Šā gada 4. jūnijā Saeima pieņēma grozījumus Augstskolu likumā,1 Zinātniskās darbības likumā2 un Profesionālās izglītības likumā.3 Grozījumi stājās spēkā 2026. gada 1. augustā, aizsākot vairāku gadu pāreju uz jaunu akadēmiskās karjeras ietvaru Latvijā, kas aptver augstskolu un koledžu akadēmisko personālu, kā arī zinātnisko institūciju, kas nav augstskolas,4 zinātnes pētniecisko personālu.
Jaunais ietvars sasaista akadēmiskās karjeras un pētniecības karjeras posmus ar tiem atbilstošu amatu struktūru, pārveido personāla izraudzīšanās un nodarbinātības principus, dod augstskolām un zinātniskajiem institūtiem iespēju ieviest tenūras modeļus, paredz regulāru darba snieguma vai zinātniskās darbības snieguma novērtēšanu, kā arī ievieš būtiskas izmaiņas darba tiesisko attiecību jautājumos, lai nodrošinātu prognozējamu karjeras attīstību. Tādējādi personāla profesionālais ceļš no karjeras uzsākšanas līdz lēmumam par darba tiesisko attiecību turpināšanu vai izbeigšanu kļūst pārskatāmāks.
Rakstā aplūkoti jaunā ietvara būtiskākie risinājumi, to ietekme uz akadēmiskajā darbā un pētniecībā nodarbinātajiem, kā arī institūciju uzdevumi pārejas posmā.
Reformas vieta augstākās izglītības pārmaiņu kopainā
Akadēmiskās karjeras reforma turpina vairāk nekā desmit gadus ilgu augstākās izglītības un zinātnes pārmaiņu ciklu. Šī cikla pašā sākumā galvenā uzmanība tika veltīta augstākās izglītības finansēšanai. 2015. gadā Ministru kabinets atbalstīja trīs pīlāru (bāzes, snieguma un attīstības) finansēšanas modeļa ieviešanu,5 kam sekoja augstskolu iekšējās pārvaldības reforma,6snieguma finansējuma kritēriju pilnveide un lielākas nozīmes piešķiršana zinātnisko institūciju darbības starptautiskā novērtējuma rezultātiem zinātniskās darbības bāzes finansējuma sadalē. 2024. gada sākumā ar Atveseļošanas fonda atbalstu tika uzsākta vērienīga augstskolu un zinātnisko institūtu konsolidācija.7 Šajā pašā gadā tika ieviests arī jaunais doktorantūras modelis,8 izveidojot doktorantūras skolas, vienotā procesā sasaistot doktora studijas, promocijas darba vai doktora teorētiskā pētījuma un mākslinieciskās jaunrades darba izstrādi un doktora grāda piešķiršanu. Ar doktorantiem, kuri uzņemti valsts finansētās studiju vietās,9 jaunais modelis paredz slēgt darba līgumu, kurā par galveno uzdevumu noteikta promocijas darba vai doktora teorētiskā pētījuma un mākslinieciskās jaunrades darba izstrāde un aizstāvēšana. Doktorants par šo akadēmisko darbu saņem atlīdzību. Šāds nodarbinātības modelis nostiprina doktorantūru kā akadēmiskās karjeras sākumposmu. 2026. gadā tika pieņemts regulējums pārejai uz ciklisku augstskolu un koledžu institucionālo akreditāciju,10 kā arī institucionālās finansēšanas modeļa ieviešanai valsts augstskolās un koledžās.11
Šajā pārmaiņu virknē jaunā akadēmiskās karjeras ietvara izstrāde kavējās. Finansēšanas reformas pārveidoja valsts finansējuma sadales principus, pārvaldības reforma stiprināja augstskolu stratēģisko vadību, doktorantūras reforma sakārtoja akadēmiskās karjeras sākumposmu. Tomēr joprojām trūka skaidras atbildes uz jautājumu, kā cilvēks uzsāk profesionālo ceļu akadēmiskajā darbā vai pētniecībā, virzās no zemāka uz augstāku amatu un ar kādiem nosacījumiem var iegūt prognozējamākas darba tiesiskās attiecības. Jauns akadēmiskās karjeras ietvars bija trūkstošais posms, kas finansēšanas un pārvaldības reformas sasaistītu ar personas profesionālo ceļu akadēmiskajā darbā un pētniecībā.
Ceļš līdz jaunajam regulējumam
Akadēmiskās karjeras reformas galvenos virzienus iezīmēja Pasaules Bankas 2017.–2018. gadā sagatavotie trīs ziņojumi par starptautisko praksi akadēmiskās karjeras jomā, situāciju Latvijā un ieteikumiem pārmaiņām. Latvijas situācijas izvērtējums atklāja sadrumstalotu amatu un nodarbinātības sistēmu: studiju darbs un pētniecība bija nodalīti un regulēti atsevišķi, viena cilvēka slodzi bieži veidoja vairāku amatu un darba līgumu kopums, bet karjeras virzība nebija pietiekami prognozējama. Ārvalstu eksperti ieteica izveidot savstarpēji saskaņotu amatu struktūru, nodrošināt pārskatāmas personāla izraudzīšanās procedūras un karjeras virzību, mazināt nodarbinātības sadrumstalotību un nestabilitāti, kā arī stiprināt mērķtiecīgu cilvēkresursu pārvaldību.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
|
Žurnāls tiesiskai domai un praksei | |
|
Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv
67311161
darbdienās: 8.30–17.00
pirmssvētku dienās: 8.30–15.00
|
||
| Abonēšana | Par "Jurista Vārdu" | |
| Žurnāli | Redakcija | |
| Reklāma | Autoriem | |
| Darba sludinājumi | Lietošanas noteikumi | |
| Redakcija: juristavards@lv.lv | Grāmatas |
Autortiesības Piekļūstamība Kontakti |
|
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
/Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/ |
© VSIA "Latvijas Vēstnesis" | |
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.
