Jurista Vārda satura arhīvs

Ģirts Strazdiņš

Ģirts Strazdiņš

žurnāls / Mūsu autors

Iepazīstieties: JV autors Ģirts Strazdiņš

17. Maijs 2022 • NR. 20 (1234)

Ieguvis maģistra grādu Ludviga Maksimiliāna universitātē Minhenē. Strādājis Baltijas advokātu birojos Rīgā un Minhenē. Ir mācību grāmatas Eiropas Savienības tiesībās līdzautors un izdevējs. Praktizē uzņēmumu pirkšanas, pārdošanas un apvienošanas jautājumos, eksperts vispārējās civiltiesībās, darījumu slēgšanā un strīdu risināšanā. Konsultē latviešu, vācu, angļu un krievu valodā. Līdz šim "Jurista Vārdā" publicēti seši viņa raksti. Pirmais – 2017. gadā. Visas publikācijas pieejamas Autoru katalogā portālā juristavards.lv. ...

Ģirts Strazdiņš

žurnāls / Tiesību prakses komentāri

Traģikomiska situācija, tālredzīgs un tuvredzīgs spriedums

10. Marts 2020 • NR. 10 (1120)

Ievads Lieta (Satversmes tiesas 2020. gada 12. februāra spriedums lietā Nr. 2019-05-01) pēc būtības ir vienkārša. Likumdevējs papildus Civillikuma (turpmāk – CL) 1415. pantam jeb labiem tikumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā noteic vēl vienus griestus aizdevuma procentiem. Šie papildus griesti ir 0,07 % dienā jeb aptuveni 25,5 % gadā. Robeža, kas ir uz robežas ar CL 1415. pantā noteikto.1 Stāsts ir līdzīgs kā ar ...

Ģirts Strazdiņš

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Civillikuma 1635. panta atbildības priekšnoteikumi

30. Oktobris 2018 • NR. 44 (1050)

Raksta mērķis ir sniegt vispārēju ieskatu katrā no Civillikuma 1635. pantā minētajiem atbildības priekšnoteikumiem, izņemot cēlonisko sakaru, par kuru neliels raksts jau publicēts iepriekš.1 Prasību apmierinot vai noraidot, tomēr ir jāpamato, kāpēc faktiskie apstākļi atbilst vai neatbilst konkrētai tiesību normai – prasījuma pamatam. Līdz šim jo īpaši deliktu lietās strīda puses un arī tiesas parasti vispārīgi atsaucas uz vairākām tiesību normām un tad pēkšņi nonāk pie secinājuma, tā arī neatklājot, kā un uz kuras normas pamata. Tā nedrīkst. ...

Denniss Geislers, Ģirts Strazdiņš

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Volkswagen dīzeļgeitas privāttiesiskie aspekti

28. Augusts 2018 • NR. 35 (1041)

2015. gada septembrī kļuva zināms, ka vairākās Volkswagen AG un tās koncerna meitasuzņēmumu Porsche un Audi automašīnās ar dīzeļdzinējiem ir iebūvētas aizliegtas pārveidošanas ierīces. Kopš tā laika Vācijas tiesās ir iesniegts tūkstošiem prasību. Pārveidošanas ierīce ir dzinēja kontroles mehānisms, kas samazina izmešu daudzumu atgāzu pārbaudes laikā. Bet parastos braukšanas apstākļos auto kaitīgo izmešu daudzums ir lielāks, un tas būtiski pārsniedz likumā atļautās maksimālās emisiju robežas. Šī iemesla dēļ daudzi skarto auto pircēji ir izvēlējušies vērsties tiesā. ...

Ģirts Strazdiņš

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Vispārējais zaudējumu atlīdzības prasījuma pamats delikta un saistības pārkāpuma gadījumā

6. Februāris 2018 • NR. 6 (1012)

Ja prasību apmierina, tad valsts parasti iebrūk atbildētāja pamattiesībās, visbiežāk īpašuma tiesībās, jo liek daļu savas mantas atdot prasītājam. Savukārt, ja prasību noraida, tad var likt prasītājam samierināties ar iebrukumu viņa pamattiesībās, turklāt rodas jautājums par tiesībām uz taisnīgu tiesu. Jebkurā gadījumā runa ir par pamattiesībām, turklāt vienām no visbūtiskākajām. Mēs jau zinām stingros priekšnoteikumus, kādi izvirzīti valstij, lai tās iejaukšanās pamattiesībās būtu attaisnota. Tam pēc būtības vienlīdz ir jāattiecas arī uz tiesu (valsts) spriedumiem par zaudējumu atlīdzību. Tāpēc šādiem spriedumiem ir jābūt pamatotiem ar likumu – tiesību normu, kas kalpo kā prasījuma pamats. Un nepietiek šo tiesību normu vienkārši piesaukt. Spriedumā ir skaidri un saprotami jāpaskaidro, kāpēc un kā katrs tiesību normas – prasījuma pamata – sastāvā ietilpstošais priekšnoteikums konkrētajos apstākļos piepildās vai nepiepildās. ...

Ģirts Strazdiņš

žurnāls / Jurista vizītkarte

Ģirts Strazdiņš

25. Jūlijs 2017 • NR. 31 (985)

Ģirts Strazdiņš

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Ieskats cēloniskā sakara vērtēšanas pamatos

2. Maijs 2017 • NR. 19 (973)

Cēloniskais sakars sākotnēji var šķist pašsaprotams – ja kāda darbība izraisa sekas, tad šī darbība ir šo seku cēlonis. Jurisprudencē šāda pieeja neder. Kaitējumu parasti izraisa vairāku apstākļu sakritība un bieži nevis vienas, bet vairāku personu darbība vai bezdarbība. Un izšķiramo jautājumu nedrīkst novērtēt pārāk zemu – tiesai bieži būs jālemj, vai un kuram atņemt īpašumu, lai ar to kompensētu citam radušos kaitējumu. Tāpēc tiesai spriedumā ir pārliecinoši jāargumentē, kāpēc tieši konkrētā persona ir vai nav atbildīga par konkrētajām negatīvajām sekām. Argumentācijai ir jābūt ne tikai pārliecinošai, bet juridiski pamatotai, jo cēlonisko sakaru nevērtē pēc ētiskiem vai politiskiem apsvērumiem – "Nevis "pienākuma pārkāpējs", "bagātais" vai "apdrošinātais" ir atbildīgs, bet gan tā persona, uz kuras kontroles sfēru notikušo nelaimi var attiecināt."1 Nepareizs spriedums var novest pie personas pamattiesību aizskāruma – nepamatotas īpašuma bezatlīdzības atsavināšanas. Vai otrādi – liegs cietušajam tiesības uz taisnīgu tiesu un neatstās citu izvēli, kā ar dziļu vilšanos tiesu sistēmā meklēt taisnību saviem spēkiem. Turklāt nepareizs spriedums jebkurā gadījumā nepildīs deliktu tiesību galveno funkciju – prevenciju.2 ...

RĀDĪT TIKAI VIRSRAKSTUS

Rubrika

Akadēmiskā dzīve

Aptauja

Atsaucoties uz publicēto

Atskatā un darbībā

Citu pieredze

Diskusija

Domu mantojums

Eiropas telpā

In memoriam

Informācija

Intervija

Juridiskā literatūra

Juristu likteņi

Grāmatas

Īsziņas

Juridiskā darba tirgus

Jurista vizītkarte

Jurists un kultūra

Justīcija attīstībai

Lekcijas

Mūsu autors

Nedēļas jurists

No citas puses

Notikums

Numura tēma

Periodika

Prakses materiāli

Priekšvārds

Redaktora sleja

Skaidrojumi. Viedokļi

Sludinājumi. Reklāma

Studenta Vārds

Tiesību prakse

Tiesību prakses komentāri

Tiesību politika

Vēstules

Viedoklis

Viktorīna

2014. gads Latvijas tieslietu sistēmā

Tiesību nozare

Administratīvā atbildība

Administratīvās tiesības un proc...

Apdrošināšanas tiesības

Bērna tiesības

Būvniecības tiesības

Cilvēktiesības

Civiltiesības un process

--- Darba tiesības

--- Komerctiesības

--- Konkurences tiesības

--- Patērētāju tiesības

--- Intelektuālā īpašuma tiesības

--- Īres tiesības

--- Medicīnas tiesības

--- Šķīrējtiesu process

--- Maksātnespējas process

Datu apstrāde

Dzīvnieku aizsardzība

Eiropas tiesības

E-lieta

Enerģētikas tiesības

ES fondi

Fintech

Interešu pārstāvība

Juridiskā tehnika un valoda

Konstitucionālās tiesības

Krimināltiesības un process

Militārās tiesības

Nolēmumu piespiedu izpilde

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu lega...

Pacientu tiesības

Pašvaldību tiesības

Policijas tiesības

Profesionālā ētika

Publiskie iepirkumi

Sankcijas

Sociālās tiesības

Sports un tiesības

Starptautiskās privāttiesības

Starptautiskās tiesības

Tehnoloģijas un mākslīgais intel...

--- Mākslīgais intelekts

Tiesību politika un prakse Covid-1...

Tiesību teorija, vēsture un filoz...

Tiesu darba organizācija

Tiesu iekārta

Trauksmes celšana

Tūrisma tiesības

Valsts pārvalde

Valsts un baznīca

Vides tiesības

Ilgtspēja

Sodu izpilde

Nodokļi

Tiesību prakse

Atzinumi un viedokļi

--- Konstitucionālo tiesību komi...

--- Tiesībsargs

--- Citas institūcijas

Eiropas Cilvēktiesību tiesas n...

Eiropas Savienības Tiesas nolē...

Satversmes tiesas nolēmumi

Tiesu nolēmumi administratīvaj...

Tiesu nolēmumi civillietās

Tiesu nolēmumi krimināllietās

Valsts iestāžu lēmumi

--- Uzņēmumu reģistrs

--- Konkurences padome

--- Patērētāju tiesību aizsard...

--- Centrālā vēlēšanu komisij...

Autors

ŽURNĀLU KATALOGS / VISI ŽURNĀLI

1. Aprīlis 2025

saturs abonēt

e-žurnāls