Pie lasītājiem dodas žurnāls, kas veltīts starptautiskajām tiesībām. Tematika ir izvēlēta apzināti, jo šajā nedēļā tiesību zinātniecei un Satversmes tiesas tiesnesei Kristīnei Krūmai (1974–2016) būtu apritējuši 50 gadi. Pieminot K. Krūmu, kuras zinātnisko interešu lokā bija tieši starptautiskās tiesības, redakcija uzrunāja viņas līdzgaitniekus, domubiedrus un, protams, arī nākamo paaudzi, kas veiksmīgi turpina iesākto.

Šajā numurā, pateicoties autoru nesavtīgajai iesaistei, mēģināsim atklāt lasītājam, ka, no vienas puses, mūsdienu starptautiskās tiesības uzticīgi saglabā savas sākotnējās iezīmes – kopš Vestfālenes miera līguma 1648. gadā tās joprojām ir tiesību normas, kas atzīst ikvienas valsts līdzvērtīgu statusu, un principā starptautisko tiesību uzdevums ir sekmēt mieru un visu nāciju labklājību. No otras puses, centīsimies pēc iespējas uzskatāmi pierādīt, ka starptautiskās tiesības kopš minētā gadskaitļa ir sazarojušās un regulē visdažādākās dzīves jomas, ko apliecina arī Kristīnes Krūmas pētījumi.¹ Protams, nenoklusēsim arī kritiku, kas šo tiesību nozari apvaino lēnīgumā, neefektivitātē utt.

Lai izprastu K. Krūmas domas un darbus, Dita Plepa, kas strādāja Satversmes tiesā jau Kristīnes Krūmas pilnvaru laikā, mums sniedz nenovērtējamu ieskatu viņas svarīgākajā bibliogrāfijā un Satversmes tiesas tiesneses darbā, tostarp atklājot, kā juridiskās metodes būtu piemērojamas starptautisko tiesību mijiedarbībā ar valsts tiesību normām. Savukārt Valsts prezidenta padomniece likumdošanas un starptautisko tiesību jautājumos Kristīne Līce sniedz pleca sajūtu tiem, kuri ir sākuši šaubīties par starptautiskajām tiesībām. Viņa precīzi atgādina, kādi juridiskie mehānismi pašlaik ir iedarbināti, reaģējot uz Krievijas agresiju pret Ukrainu. Tiesiskums ir dzirnavas, kas brīžiem var šķist lēnas, toties tās maļ pamatīgi.

Latvijas loceklis Starptautisko tiesību komisijā, starptautisko tiesību profesors Mārtiņš Paparinskis "Jurista Vārda" lasītājam sniedz nebijušu iespēju ielūkoties caur labi apgaismotu atslēgas caurumu, kā funkcionē starptautisko tiesību templis, kurā pasaules spožākie juridiskie prāti apzina to, kā valstu prakse pārvēršas par saistošām tiesību normām.

Par pašiem pēdējiem notikumiem Starptautiskajā tiesā lasītājs uzzinās, pateicoties Rīgas Juridiskās augstskolas lektorei starptautiskajās publiskajās tiesībās Anastasijai Kaplanei, kura sniedz ieskatu mutvārdu procesā par Dienvidāfrikas iesniegto prasību pret Izraēlu.

Starptautiskās tiesības nav akmenī iekalti Hammurapi likumi. Kādas pašlaik ir svarīgākās transformācijas starptautiskajās tiesībās – juridiskais plurālisms ir tā domuzīme, kas ļauj savienot tradicionālo valstu centrālismu ar jaunajām prasībām, kuras arvien skaļāk pieprasa reģioni, autonomās vienības un indivīdi, mums atklāj Eiropas Savienības Tiesas tiesnese, Rīgas Juridiskās augstskolas profesore Ineta Ziemele.

Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes asociētā profesore Inga Kačevska savā rakstā aplūko nesenākās Latvijas judikatūras tendences spriedumos par šķīrējtiesas procesu, šī tēma labi atklāj to, ka mūsdienu Latvijas juristam ir jāpārzina valsts tiesību normas kopsakarā ar starptautiskajām tiesībām.

Šis izdevums nebūtu pilnīgs bez Kristīnes Krūmas piemiņas stipendiātu² dalības. Elīna Luīze Vītola mums sniedz ieskatu Eiropas Cilvēktiesību tiesas attīstītajā interpretācijas pieejā Eiropas Cilvēktiesību konvencijai kā "dzīvam instrumentam". Viņa mums ļauj saprast, kādi ir šīs interpretācijas plusi un mīnusi lietās par tiesībām uz labvēlīgu vidi.

Priecājamies par iespēju publicēt arī mūsu visu neapstrīdamo autoritāti starptautiskajās publiskajās tiesībās – Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Starptautisko un Eiropas tiesību zinātņu katedras lektoru Māri Lejnieku, kas mums ir sarūpējis rakstu, kas atklāj tādus jūras pirātisma jēdzienus kā prīze un kaperēšana. Jāuzteic arī autora aizrautība, meklējot pierādījumus (fotoattēlus) muzeju arhīvos.