3. Septembris 2024 /NR. 36 (1354)
Skaidrojumi. Viedokļi
Valsts pārvaldes iestādes statuss un pārstāvība tiesā
1
Dr. iur.
Edvīns Danovskis
Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Valststiesību zinātņu katedras asociētais profesors 

Ievads

Valsts pārvaldi Latvijā veido publisko tiesību juridiskās personas jeb publiskas personas – Latvijas Republika jeb valsts un atvasinātas publiskas personas. Šī valsts pārvaldes juridiskā uzbūve ir nostiprināta 2002. gadā pieņemtajā Valsts pārvaldes iekārtas likumā. Visas publisko tiesību juridiskās personas ir juridiskas organizācijas. Piemēram, ar Latvijas valsti kā juridisku personu saprotam nevis vietu kartē, bet gan juridisku organizāciju, kuru darbībā redzam caur tās orgāniem un iestādēm. Proti, Saeima, Ministru kabinets, tiesas, kā arī tiešās pārvaldes iestādes un citas iestādes ir tikai valsts kā juridiskas personas sastāvdaļas bez tiesībsubjektības, kuras darbojas šīs visnotaļ ietekmīgās organizācijas vārdā. No valsts nošķirtās, bet ar to cieši saistītās atvasinātās publiskās personas (pašvaldības, valsts dibinātas augstskolas u.c.) ir atsevišķas juridiskas organizācijas, kuras darbojas ar savu orgānu un iestāžu starpniecību. Taču visbiežāk publiskas personas vārdā darbojas iestādes, savukārt arī iestādi vienmēr pārstāvēs viena vai vairākas amatpersonas, kuras parakstīs dažādus tiesību aktus kā privāto, tā publisko tiesību jomā – līgumus, administratīvus aktus, kā arī procesuālus dokumentus tiesā. Diemžēl vēl joprojām ir gadījumi, kad tiesību piemērotāji, jo īpaši civilprocesā, neizprot vienkāršo valsts pārvaldes juridisko uzbūvi. Šā raksta mērķis ir risināt vienu no tiesību piemērošanas praksē konstatētām problēmām – publisko tiesību juridisko personu un privāto tiesību juridisko personu amatpersonu likumisko pārstāvības tiesību konstatēšanu civilprocesā. Pirms tam sniegts īss ieskats par salīdzināmu regulējumu administratīvajā procesā tiesā.

 

1. Iestādes statuss un pārstāvība administratīvajā procesā tiesā

Administratīvajā procesā tiesā iestāde parasti nav atsevišķs procesa dalībnieks. Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma (turpmāk – APL) 22. panta pirmo daļu administratīvi procesuālā tiesībspēja ir tikai Latvijas Republikai un atvasinātai publiskai personai, jo tikai šīs institūcijas ir atsevišķi tiesību subjekti. Administratīvajā procesā tiesā šie tiesību subjekti atrodas lielākoties atbildētāja statusā. Saskaņā ar APL 34. panta otro daļu atbildētāja pusē pieaicina iestādi, no kuras pieteicējs prasa attiecīgu rīcību, vai citu institūciju, ja tas noteikts normatīvajā aktā. Ar iestādi, no kuras pieteicējs prasa attiecīgu rīcību, saprotama nevis iestāde Valsts pārvaldes iekārtas likuma izpratnē, bet gan APL 1. panta pirmās daļas izpratnē (tiesību subjekts, tā struktūrvienība vai amatpersona). Piemēram, ja tiesā pārsūdzēts Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora lēmums, ar kuru uzlikts pienākums samaksāt nodokli, nokavējuma naudu un soda naudu, atbildētāja pusē pieaicināms Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors, jo tieši Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors saskaņā ar likuma "Par valsts ieņēmumu dienestu" 22.

ABONĒ 2025.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
1 KOMENTĀRS
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Parasts jurists
4. Septembris 2024 / 21:14
3
ATBILDĒT
A. god. doktora kungs! Tomēr atļaušos Jums aizrādīt. Ja jau Jūs esat pieskāries Civilprocesa likuma 74. panta pirmajai daļai, biju gaidījis, ka norādīsiet uz šīs tiesību normas un visa Civilprocesa likuma sistēmas nepilnību jautājumā, kas civilprocesā var būt par pusi. Jums bija jāredz, ka iedalījums fiziskajās personās un juridiskajās personās nāk no padomju tiesībām. Individuālais uzņēmums, zemnieku saimniecība vai zvejnieku saimniecība, kas, lai gan likuma "Par individuālo (ģimenes) uzņēmumu un zemnieka vai zvejnieka saimniecību" 8. panta trešajā daļā ir noteiktas kā juridiskās personas un ir arī reģistrētas Uzņēmumu reģistrā, par saistībām atbild ar visu savu mantu. Turpretim saskaņā ar Komerclikuma 90. panta pirmo daļu civilprocesā par pusi var būt pilnsabiedrība, bet saskaņā ar Komerclikuma 118. panta otro daļu savienojumā ar 90. panta pirmo daļu civilprocesā par pusi var būt arī komandītsabiedrība. Savukārt saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 15. panta pirmo daļu civilprocesā par pusi var būt dzīvokļu īpašnieku kopība. Pilnsabiedrība, komandītsabiedrība un dzīvokļu īpašnieku kopība nav nedz fiziska persona, nedz juridiska persona. Tomēr tās ir tiesību subjekti. Vācijas Civilprocesa kodeksa (vācu val. - Zivilprozessordnung) 50. pants nosaka, ka civilprocesā par pusi var būt tas, kam ir tiesībspēja. Tātad arī Civilprocesa likums ir jāpilnveido. Te nu Jums ir nozīmīgs un apjomīgs uzdevums darbā Saeimā.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties