Jurista Vārda satura arhīvs

4. Aprīlis 2023 /NR. 14/15 (1280/1281)

Godātais lasītāj! Sēdēju Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesas zālē, klausījos prasītājas pārstāvju runas un saspringti domāju, kurus gan no viņu izvirzītajiem argumentiem tiesnese varētu atzīt par pamatu prasības par 12 vai vismaz 9 miljonu eiro piespriešanai no atbildētājas. Kad kļuva zināms tiesas spriedums, izrādījās, ka tiesa tādus ir atradusi. Vairāk nekā divus gadus biju pētījis un līdzdarbojies civillietā pilnsabiedrības “Nacionālā būvkompāniju apvienība” (turpmāk – NBA) prasībā pret Latvijas Republiku Kultūras ministrijas personā par it kā nesamaksātajiem miljoniem. Prasība tika celta 2018. gada 15. janvārī, tas ir, četrus gadus pēc Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkas nodošanas pasūtītājai un desmit gadus kopš būvniecības uzsākšanas. Visu laiku mani urdīja jautājums par to, kāpēc esmu pārliecināts, ka prasība noraidāma un ka es varu to ar pilnu pārliecību apgalvot jau tad, kad lieta vēl tika gatavota izskatīšanai pirmās instances tiesā. Vai tiešām tas, ko ilgāk nekā 30 gadus esmu stāstījis jurisprudences studentiem par civiltiesību normām par līguma noteikumu saistošo spēku, uzņēmuma līguma būtību, noilguma notecējuma nozīmi un citiem fundamentāliem noteikumiem, ir kaut kas tāds, kas ik pa brīdim mainās tāpat kā tiesvedības gaitā vairākas reizes minētais ūdens līmenis Daugavā? Nedomāju, ka esmu saslimis ar pašpārliecinātību. Daži mani tuvākie kolēģi tā piesardzīgi izteicās, ka īsto patiesību var uzzināt tikai tad, kad pēdējā tiesas instance ir taisījusi galīgo nolēmumu. Izskaidrojumu savai pārliecinātībai atradu tikai tad, kad biju uzrakstījis šo stāstu līdz vietai, kas saucas Kopsavilkums. Apņemieties un apsoliet, ka nelasīsit šo sacerējumu, sākot ar Kopsavilkumu, bet pamēģiniet izdzīvot līdzi lietas attīstībai hronoloģiskā secībā. Stāsta pagaidu virsraksts bija “Tiesāšanās pret Temīdu (KM personā)”. Latvijas tiesu praksē nav piedzīvota tiesāšanās pret mītisku būtni, ko sauc par taisnības dievieti, un maz ticams, ka tās pārstāve Latvijā būtu Kultūras ministrija (turpmāk – KM). Virsraksta galaversijā jau konkrētāk norādīts, pret ko būtībā izvirzīti prasījumi, un vārds sākas ar burtu D. ...

Kalvis Torgāns

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Tiesas kļūdas un tiesneša neatkarības robežas

9. Aprīlis 2019 /NR. 14 (1072)

Tiesneša neatkarība ir svarīgs tiesu darbības pamatprincips, un tāpēc tā īstenošanai ir radītas iedarbīgas garantijas.1 Taču nav tā, ka tiesnesis ir absolūti neatkarīgs un nav atbildīgs par valsts uzticētās misijas kvalitatīvu veikšanu. Nav paredzams, ka tiks atcelts Tiesnešu disciplinārās atbildības likums vai likuma "Par tiesu varu" 82. panta 5. punkts. Ir kļūdas, kuras var vērtēt neatkarīgi no strīda gala iznākuma. ...

Kalvis Torgāns

žurnāls / Viedoklis

Tiesību principu, likumu un zinātnes atziņu loma civiltiesisku strīdu risināšanā

4. Decembris 2018 /NR. 49 (1055)

Dzīvē ne reizi vien bijušas situācijas, kad esmu jutis netaisnību, un arī jutis, ka spētu juridiski pamatot tās novēršanas nepieciešamību. Taču tiesībās nav tik vienkārši – izdomāju, sagatavoju un publicēju rakstu, un viss uzreiz mainās. Tāpēc, balstoties uz personīgo pieredzi, dalos šajās pārdomās par Latvijas civiltiesībās vēl darāmo un to, vai tiesību zinātne spēj palīdzēt mainīt likumus un tiesu praksi. ...

Kalvis Torgāns

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Komercdarbības tiesiskuma problēmas, sagaidot valsts simtgadi

31. Jūlijs 2018 /NR. 31 (1037)

Latvija vēsturiski īsā laika posmā ir izveidojusi modernas Eiropas Savienības tiesību aktiem un valdošajām koncepcijām atbilstošas komerctiesības. Taču tiesību normu interpretācija un piemērošanas prakse ik pa laikam uzrāda tiesiskuma izkropļojumus, juridiskas kaites, kas skar ne tikai atsevišķu komercstrīdu dalībniekus, bet arī ietekmē uzticību tiesiskumam, taisnīgumam un tautas labklājības izaugsmei. III Pasaules latviešu juristu kongresa plašā un saspringtā darba programma neļāva veikt detalizētu komercdarbības problēmu un risinājumu analīzi, un šis ievada ziņojums, kas pēc kongresa pielāgots raksta formātam, bija domāts kongresa dalībnieku ievirzei viņu izvēlētu šaurāku jautājumu apspriešanai un risinājumu meklēšanai komerctiesību sekcijā. ...

Kalvis Torgāns

žurnāls / Juridiskā literatūra

Neatļautas darbības piecpadsmit nokrāsas – Digestu 3. sējums

6. Marts 2018 /NR. 10 (1016)

Klajā nācis apjomīgs pētījums par neatļautu darbību kā pamatu civiltiesiskai atbildībai.1 Tas ir trešais sējums sērijā "Eiropas deliktu tiesību digestas" (Digest of European Tort Law), kuras pirmajā sējumā analizēti jautājumi par cēlonisko sakaru starp tiesību aizskārumu un zaudējumiem (2007), bet otrajā sējumā – kaitējuma izpausmes, to dalījums zaudējumos un nemantiskajā kaitējumā, zaudējumu veidi (2011). ...

Kalvis Torgāns

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Vingrinājums kursam “Tiesnešu tiesības” jeb par likuma burtu un garu

20. Februāris 2018 /NR. 8 (1014)

Likumos var būt norma, kas laika gaitā netiek piemērota un neviens nepievērš tai uzmanību, jo netic tās atbilstībai tiesību sistēmai kopumā. Taču ar humoru uztveramajos Mērfija likumos1 atrodama šāda prātula: ja kādu likumu var nepareizi iztulkot, tad tas arī tiks nepareizi iztulkots. Liekas, ka kaut kas tāds gadās arī Latvijā. Tādā sakarā juristu sabiedrībai šajā rakstā tiek piedāvāts vingrinājums, kurā jānoteic, vai konkrētā situācijā tiesnešiem ir tiesības veikt tiesību tālākveidošanu, neaprobežojoties ar apgalvojumu, ka likums, kamēr nav grozīts vai atcelts, ir jāpilda. ...

Kalvis Torgāns

žurnāls / Numura tēma

Darījumu notariālas formas nepieciešamības pamatojumi

20. Decembris 2016 /NR. 51 (954)

Nākotnē gaidāma likumprojekta iespējamā satura apspriešana, piedaloties iniciatoriem un Saeimas deputātiem, ir apsveicams un lietderīgs pasākums, kas dos lielāku skaidrību par risināmo uzdevumu, bet pozitīvu rezultātu gadījumā ļaus ietaupīt laiku likumprojekta virzībā Saeimā. Turklāt apspriešana šādā formātā ļauj apsvērt arī jautājumus par iespējamā likumprojekta ierosināšanas un virzības procedūru. Kā zināms, likumdošanas iniciatīvas tiesības ir arī Saeimas deputātu grupai. Konferences referentu sastāvs ļāva prognozēt, ka pārsvarā izskanēs argumenti par labu obligātas notariālās formas noteikšanai darījumiem ar nekustamo īpašumu. Tādi jau ir izskanējuši diezgan daudz. Taču virzībai uz grozījumu veikšanu iezīmējās arī enerģiska pretdarbība. Optimistisku noskaņojumu stipri mazina tas, ka Tieslietu ministrijas paspārnē strādājusī darba grupa nav nonākusi līdz vienprātībai, precīzāk izsakoties, ļoti plaši pārstāvētajā darba grupā obligātas notariālās formas ieviešanas piekritēji ir palikuši mazākumā. Neatrodu citu vārdu darba grupas ierosinājumu apzīmēšanai kā vērtējumu "trūcīgi", jo notāru elektroniska saziņa ar zemesgrāmatām un pašvaldībām jau ir realitāte un nelieli pielabojumi likumos šai sakarā neizsauc pat diskusijas, savukārt par valsts nodevas piesaisti nekustamā īpašuma kadastrālajai vērtībai vēl var padiskutēt, ja nu pircējs izrādījis gatavību maksāt vairāk. ...

Kalvis Torgāns

žurnāls / Numura tēma

Izglītošana pārmāc tiesas galveno uzdevumu – strīdu izšķiršanu

23. Februāris 2016 /NR. 8 (911)

Ir svarīgi, lai tie, kas lasa spriedumu civillietā, gūst pārliecību, ka tiesa ir gan noskaidrojusi un novērtējusi lietā nozīmīgos apstākļus, gan pareizi piemērojusi likumus, pratusi to pārliecinoši un loģiski izklāstīt tiesas dokumentā. Liekvārdība un pārmērīga likuma normu citēšana nestiprina šādu pārliecību, drīzāk vājina iespēju uztvert konkrētā strīda risinājuma pamatotību. Tiesas spriedumam ir jābūt skaidram un saprotamam ikvienam lasītājam, taču tā izglītojošā iedarbība ir pakārtota galvenajam tiesas uzdevumam – taisīt likumīgus un taisnīgus spriedumus. ...

Kalvis Torgāns, Jānis Kārkliņš

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Civiltiesiskās atbildības modeļi pēc vainojamības pazīmes

8. Septembris 2015 /NR. 35 (887)

Civiltiesiskās atbildība un tās piemērošanas priekšnoteikumi vienmēr ir bijuši aktuāli gan no teorētiskā, gan praktiskā viedokļa. Vieni no sarežģītākajiem jautājumiem ir vainas un prettiesiskas rīcības (neatļautas darbības) jēdzieni. ...

Kalvis Torgāns

žurnāls / 2014. gads Latvijas tieslietu sistēmā

Tiesību zinātne 2014. gadā: nekoordinēti aktīva, pļāpīga, cerīga

23. Decembris 2014 /NR. 50 (852)

Pretēji brīdinājumam, ka nedrīkst ignorēt tiesību zinātni, dalot visai niecīgo valsts pabalstu zinātnei kopumā, un ka pretējā gadījumā šai nozarei draud nekrologs In memoriam, šī zinātnes nozare 2014. gadā izrādījusi sīkstu dzīvotspēju un pat izaugsmi. Tas, ka pēc samērā asas diskusijas Latvijas Zinātņu akadēmijas Humanitāro zinātņu nodaļas sanāksmē un divām publikācijām presē1 tika rasts neliels finansējums no Zinātnes padomes (LZP) dalītajiem ...

10 20 50

REZULTĀTI LAPĀ

RĀDĪT TIKAI VIRSRAKSTUS

VISS SATURS

ŽURNĀLS

JAUNUMI

DOMNĪCA

BIBLIOTĒKA

AFIŠA

FOTO & VIDEO

Rubrika

Akadēmiskā dzīve

Aptauja

Atsaucoties uz publicēto

Atskatā un darbībā

Citu pieredze

Diskusija

Domu mantojums

Eiropas telpā

In memoriam

Informācija

Intervija

Juridiskā literatūra

Juristu likteņi

Grāmatas

Īsziņas

Juridiskā darba tirgus

Jurista vizītkarte

Jurists un kultūra

Justīcija attīstībai

Lekcijas

Mūsu autors

Nedēļas jurists

No citas puses

Notikums

Numura tēma

Periodika

Prakses materiāli

Priekšvārds

Redaktora sleja

Skaidrojumi. Viedokļi

Sludinājumi. Reklāma

Studenta Vārds

Tiesību prakse

Tiesību prakses komentāri

Tiesību politika

Vēstules

Viedoklis

Viktorīna

2014. gads Latvijas tieslietu sistēmā

Tiesību nozare

Administratīvā atbildība

Administratīvās tiesības un proc...

Apdrošināšanas tiesības

Bērna tiesības

Būvniecības tiesības

Cilvēktiesības

Civiltiesības un process

--- Darba tiesības

--- Komerctiesības

--- Konkurences tiesības

--- Patērētāju tiesības

--- Intelektuālā īpašuma tiesības

--- Īres tiesības

--- Medicīnas tiesības

--- Šķīrējtiesu process

--- Maksātnespējas process

Datu apstrāde

Dzīvnieku aizsardzība

Eiropas tiesības

E-lieta

Enerģētikas tiesības

ES fondi

Fintech

Interešu pārstāvība

Juridiskā tehnika un valoda

Konstitucionālās tiesības

Krimināltiesības un process

Militārās tiesības

Nolēmumu piespiedu izpilde

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu lega...

Pacientu tiesības

Pašvaldību tiesības

Policijas tiesības

Profesionālā ētika

Publiskie iepirkumi

Sankcijas

Sociālās tiesības

Sports un tiesības

Starptautiskās privāttiesības

Starptautiskās tiesības

Tehnoloģijas un mākslīgais intel...

--- Mākslīgais intelekts

Tiesību politika un prakse Covid-1...

Tiesību teorija, vēsture un filoz...

Tiesu darba organizācija

Tiesu iekārta

Trauksmes celšana

Tūrisma tiesības

Valsts pārvalde

Valsts un baznīca

Vides tiesības

Tiesību prakse

Atzinumi un viedokļi

--- Konstitucionālo tiesību komi...

--- Tiesībsargs

--- Citas institūcijas

Eiropas Cilvēktiesību tiesas n...

Eiropas Savienības Tiesas nolē...

Satversmes tiesas nolēmumi

Tiesu nolēmumi administratīvaj...

Tiesu nolēmumi civillietās

Tiesu nolēmumi krimināllietās

Valsts iestāžu lēmumi

--- Uzņēmumu reģistrs

--- Konkurences padome

--- Patērētāju tiesību aizsard...

--- Centrālā vēlēšanu komisij...

Autors

ŽURNĀLU KATALOGS / VISI ŽURNĀLI

46/47

12. Novembris 2024

Nr 46/47 (1364/1365)

saturs abonēt

e-žurnāls

palielināt

	Žurnāls tiesiskai domai un praksei

Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv Informatīvais tālrunis 67311161 darbadienās 9:00-17:00
	Abonēšana	Par "Jurista Vārdu"
	Žurnāli	Redakcija
	Reklāma	Autoriem
	Darba sludinājumi	Lietošanas noteikumi
Redakcija: juristavards@lv.lv	Grāmatas	Autortiesības Kontakti

Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības /Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/	© VSIA "Latvijas Vēstnesis"