajā izdevumā publicēti vēl vairāki praktiskas ievirzes skaidrojumi, kuri būs noderīgi konkrētu normu izpratnē un piemērošanā. Tā, piemēram, Latvijas Pašvaldību savienības padomniece un Latvijas Pašvaldību Izpilddirektoru asociācijas darba koordinatore Sniedze Sproģe caur Pašvaldību likuma un saistīto normatīvo aktu prizmu aplūko jautājumu par izpilddirektora lomu pašvaldībā. Savukārt Latvijas Pašvaldību savienības Komunikācijas nodaļas vadītāja Liene Užule akcentē, ka vēl salīdzinoši nesen pašvaldību informatīvie izdevumi un to saturs bija saspringtu diskusiju temats, kurā norisinājās dažādu politiķu, juristu, plašsaziņas līdzekļu ekspertu, pašvaldību pārstāvju viedokļu sadursmes un vienlaikus efektīvākā kopsaucēja meklējumi, taču tos skāra pārmaiņas. Uz pašas veikta pētījuma pamata rakstā viņa aplūko to, kāds pašlaik ir pašvaldību informatīvo izdevumu liktenis un nozīme Latvijā un kā pašvaldībām turpmāk veidot savu drukāto izdevumu saturu, lai visas iesaistītās puses, un jo īpaši lasītāji, būtu apmierinātas. Visbeidzot, skaidrojošo daļu papildina arī zvērināta advokāta Edgara Atlāča un zvērināta advokāta palīdzes Agneses Kauces izklāsts par in-house izņēmuma piemērošanu Latvijas tiesību sistēmā. Autori gan aplūko in-house regulējuma attīstību un regulējuma piemērošanas priekšnoteikumus, tostarp kopsakarā ar konkurences tiesībās nostiprinātajiem principiem, gan arī pievēršas jautājumam par publiskas personas darbību privāto tiesību jomā.

Par iesaisti šī izdevuma rakstu kopas sagatavošanā redakcija izsaka pateicību gan autoriem, gan Latvijas Pašvaldību savienības padomniecei juridiskajos jautājumos Kristīnei Kinčai!