Jurista Vārda satura arhīvs

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Ārvalstu pilnvaras Latvijas notariātā: jaunākās tendences un metodes

26. Novembris 2019 /NR. 47 (1105)

Starptautisko privāttiesisko sakaru intensitāte arvien vairāk ienāk arī Latvijas notāru darba ikdienā. Viena no pēdējo gadu izplatītākajām parādībām ir pie ārvalstu notāriem sastādītu pilnvaru uzrādīšana Latvijas notāriem nolū ...

žurnāls / Numura tēma

Nepateiktais par Stambulas konvenciju

7. Jūnijs 2016 /NR. 23 (926)

Lielākā daļa lasītāju pēdējā mēneša laikā droši vien ir pamanījusi un pat sekojusi līdzi dažādām diskusijām par un ap Eiropas Padomes Konvenciju Nr. 210 par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu1 (turpmāk – Stambulas konvencija). Nebūs pārspīlēts, ja teiksim, ka šī laikam ir vienīgā konvencija, kura Latvijā ir izraisījusi tik plašas un asas diskusijas. No vienas puses, diskusijas un domu apmaiņa ļauj mums attīstīties un iet tālāk, taču, no otras puses, tas attiecas tikai uz konstruktīvām un korektām diskusijām, jo tikai to rezultātā var nonākt pie patiesības izpratnes. Jācer, ka šis "Jurista Vārda" numurs pacels līdzšinējās diskusijas augstākā un pēc būtības saturīgākā līmenī. ...

domnīca / Eseja

Vēlēšanu tiesību piešķiršana sievietēm, Katoļu baznīca un kreisie radikāļi

14. Marts 2016

Jautājums par sieviešu dalību politikā mūsdienu Eiropā no tiesiskā viedokļa šķiet pilnīgi atrisināts: demokrātisko Eiropas valstu starpā šobrīd vairs nav nevienas, kas liegtu sievietēm tiesības vēlēt parlamentu vai tikt ievēlētām tajā. Mūsu valstī šis jautājums nekad nav bijis nopietnu debašu priekšmets; gluži otrādi – kopš neatkarīgās Latvijas valsts pirmsākumiem ideja par sieviešu politiskajām tiesībām ir tikusi uztverta kā pašsaprotama. ...

žurnāls / Viedoklis

Dažas pārdomas par atsauktajiem grozījumiem Civillikuma Ievada 25. pantā

18. Augusts 2015 /NR. 32 (884)

Tieslietu ministrija vēl nesen bija izstrādājusi grozījumu Civillikuma (turpmāk – CL) Ievada 25. pantā, paredzot to izteikt šādā redakcijā: "Šā ievada noteikumi piemērojami, ciktāl to pieļauj Latvijas Republikai saistošie starptautiskie līgumi, kā arī Eiropas Savienības tiesību normas, kas ir tieši piemērojamas Latvijā." It kā nekas īpašs – arī Civilprocesa likuma (turpmāk – CPL) 5. panta trešajā daļā atrodam līdzīgu tiesību normu, un tomēr... ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Viendzimuma pāru kopdzīves regulējuma tiesībpolitiskā problemātika

24. Februāris 2015 /NR. 08 (860)

Par viendzimuma pāru problemātiku "Jurista Vārda" slejās līdz šim rakstīts samērā maz, tādēļ autore pacentīsies izvērstā veidā izklāstīt savu nostāju šajā jautājumā, cerot ar to veicināt konstruktīvu diskusiju kolēģu starpā. ...

žurnāls / Jurista vizītkarte

14. Oktobris 2014 /NR. 40 (842)

Baiba Rudevska, Valerijans Jonikāns

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Deklarētās dzīvesvietas princips Civilprocesa likumā: vai tiešām risinājums

4. Septembris 2012 /NR. 36 (735)

Saeimā trešajā lasījumā pašlaik atrodas likumprojekts, kurā paredzēti apjomīgi grozījumi Civilprocesa likumā (turpmāk – CPL).1 Viens no svarīgākajiem jautājumiem, kuru cita starpā risina šie grozījumi, ir: 1) fiziskas personas deklarētās dzīvesvietas principa ieviešana civilprocesā un 2) tiesas dokumentu izsniegšanas prezumpcija personai tās deklarētajā dzīvesvietā. Tieši šie abi jautājumi ir piesaistījuši autoru uzmanību, taču uzreiz jāatzīst, ka nebūt ne pozitīvā plāksnē. Pastāv zināmas bažas, ka likumdevēja piedāvātais risinājums tiesas procesu paātrināšanai patiesībā izrādīsies iemesls sūdzībām Eiropas Cilvēktiesību tiesā (turpmāk – ECT) par Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas2 (turpmāk – ECTK) 6. panta pirmās daļas pārkāpumu no Latvijas puses, kā arī dispozitivitātes principa pārkāpumiem civilprocesā. Ikvienam ir skaidrs, ka šādu situāciju pieļaut nedrīkstētu, tādēļ raksta mērķis ir īsumā aplūkot piedāvāto grozījumu būtību gan no civilprocesa teorijas, gan cilvēktiesību, gan arī starptautiskā civilprocesa viedokļa. Uzreiz jāatzīmē, ka raksts ir nevis zinātnisks, bet gan aktualitātes raksts, lai veicinātu juristu diskusiju pirms attiecīgo grozījumu pieņemšanas Saeimā galīgajā lasījumā. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Ko iesākt ar Anglijas tiesas izdotu aktīvu iesaldēšanas rīkojumu

18. Oktobris 2011 /NR. 42 (689)

Pēdējā laikā Latvijas informatīvajā telpā diezgan bieži ir sastopamas dažādas ziņas par Anglijas Augstās tiesas Londonas Komerctiesas (turpmāk – Londonas Komerctiesa)1 2011. gada 20. aprīļa aktīvu iesaldēšanas jeb Mareva rīkojuma (freezing injunction; "Mareva" injunction)2 izpildes grūtībām Latvijā.3 Sekojot līdzi lielākajai daļai šo publikāciju, autore secina, ka Latvijā nav skaidrības par citu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu prasības nodrošinājuma lēmumu izpildi mūsu valsts teritorijā. Tik tiešām – par to līdz šim nav ne runāts, ne diskutēts, nedz arī pat domāts. Tādēļ nav brīnums, ka 2011. gada 20. aprīļa aktīvu iesaldēšanas jeb Mareva rīkojums (turpmāk – Mareva rīkojums) pēkšņi lika sarosīties daudziem Latvijas juristiem, advokātiem, tiesnešiem, tiesu izpildītājiem, Uzņēmumu reģistram, meklējot visdažādākos risinājuma variantus, taču tos tā arī īsti neatrodot.4 Viss liecina, ka situācija turpina sarežģīties un blakussūdzības plūst visos iespējamajos virzienos.5 Šajā publikācijā autore vēlas sniegt savu skatījumu par minētās problēmas juridiskajiem aspektiem – cerībā beidzot palūkoties uz aktīvu iesaldēšanas jeb Mareva rīkojumiem (mūsdienu Latvijas apstākļos tos varētu nu jau dēvēt arī par "Lemberga" rīkojumiem) no starptautiskā civilprocesa skatupunkta. Uzreiz jāatzīst, ka situācija ir mākslīgi sarežģīta un tādu ceļu, kādu šobrīd iet Latvijas juristi, tālāk iet vairs nevar. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Kreditora un parādnieka procesuālo tiesību līdzsvars saistību bezstrīdus piespiedu izpildē

2. Augusts 2011 /NR. 31 (678)

Turpinājums, sākums JV, 26.07.2011., Nr. 30. 2) Pieteikuma iesniegšana un pieņemšana izskatīšanai Iesniedzot tiesā pieteikumu saistību bezstrīdus piespiedu izpildei (turpmāk – SBPI), kreditoram vispirms ir jāievēro CPL 400. pantā stingri noteiktie gadījumi, kuros šo procesu vispār drīkst uzsākt. Augstākās tiesas (turpmāk – AT) Senāta Tiesu prakses apkopojumā katrs no tiem ir pietiekami skaidri izklāstīts1, taču autore uzskata par vēlamu ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Kreditora un parādnieka procesuālo tiesību līdzsvars saistību bezstrīdus piespiedu izpildē

26. Jūlijs 2011 /NR. 30 (677)

"Jurista Vārda" lasītāji noteikti būs pamanījuši, ka pēdējā laikā šajā juridiskajā izdevumā ik pa brīdim notiek diskusijas par saistību bezstrīdus piespiedu izpildes problēmām. Šo diskusiju dalībnieki pārstāv diametrāli pretējus viedokļus par to, kas ir saistību bezstrīdus piespiedu izpildes (turpmāk – SBPI) mērķis, kādas saistības un cik lielā apmērā ir izpildāmas šajā procesā un kādas ir lietas dalībnieku tiesības. Visdelikātākais ir jautājums tieši par Civilprocesa likuma (turpmāk – CPL) 400. panta pirmās daļas 1. punkta interpretāciju. ...

žurnāls / Diskusija

Arī saistību bezstrīdus piespiedu izpildei jābūt taisnīgai

8. Februāris 2011 /NR. 6 (653)

2011. gada 1. februāra "Jurista Vārdā" Nr. 5(652) tika publicēts divu autoru – A. Pešudova un V. Vitovska – raksts "Saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanas problēmas".2 Minētā publikācija acīmredzot tapusi kā asa atbilde uz Augstākās tiesas (turpmāk – AT) 2010. gada tiesu prakses apkopojumu "Tiesu prakse saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanā".3 Šis raksts laikam neatstāja vienaldzīgu nevienu tā lasītāju, tostarp arī mani. Kādēļ? No vienas puses, mēs šeit redzam patiesi ekstrēmu piemēru, kā jurists nedrīkst spriest un argumentēt. Mēs redzam, cik groteskās formās dažkārt var izpausties tiesību formālisms, it īpaši ja tas ir iesēts mūsu sabiedrībā valdošās kolektīvās anomijas augsnē. Mēs redzam, cik tālu var aiziet tiesiska un ētiska nihilisma pārņemts kreditors, lai par katru cenu apmierinātu savu alkatību. No otras puses, aplūkojamajam rakstam ir arī zināma pozitīva vērtība: tas ir šokējis, bet arī izraisījis polemiku. Šajā nelielajā replikā īsi pakavēšos tikai pie dažiem juridiskajiem aspektiem, kas minēti abu autoru rakstā. Runa būs par saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanas tiesiskā institūta būtības pašiem pamatiem (1) un par parādnieka brīdināšanas nozīmi šajā procesā (2). ...

Baiba Rudevska, Irēna Kalniņa

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Atlīdzība par darba piespiedu kavējumu darba samaksas jēdziena kontekstā

1. Decembris 2009 /NR. 48 (591)

Darba likuma (turpmāk – DL) normas skar gandrīz ikvienu ekonomiski aktīvo Latvijas iedzīvotāju, kura darba tiesisko attiecību pamatā ir ar darba devēju noslēgts darba līgums (sk. DL 3. pantu). Tādēļ jautājumi, kas saistīti ar darba tiesiskajām attiecībām, kā arī DL normu iztulkošanu un piemērošanu, ir jo īpaši aktuāli pašlaik. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

"Parex" bankas klauzula: Saeima pārejas tiesību pinekļos

3. Novembris 2009 /NR. 44 (587)

2009. gada 22. oktobrī Saeima steidzamības kārtībā otrajā un galīgajā lasījumā pieņēma likumu "Grozījumi Kredītiestāžu likumā" (turpmāk – likums).2 Kredītiestāžu likums tika papildināts ar 59.6 pantu, kam ir trīs daļas. Divas pirmās daļas regulē divas atšķirīgas hipotēzes ar būtībā vienādām tiesiskām sekām. Pirmā daļa attiecas uz bankām, kas atbilstoši normatīvajiem aktiem saņem komercdarbības atbalstu, bet otrā – uz bankām, kurām Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir noteikusi noguldījumu ierobežojumus. Abos gadījumos, kamēr pastāv attiecīgais tiesiskais režīms (tātad no komercdarbības atbalsta piešķiršanas dienas līdz tā sniegšanas beigām un no ierobežojumu noteikšanas dienas līdz to atcelšanas dienai), bankai ir aizliegts pildīt pakārtotās saistības, tostarp arī atmaksāt aizdevumu, aprēķināt, uzkrāt vai izmaksāt par šādu aizdevumu procentus un citu atlīdzību. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Eiropas maksājuma rīkojuma procedūra: piemērošana un problēmjautājumi

16. Jūnijs 2009 /NR. 24/25 (567/568)

Latvijā jau vairāk nekā sešus gadus ir pazīstama saistību piespiedu izpilde brīdinājuma kārtībā. Taču no 2008. gada 12. decembra Latvijā sāka darboties šīs procedūras Eiropas Savienības (turpmāk – ES) mēroga ekvivalents. Tā ir Eiropas maksājuma rīkojuma procedūra, kuru paredz Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 12. decembra Regula (EK) Nr. 1896/2006, ar ko izveido Eiropas maksājuma rīkojuma procedūru1 (turpmāk – Regula 1896/2006 vai Regula). Regulas mērķis ir “vienkāršot, paātrināt procesu un samazināt tiesāšanās izdevumus pārrobežu lietās attiecībā uz finanšu prasījumiem, izveidojot Eiropas maksājuma rīkojuma procedūru, un atļaut Eiropas maksājuma rīkojumu brīvu apriti dalībvalstīs, nosakot minimālos standartus [..]” (skat. Regulas 9. apsvērumu). ...

žurnāls / Eiropas telpā

Regulas Nr. 44/2001 piemērošanas prakse Latvijas tiesās

29. Jūlijs 2008 /NR. 28 (533)

Eiropas Savienības Padomes Regula Nr. 44/20011 par piekritību un nolēmumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās2 (turpmāk – Regula Nr. 44/2001 vai Regula) Latvijā stājās spēkā 2004. gada 1. maijā, tas ir, dienā, kad Latvija kļuva par Eiropas Savienības (turpmāk – ES) dalībvalsti.3 No šī brīža minētā Regula Latvijā ir tieši piemērojama.4 Kopš 2004. gada 1. maija ir pagājuši četri gadi, tādēļ ir interesanti vērot, kā Latvijā attīstās ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Procesuālā likuma intertemporālā piemērošana administratīvajā un civilprocesā

21. Augusts 2007 /NR. 34 (487)

Pirms pievērsties Civilprocesa likuma (turpmāk - CPL) 636. panta pirmās daļas vecās un jaunās redakcijas intertemporālā konflikta risināšanai, vispirms ir jānonāk pie secinājuma, ka starp šīm divām normām tiešām pastāv šāds konflikts. Rakstu sērijas otrajā daļā1 autore jau norādīja uz to, ka pirmais solis ir abu tiesību normu - vecās un jaunās - juridiskais siloģisms (t. i., faktiskais sastāvs jāpakārto abu normu sastāviem). Tikai tad, ja šī siloģisma rezultātā noskaidrosies, ka faktiskais sastāvs atbilst abu normu sastāviem, tad var apgalvot, ka ir radies abu tiesību normu intertemporālais konflikts, kas likuma piemērotājam tālāk ir jāatrisina. Līdz ar to vispirms noskaidrosim CPL 636. panta normas sastāvu, to attiecīgi interpretējot. Pēc tam aplūkosim, kādos gadījumos varēs izpausties abu normu - vecās un jaunās - intertemporālais konflikts un, visbeidzot, mēģināsim rast tā risinājumu. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Procesuālā likuma intertemporālā piemērošana administratīvajā un civilprocesā

14. Augusts 2007 /NR. 33 (486)

Rakstu sērijas iepriekšējā (trešajā) daļā1 tika apskatīti procesuālo normu intertemporālās piemērošanas principi to miera stāvoklī, t.i., to saturs un izpratne, bet šajā rakstu sērijas daļā aplūkosim šo principu praktisko piemērošanu. Šajā rakstā aplūkosim procesuālajās tiesībās vadošā "jaunā likuma tūlītējās piemērošanas principa" pielietošanu un robežas, aiz kurām priekšroka dodama "vecā likuma izdzīvošanas principam". Tomēr, pirms pāriet pie tūlītējās piemērošanas principa praktiskās pielietošanas vadlīnijām, autore vēlas atspoguļot dažas svarīgākās ar šī principa piemērošanu saistītās problēmas un izplatītākās kļūdas, kuras autore ir identificējusi Latvijas iestāžu un tiesu praksē, kā arī tās, kuras ir identificējuši franču speciālisti Francijas tiesu praksē. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Procesuālā likuma intertemporālā piemērošana administratīvajā un civilprocesā

17. Jūlijs 2007 /NR. 29 (482)

Šīs rakstu sērijas trešajā daļā apskatīsim trīs galvenos procesuālo likumu intertemporālās piemērošanas principus to miera stāvoklī: 1) principu "likumam nav atpakaļejoša spēka", 2) jaunā likuma tūlītējās piemērošanas principu un 3) vecā likuma izdzīvošanas principu. Tiks aplūkots šo principu jēdziens un saturs, neiedziļinoties to praktiskās piemērošanas niansēs un problēmās. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Procesuālā likuma intertemporālā piemērošana administratīvajā un civilprocesā

10. Jūlijs 2007 /NR. 28 (481)

Tiklīdz situācija kļūst ilgstoša (dinamiska) vai izkaisīta (secīga), sāk rasties grūtības piemērojamās normas noskaidrošanā. Šajā brīdī viennozīmīgi rodas likumu (normu) intertemporālais konflikts. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Procesuālā likuma intertemporālā piemērošana administratīvajā un civilprocesā

3. Jūlijs 2007 /NR. 27 (480)

"Satversmei atbilstoša tiesību normu piemērošana ietver sevī pareizās tiesību normas atrašanu un atbilstošu interpretēšanu, intertemporālās un hierarhiskās piemērojamības izvērtēšanu, atbilstošās judikatūras izmantošanu, kā arī tiesību tālākveidošanu" (no Satversmes tiesas 2005. gada 4. janvāra sprieduma lietā Nr. 2004-16-011). ...

1

10 20 50

REZULTĀTI LAPĀ

RĀDĪT TIKAI VIRSRAKSTUS

Rubrika

Akadēmiskā dzīve

Aptauja

Atsaucoties uz publicēto

Atskatā un darbībā

Citu pieredze

Diskusija

Domu mantojums

Eiropas telpā

In memoriam

Informācija

Intervija

Juridiskā literatūra

Juristu likteņi

Grāmatas

Īsziņas

Juridiskā darba tirgus

Jurista vizītkarte

Jurists un kultūra

Justīcija attīstībai

Lekcijas

Mūsu autors

Nedēļas jurists

No citas puses

Notikums

Numura tēma

Periodika

Prakses materiāli

Priekšvārds

Redaktora sleja

Skaidrojumi. Viedokļi

Sludinājumi. Reklāma

Studenta Vārds

Tiesību prakse

Tiesību prakses komentāri

Tiesību politika

Vēstules

Viedoklis

Viktorīna

2014. gads Latvijas tieslietu sistēmā

Tiesību nozare

Administratīvā atbildība

Administratīvās tiesības un proc...

Apdrošināšanas tiesības

Bērna tiesības

Būvniecības tiesības

Cilvēktiesības

Civiltiesības un process

--- Darba tiesības

--- Komerctiesības

--- Konkurences tiesības

--- Patērētāju tiesības

--- Intelektuālā īpašuma tiesības

--- Īres tiesības

--- Medicīnas tiesības

--- Šķīrējtiesu process

--- Maksātnespējas process

Datu apstrāde

Dzīvnieku aizsardzība

Eiropas tiesības

E-lieta

Enerģētikas tiesības

ES fondi

Fintech

Interešu pārstāvība

Juridiskā tehnika un valoda

Konstitucionālās tiesības

Krimināltiesības un process

Militārās tiesības

Nolēmumu piespiedu izpilde

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu lega...

Pacientu tiesības

Pašvaldību tiesības

Policijas tiesības

Profesionālā ētika

Publiskie iepirkumi

Sankcijas

Sociālās tiesības

Sports un tiesības

Starptautiskās privāttiesības

Starptautiskās tiesības

Tehnoloģijas un mākslīgais intel...

--- Mākslīgais intelekts

Tiesību politika un prakse Covid-1...

Tiesību teorija, vēsture un filoz...

Tiesu darba organizācija

Tiesu iekārta

Trauksmes celšana

Tūrisma tiesības

Valsts pārvalde

Valsts un baznīca

Vides tiesības

Ilgtspēja

Tiesību prakse

Atzinumi un viedokļi

--- Konstitucionālo tiesību komi...

--- Tiesībsargs

--- Citas institūcijas

Eiropas Cilvēktiesību tiesas n...

Eiropas Savienības Tiesas nolē...

Satversmes tiesas nolēmumi

Tiesu nolēmumi administratīvaj...

Tiesu nolēmumi civillietās

Tiesu nolēmumi krimināllietās

Valsts iestāžu lēmumi

--- Uzņēmumu reģistrs

--- Konkurences padome

--- Patērētāju tiesību aizsard...

--- Centrālā vēlēšanu komisij...

Autors

ŽURNĀLU KATALOGS / VISI ŽURNĀLI

17. Decembris 2024

Nr 51/52 (1369/1370)

saturs abonēt

e-žurnāls