Jurista Vārda satura arhīvs

žurnāls / Informācija

Izsludināta konference “Advokatūra Latvijas simtgadei”

27. Februāris 2018 /NR. 9 (1015)

žurnāls / Redaktora sleja

27. Februāris 2018 /NR. 9 (1015)

Senajā Romā pastāvēja veto tiesības apturēt kāda lēmuma vai Senāta pieņemtā likuma stāšanos spēkā. Doma par veto tiesībām nāk prātā saistībā ar centieniem ierobežot normatīvo aktu plūsmu. Pirms sešiem gadiem Valsts prezidents un tieslietu ministrs ierosināja izstrādāt priekšlikumus likumu grozījumu skaita un apjoma samazināšanai.1 Kopš tā laika vairākkārt normatīvo aktu ierobežošanai ir pievērsusies valdība, pēdējo reizi pirms divām nedēļām, ...

žurnāls / Informācija

Jaunākie normatīvie akti Latvijā

27. Februāris 2018 /NR. 9 (1015)

Šajā tabulā atspoguļoti pagājušajā nedēļā Latvijas Republikas oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” publicētie normatīvie akti – Valsts prezidenta izsludinātie likumi un Ministru kabineta pieņemtie noteikumi. Norādīti arī šajā periodā publicētie (un līdz ar to spēkā stājušies) Satversmes tiesas spriedumi, kas, protams, nav normatīvie akti, taču spēka ziņā var tikt pielīdzināti Latvijas Republikas Saeimas pieņemtiem likumiem. Latvijas Republikas oficiālā izdevuma “Latvijas Vēstnesis” elektroniskā versija pieejama bez maksas: www.vestnesis.lv. Visus Latvijas Republikas normatīvos aktus gan to šobrīd spēkā esošajā konsolidētajā formā, gan vēsturiskajās versijās bez maksas var lasīt valsts SIA “Latvijas Vēstnesis” tiesību aktu vortālā www.likumi.lv. Plašāku informāciju par normatīvo aktu tapšanu, ieskaitot projektu anotācijas, var atrast Saeimas mājaslapā www.saeima.lv un Ministru kabineta mājaslapā www.mk.gov.lv. ...

Tiesībsarga birojs

žurnāls / Akadēmiskā dzīve

Aicina pieteikties tiesībsarga tiesu izspēlei cilvēktiesībās

27. Februāris 2018 /NR. 9 (1015)

Jau trešo gadu pēc kārtas tiesībsargs rīko tiesas procesa izspēli cilvēktiesībās. Izspēles mērķis ir sekmēt sabiedrības informētību un izpratni par cilvēktiesībām, kā arī veicināt topošo profesionāļu interesi par šo tiesību jomu, aicinot jauniešus cilvēktiesības izvēlēties par savu profesionālo specializāciju. Tādējādi kā galveno balvu pagājušā gada uzvarētāji saņēma iespēju piedalīties Eiropas Tiesību zinātņu studentu asociācijas jeb ELSA rīkotajā cilvēktiesību vasaras skolā Portugālē, savukārt pirms diviem gadiem uzvarētāja apmeklēja Eiropas Cilvēktiesību tiesu Strasbūrā. ...

Ričards Merķis

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Kriminālprocesuālā mantas aresta saturs un īpatnības tā noteikšanā

27. Februāris 2018 /NR. 9 (1015)

Kriminālprocesa likuma 361. pantā ir paredzēts procesuāls līdzeklis – mantas arests. Mantas arests pēc būtības ir nepastāvīgs un ir spēkā krimināllietā tikai, līdz tas tiek atcelts vai tiek pieņemts galīgs nolēmums attiecībā uz kriminālprocesā arestēto mantu, vai arī līdz galīgā nolēmuma izpildei. Mantas arests ir vienīgais līdzeklis, kā aizsargāt īpašumu, cietušo un sabiedrības tiesības no prettiesiska un kaitīga īpašuma izmantošanas. Ja attiecībā uz kriminālprocesuālo mantas arestu tas ir pašsaprotami, tad mantas aresta saturs un tā noteikšana joprojām ir neskaidrs jautājums. Šī raksta mērķis ir norādīt, cik būtiski ir pievērst pastiprinātu uzmanību un vienmēr ņemt vērā mantas aresta mērķi kā vadlīniju mantas aresta satura noteikšanai, kā arī rakstā tiks piedāvāti jauni risinājumi, kā stiprināt mantas aresta institūtu. ...

Aivars Latkovskis

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Faktiskais valdes loceklis

27. Februāris 2018 /NR. 9 (1015)

Pēc Eiropas Komisijas pasūtījuma jau šķietami tālajā 2013. gadā tika veikts apjomīgs pētījums1 par valdes locekļu pienākumiem un atbildību Eiropas Savienības dalībvalstu nacionālajos regulējumos (turpmāk – Pētījums). Pētījuma ietvaros tika analizēti arī tādi tiesību institūti kā faktiskais un ēnu valdes loceklis (angļu val. – de facto and shadow directors). Latvijas likumos šādi termini un tiesību institūti nav regulēti, tomēr autors mēģinās rosināt diskusiju, lai šos tiesību institūtus iedzīvinātu Latvijas tiesību sistēmā. ...

Jānis Kārkliņš

žurnāls / Atsaucoties uz publicēto

Noilgums piespiedu nomas attiecībās komerctiesībās

27. Februāris 2018 /NR. 9 (1015)

2017. gada 26. septembrī žurnālā "Jurista Vārds" tika publicēts cienījamās zvērinātas advokātes Artas Snipes raksts "Par saistības un prasības noilgumu saistībai, kas radusies uz likuma pamata",1 kurā argumentēts, ka komersanta prasījumi, kas izriet no piespiedu nomas attiecībām, noilgst desmit gadu laikā. Šī raksta mērķis ir sniegt citādu argumentētu skatījumu uz A. Snipes pausto nostāju. Šajā rakstā paustais autora viedoklis tika izklāstīts arī Latvijas Universitātes 76. starptautiskās konferences referātā ar tādu pašu nosaukumu. ...

Dina Gailīte

žurnāls / Intervija

Oficiālais izdevējs informācijas laikmetā: kā īstenot Satversmes 90. pantu

27. Februāris 2018 /NR. 9 (1015)

Grūti iedomāties, kā varētu funkcionēt mūsdienīga valsts, kuras iedzīvotājiem nebūtu pieejami likumu teksti un cita tiem tiesiski saistoša informācija. Ja šāda situācija vēl varētu būt iespējama kādā totalitārā iekārtā, kur valda varas iestāžu patvaļa un iedzīvotāji tiek pakļauti policejiska režīma rīkojumiem neatkarīgi no to likumības, tad demokrātiskā un tiesiskā valstī tas nav iespējams. Normatīvo tiesību aktu un citas publiski saistošas informācijas drošticama paziņošana pēc iespējas plašai sabiedrībai ir viens no valsts tiesiskās sistēmas funkcionēšanas nosacījumiem. Tas ne vien ļauj personām uzzināt par to, kādi ir to uzvedības noteikumi, bet arī nodrošina iespējas jebkuram maksimāli efektīvi izmantot savas tiesības un īstenot savas intereses attiecībās gan ar valsti, gan citām personām. Par likumu izsludināšanu valstis un valdnieki ir rūpējušies kopš seniem laikiem. Līdz mūsdienām saglabājušies gan akmenī iecirsto likumu teksti no antīkajām sabiedrībām, gan liecības par to, kā no baznīcu kancelēm 19. gadsimta sākumā tika nolasīti likumi par dzimtļaužu brīvlaišanu Vidzemē un Kurzemē. Līdz ar drukātās preses rašanos 17.–18. gadsimtā veidojās arī pirmās Eiropas valstu oficiālās avīzes, dažas no tām turpina iznākt bez pārtraukuma vairāku gadsimtu garumā: zviedru valdības laikraksts Post-och Inrikes Tidningar normatīvos aktus un publiskos paziņojumus, tai skaitā par komercreģistru, bankrotiem un izsolēm, publicē kopš 1645. gada (kopš 2007. gada tikai elektroniskā formātā). Savs oficiālais izdevums kopš pašiem organizācijas pirmsākumiem 1952. gadā ir arī Eiropas Savienībai. Arī dibinot Latvijas valsti, uzreiz tika veidots oficiālais laikraksts, kurā tika izsludināti ne vien normatīvie akti, bet ar cita plašai sabiedrībai svarīga informācija: valdības politiskie paziņojumi, informācija par sadarbību ar ārvalstīm, budžeta stāvokli, valsts ierēdņu iecelšanu amatos, uzņēmumu un tiesu informācija, izsoļu paziņojumi, dažādu valsts iestāžu ziņas (par muitas un dzelzceļa darbību, epidemioloģisko situāciju u.tml.), kā arī, ņemot vērā Neatkarības kara norisi, pirmajos valsts gados – arī regulāras ziņas par stāvokli frontē. 1998. gadā, papildinot Satversmi ar VIII nodaļu (Cilvēka pamattiesības), valsts pienākums informēt par personas tiesībām un pienākumiem tika expressis verbis nostiprināts konstitūcijas tekstā: "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības" (90. pants). Pirmā Latvijas Republikas oficiālā laikraksta nosaukums bija "Pagaidu Valdības Vēstnesis" (iznāca tikai četri laidieni 1918. gada nogalē, līdz Rīgai uzbruka lielinieki un pagaidu valdība atkāpās uz Kurzemi), tā darbu kopš 1919. gada augusta līdz pat padomju okupācijai turpināja "Valdības Vēstnesis". Atjaunojot Latvijas neatkarību, tika atjaunots arī oficiālais izdevējs: pārejas periodā oficiālo izsludināšanu veica vienlaikus pat trīs izdevumi – "Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs" un laikraksti "Cīņa" un "Sovetskaja Latvija", 1990. gada nogalē šo funkciju pārņēma valdības dibinātais laikraksts "Diena", bet kopš 1993. gada 25. februāra iznāk Latvijas Republikas oficiālas izdevums "Latvijas Vēstnesis" (19 gadus laikraksta formātā, kopš 2013. gada kā periodisks elektronisks izdevums). 2018. gadā Latvijas Republikas oficiālais izdevējs svin dubultus svētkus: 14. decembrī būs pagājuši simts gadi kopš pirmā "Pagaidu Valdības Vēstneša" laidiena iznākšanas (pagaidu valdība laikrakstu dibināja 1918. gada 7. decembrī, par redaktoru ieceļot Jēkabu Stumbergu), savukārt 2018. gada 25. februārī apritēja 25 gadi, kopš pirmo reizi iznācis pašreizējais oficiālais izdevums "Latvijas Vēstnesis" (galveno redaktoru Oskaru Gertu Ministru padome iecēla 1992. gada decembrī). Kāds ir mūsdienu Latvijas oficiālais izdevējs, kāda ir tā nākotnes vīzija un kā informācijas laikmetā vislabākajā veidā īstenot Satversmes 90. pantu – par to "Jurista Vārda" saruna ar VSIA "Latvijas Vēstnesis" valdes priekšsēdētāju Dainu Ābeli. ...

Sannija Matule

žurnāls / Informācija

Ģenerālprokurors uzsver bērnu tiesību prioritāti

27. Februāris 2018 /NR. 9 (1015)

Pagājušonedēļ, 21. februārī, virsprokuroru sanāksmē izskanēja gadskārtējais ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera ziņojums par noziedzības stāvokli valstī un prokuratūras darbu 2017. gadā. Līdz ar atziņu, ka pērn valstī reģistrēto noziedzīgo nodarījumu skaits ir vēsturiski zemākais, izgaismojās arī fakts, ka tas ir pieaudzis sevišķi smagu noziegumu kategorijā un nodarījumos pret bērniem, jo īpaši – vecumā līdz 16 gadiem. Tādēļ, nosaucot šī gada prokuratūras darba prioritātes, kā pirmo no tām ģenerālprokurors izvirzīja prasību par kvalitatīvas pirmstiesas izmeklēšanas uzraudzības nodrošināšanu, it sevišķi tajos kriminālprocesos, kuri uzsākti par noziedzīgiem nodarījumiem saistībā ar bērnu tiesību pārkāpumiem, tos aizceļot priekšā dažādiem finanšu, nesaimnieciskas darbības un koruptīvajiem noziegumiem. ...

žurnāls / Īsziņas

Samazinās zvērinātu tiesu izpildītāju skaitu

27. Februāris 2018 /NR. 9 (1015)

Ministru kabineta 20. februārī pieņemtās izmaiņas "Noteikumos par zvērinātu tiesu izpildītāju skaitu, viņu amata vietām, iecirkņiem un to robežām" paredz, ka tiks samazināts zvērinātu tiesu izpildītāju vietu skaits no 116 uz 101. Zvērinātu tiesu izpildītāju vietu skaits tiks samazināts, jo Latvijā sarūk iedzīvotāju skaits, turklāt 15 līdz 16 amata vietas pastāvīgi ir vakantas, tādējādi radot lieku administratīvo slogu. Pašlaik ...

...

10 20 50

REZULTĀTI LAPĀ

RĀDĪT TIKAI VIRSRAKSTUS

VISS SATURS

ŽURNĀLS

JAUNUMI

DOMNĪCA

BIBLIOTĒKA

AFIŠA

FOTO & VIDEO

Rubrika

Akadēmiskā dzīve

Aptauja

Atsaucoties uz publicēto

Atskatā un darbībā

Citu pieredze

Diskusija

Domu mantojums

Eiropas telpā

In memoriam

Informācija

Intervija

Juridiskā literatūra

Juristu likteņi

Grāmatas

Īsziņas

Juridiskā darba tirgus

Jurista vizītkarte

Jurists un kultūra

Justīcija attīstībai

Lekcijas

Mūsu autors

Nedēļas jurists

No citas puses

Notikums

Numura tēma

Periodika

Prakses materiāli

Priekšvārds

Redaktora sleja

Skaidrojumi. Viedokļi

Sludinājumi. Reklāma

Studenta Vārds

Tiesību prakse

Tiesību prakses komentāri

Tiesību politika

Vēstules

Viedoklis

Viktorīna

2014. gads Latvijas tieslietu sistēmā

Tiesību nozare

Administratīvā atbildība

Administratīvās tiesības un proc...

Apdrošināšanas tiesības

Bērna tiesības

Būvniecības tiesības

Cilvēktiesības

Civiltiesības un process

--- Darba tiesības

--- Komerctiesības

--- Konkurences tiesības

--- Patērētāju tiesības

--- Intelektuālā īpašuma tiesības

--- Īres tiesības

--- Medicīnas tiesības

--- Šķīrējtiesu process

--- Maksātnespējas process

Datu apstrāde

Dzīvnieku aizsardzība

Eiropas tiesības

E-lieta

Enerģētikas tiesības

ES fondi

Fintech

Interešu pārstāvība

Juridiskā tehnika un valoda

Konstitucionālās tiesības

Krimināltiesības un process

Militārās tiesības

Nolēmumu piespiedu izpilde

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu lega...

Pacientu tiesības

Pašvaldību tiesības

Policijas tiesības

Profesionālā ētika

Publiskie iepirkumi

Sankcijas

Sociālās tiesības

Sports un tiesības

Starptautiskās privāttiesības

Starptautiskās tiesības

Tehnoloģijas un mākslīgais intel...

--- Mākslīgais intelekts

Tiesību politika un prakse Covid-1...

Tiesību teorija, vēsture un filoz...

Tiesu darba organizācija

Tiesu iekārta

Trauksmes celšana

Tūrisma tiesības

Valsts pārvalde

Valsts un baznīca

Vides tiesības

Ilgtspēja

Tiesību prakse

Atzinumi un viedokļi

--- Konstitucionālo tiesību komi...

--- Tiesībsargs

--- Citas institūcijas

Eiropas Cilvēktiesību tiesas n...

Eiropas Savienības Tiesas nolē...

Satversmes tiesas nolēmumi

Tiesu nolēmumi administratīvaj...

Tiesu nolēmumi civillietās

Tiesu nolēmumi krimināllietās

Valsts iestāžu lēmumi

--- Uzņēmumu reģistrs

--- Konkurences padome

--- Patērētāju tiesību aizsard...

--- Centrālā vēlēšanu komisij...

Autors

ŽURNĀLU KATALOGS / VISI ŽURNĀLI

3. Decembris 2024

Nr 49 (1367)

saturs abonēt

e-žurnāls

palielināt

	Žurnāls tiesiskai domai un praksei

Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv Informatīvais tālrunis 67311161 darbadienās 9:00-17:00
	Abonēšana	Par "Jurista Vārdu"
	Žurnāli	Redakcija
	Reklāma	Autoriem
	Darba sludinājumi	Lietošanas noteikumi
Redakcija: juristavards@lv.lv	Grāmatas	Autortiesības Kontakti

Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības /Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/	© VSIA "Latvijas Vēstnesis"