Par šo tēmu esmu paudusi savu redzējumu² jau senāk un iepriekšējo Bāriņtiesu likuma grozījumu laikā. Esmu arī paudusi savu attieksmi un viedokli par daudziem citiem jautājumiem, bet šoreiz gribu paust savu redzējumu par to, kā būtu risināma situācija ar bāriņtiesām.

Šobrīd Latvijas bāriņtiesas pilda pārāk daudz un savstarpēji nesaistītu funkciju, kas bieži vien noved pie neefektivitātes, kompetences trūkuma un sistēmiskām kļūdām. Bāriņtiesas savā pašreizējā formātā ir likvidējamas, to funkcijas nododot specializētiem profesionāļiem un tiesu varai. Tas novērstu interešu konfliktus un nodrošinātu objektīvu, tiesisku lēmumu pieņemšanu.

Funkciju pārdale: kuram būtu jādara kas?

Bērnu tiesību aizsardzība un tiesību pārtraukšana. Šo kritiski svarīgo lomu var pārņemt centralizēts Bērnu tiesību aizsardzības centrs (BTAC) ar spēcīgu reģionālo speciālistu tīklu. Iespējams, šo funkciju varētu īstenot arī Tiesībsarga biroja nodaļa, lai saīsinātu birokrātisko ceļu. Šiem speciālistiem, operatīvi izvērtējot situāciju vietējā līmenī, būtu tiesības ierosināt vecāku aizgādības tiesību pārtraukšanu. Procesuāli visas sarunas ar bērniem un pieaugušajiem fiksējamas videopierādījumos.

Tiesiskā uzraudzība. Lai novērstu patvaļu, BTAC reģionālo speciālistu ierosinājumus par bērna izņemšanu no ģimenes un aizgādības tiesību pārtraukšanu, kā arī jautājumus par bērna mantas pārvaldību turpmāk skatītu un izlemtu izmeklēšanas tiesneši.

Jautājumu par aizgādības tiesību atņemšanu vecākiem varētu ierosināt prokurors, vienlaikus izvērtējot arī vecāku iespējamo krimināltiesisko atbildību par cietsirdību, nolaidību u.c. iespējamām darbībām un bezdarbībām. Jautājuma izlemšana piekristu tiesnesim.

Aizgādības pārtraukšanas un atņemšanas lietās vecākiem jānodrošina valsts apmaksāts juridiskās palīdzības sniedzējs advokāts uz zvērinātu advokātu vecākā norīkojuma pamata.

Aizbildnība un audžuģimenes. Jāizveido vienots profesionālu aizbildņu un audžuģimeņu reģistrs, ko pilnībā pārraudzītu pašvaldības sociālais dienests – iestāde, kas jau šobrīd vistuvāk pārzina sociālās palīdzības procesus un spēj sniegt reālu atbalstu un profilaktisko darbu ar ģimenēm.

Notariālie pakalpojumi. Vēsturiskais mantojums, kur bāriņtiesas lauku reģionos veic apliecinājumus, ir jāpārtrauc. Visas notariālās darbības pilnībā jānodod zvērinātiem notāriem.

Pieaugušo aizgādnība. Šī šobrīd ir vājākā vieta visā sistēmā. Lai to sakārtotu, ir jāizveido pilnīgi jauns, līdz šim nepastāvējis profesionāls dienests pieaugušo aizgādnības īstenošanai. Tas nodrošinātu specializētu un cieņpilnu rīcībspējas ierobežojumu uzraudzību.

Likumi, kuros būtu jāveic grozījumi

Lai šādu reformu īstenotu dzīvē, ir nepieciešami vērienīgi grozījumi un jaunu tiesību aktu izveide saistītajos normatīvajos aktos:

• Bāriņtiesu likumā – šis likums ir pilnībā jāatceļ (jāatzīst par spēku zaudējušu);
• Bērnu tiesību aizsardzības likumā – jāveic fundamentāli grozījumi, nostiprinot Bērnu tiesību aizsardzības centra un tā reģionālo speciālistu jauno statusu, pilnvaras un kompetenci tiesību pārtraukšanas ierosināšanā;
• Kriminālprocesa likumā un Civilprocesa likumā – jāpaplašina izmeklēšanas tiesnešu kompetence, nosakot kārtību, kādā tie izskata BTAC reģionālo speciālistu ierosinājumus un pieņem lēmumus par bērnu izņemšanu no ģimenes;
• Civillikumā – nepieciešami grozījumi Ģimenes tiesību daļā (par aizgādības tiesību pārtraukšanas un atjaunošanas jauno procesuālo kārtību, bērna mantas pārvaldību) un Mantojuma tiesību daļā (notariālās un apliecinājumu funkcijas);
• Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā – jāpaplašina sociālo dienestu funkcijas, nosakot pienākumu uzturēt un pārraudzīt aizbildņu un audžuģimeņu reģistru;
• Notariāta likumā – jāparedz kārtība, kādā zvērināti notāri pārņem līdzšinējās bāriņtiesu veiktās notariālās darbības reģionos;
• Pašvaldību likumā – jāizslēdz bāriņtiesas no pašvaldību obligāti izveidojamo iestāžu loka;
• Jauna - Pieaugušo profesionālās aizgādnības dienesta likuma – izveide - nepieciešams pilnībā jauns likums, kas regulētu jauna centralizēta un profesionāla dienesta izveidi pieaugušo aizgādnības uzraudzībai.

Bez jau uzskaitītā vēl būtu nepieciešami saskanīgi grozījumi arī Tiesībsarga likumā, Bērnu tiesību aizsardzības centra likumā, Prokuratūras likumā, Advokatūras likumā, Civilprocesa likumā un likumā “Par tiesu varu”, lai noteiktu, ka izmeklēšanas tiesneši darbojas gan Kriminālprocesa likuma, gan Civilprocesa likuma regulējuma ietvaros.

Iespējams, tas viss kopumā paātrinātu lietu sakārtošanu bērnu vislabākajās interesēs, un bērni vairs netiks mētāti pa audžuģimenēm un krīzes centriem šurpu turpu.