Tiesu efektivitāti mēra, galvenokārt vērtējot to, kā tās tiek galā ar izskatāmo lietu apjomu, cik lieli ir neizskatīto lietu uzkrājumi un vai tiesas spēj pieņemt lēmumus bez nepamatotas kavēšanās. Citi būtiski tiesu sistēmas vērtēšanas kritēriji ir tiesnešu neatkarība, sistēmas kopējās izmaksas, tiesnešu atalgojums, dzimumu līdzsvars, apmācība, digitalizācija, infrastruktūra, atbalsta personāls utt.

Ja lietu skatīšanas ātruma ziņā Latvija pēdējā desmitgadē rādītājus ir uzlabojusi (tomēr šī tendence ir apstājusies), kā arī ir viena no Eiropas līderēm tiesu digitalizācijas jomā, tad izmaksu efektivitāte diemžēl pat samazinās. Mūsu tiesu sistēma ilgstoši ir dārgākā Baltijā un ievērojami virs Eiropas vidusmēra (1. tabula, plašāk skat. ikgadējos EU Justice Scoreboard ziņojumus). Diskusijas par šo problēmu ir uzvirmojušas vairākkārt. Piemēram, 2022. gadā Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē Valsts kanceleja ziņoja par publiskā sektora optimizēšanas grūtībām, kā piemēru minot tiesnešu un prokuroru skaitu Latvijā, kas vidējos Eiropas rādītājus tobrīd pārsniedza attiecīgi par 39 % un 52 %.

Vēsturiskai ilustrācijai var minēt 20. gadsimta 30. gadus: Latvijā bija 1,95 miljoni iedzīvotāju, bet visu līmeņu tiesās (miertiesas, apgabaltiesas, Tiesu palāta, Senāts) kopā strādāja ap 270 tiesnešu (1938. gada dati), saņemot tikai tehnisku kancelejas atbalstu (bez palīgiem un padomniekiem). Sistēmas caurlaidība bija vairāk nekā 220 tūkstoši lietu gadā. Savukārt 2024. gadā, kad iedzīvotāju skaits sarucis līdz 1,87 miljoniem, Latvijā ir 550 tiesneši (neskaitot septiņus Satversmes tiesas tiesnešus) un daudzkārt lielāks tiesu darbinieku skaits. Vidējais Latvijas tiesu izskatītais lietu skaits pēdējos gados nesasniedz 130 tūkstošus (ieskaitot bezstrīdus lietas, neskaitot zemesgrāmatu lietas).

Valsts izdevumu dinamiku tiesu sistēmai ilustrē 2. tabula. Dažādu valstu tiesu sistēmu izmaksas parasti salīdzina, aplūkojot tiesām, prokuratūrai un juridiskajai palīdzībai piešķirtos līdzekļus, bet neiekļaujot cietumu sistēmas, probācijas u.tml. izdevumus. Pēdējo piecu gadu laikā (2020–2024) Satversmes tiesas, Augstākās tiesas, kā arī pārējo tiesu un prokuratūras finansējums no valsts budžeta pieaudzis par vairāk nekā 40 %.

1. tabula. Tiesu sistēmas darbības rādītāji: Baltijas valstu salīdzinājums

Avots: EU Justice Scoreboard 2023 (sakarā ar pandēmiju ziņojumā iekļauti dati, kas nav jaunāki par 2021. gadu)

2. tabula. Valsts izdevumi tiesu sistēmas finansēšanai: būtiskākās pozīcijas (eiro)

Avots: Valsts budžeta likuma pielikums "Valsts pamatbudžeta ieņēmumu un izdevumu atšifrējums pa programmām un apakšprogrammām"