Sabiedrības intereses: toreiz un tagad

Valdes un padomes loceklim savi pienākumi jāpilda kā krietnam un rūpīgam saimniekam. Šī valdes un padomes locekļu rūpības mēraukla ir nostiprināta Komerclikuma 169. pantā. Ar to saprotam, ka “valdes locekļiem un padomes locekļiem pirmām kārtām jārūpējas par sabiedrības interesēm, jābūt tai lojāliem, un viņi atbild par katru, tai skaitā arī par vieglu, neuzmanību”.² Valdes un padomes locekļi ir sabiedrības institūciju pārstāvji, tāpēc viņu rīcībai ir jābūt saskanīgai un jāatbilst viņu pārstāvētā subjekta – sabiedrības – interesēm.

Papildus tam valdes un padomes locekļi ir arī sabiedrības dalībnieku vai akcionāru (turpmāk kopā saukti – dalībnieki) uzticības personas, tāpēc viņiem jāievēro arī dalībnieku kopuma intereses, kas primāri tiek saistītas ar to ekonomiskajām interesēm. Kā skaidrots tiesību literatūrā: “Sabiedrības valdes un padomes locekļiem kā dalībnieku uzticības personām ir jāsekmē sabiedrības mērķu sasniegšana. Sabiedrības izveidošanas pamatmērķis ir tās dalībnieku ekonomisko interešu realizācija. Līdz ar to valdes un padomes locekļiem ir pienākums būt lojāliem gan pret sabiedrību kā patstāvīgu tiesību subjektu, gan arī pret visu tās dalībnieku ekonomiskajām interesēm.”³

Lai gan valdes un padomes locekļiem ir noteikts pienākums sekmēt visu sabiedrības dalībnieku ekonomisko interešu ievērošanu, tomēr jāpatur prātā, ka šī pienākuma izpilde ir ar duālu raksturu un nav uztverama kā dzīšanās pēc maksimālās peļņas, nerēķinoties ar riskiem, ko šāda rīcība var radīt.