MEKLĒT ARHĪVĀ
ŽURNĀLS
VISS SATURS
ŽURNĀLS
JAUNUMI
DOMNĪCA
BIBLIOTĒKA
AFIŠA
FOTO & VIDEO
ATRASTI 0 REZULTĀTI
NO
LĪDZ
žurnāls / Tiesību prakse
27. Septembris 2011 /NR. 39 (686)
Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma 10. panta regulējums ietver ne tikai soda noteikšanu, bet paredz atbildību par šā likuma prasību neievērošanu, kas kopumā vērsta uz prettiesiskā stāvokļa pilnvērtīgu novēršanu. Minētā likuma 10. panta otrajā daļā un 2.1 daļā noteiktais atbildības līdzeklis ir vērsts tieši uz kaitējuma atlīdzinājumu, nedublējot panta pirmajā daļā un Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā paredzēto administratīvo atbildību. Pienākumam novērst pārkāpuma sekas (ieskaitīt valsts budžetā prettiesiski saņemtos un izlietotos finanšu līdzekļus) nepiemīt soda raksturs, kas atbilstoši dubultās sodīšanas aizlieguma principam liegtu tā piemērošanu līdztekus naudas sodam administratīvā pārkāpuma lietā. Pārkāpjot likumdevēja noteiktos ierobežojumus partiju un to priekšvēlēšanu aģitācijas kampaņu finansējumam, tiek pārkāpti arī vienlīdzīgu un brīvu vēlēšanu principi, tādējādi nodarot būtisku kaitējumu gan vēlētāju, gan deputātu kandidātu tiesībām un tiesiskajām interesēm un valsts pārvaldības kārtībai kopumā. Izdevumi, kas uzskatāmi par priekšvēlēšanu izdevumiem un norādāmi vēlēšanu ieņēmumu un izdevumu deklarācijā, ir saistāmi ar priekšvēlēšanu aģitācijas darbību, kas noteiktas Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma 8.1 panta otrajā daļā, veikšanas laiku. Tas atbilst priekšvēlēšanu perioda noteikšanas jēgai. Izdevumu attiecināšanai uz priekšvēlēšanu izdevumiem 270 dienu periodā nav nepieciešams konstatēt abu pazīmju, proti, gan darbības, gan samaksas izpildes šajā periodā, kopumu. Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma mērķim neatbilstošs būtu tāds 8.4 panta piektās daļas iztulkojums, kas pārkāpuma esību darītu atkarīgu no tā, kādā veidā partija panākusi lielāku (par pieļaujamo) līdzekļu izlietojumu vēlēšanu kampaņā. Citiem vārdiem, vai tā pārkāpumu pieļāvusi atklāti, izdevumus, kas veido pārtēriņu, maksājot no savas kases, vai rīkojusies vēl nelabticīgāk, atrodot citu ceļu, kā "apiet" ierobežojumus, un tādēļ tos pārkāpusi slēptā veidā. Otrais gadījums prasa atklāt slēpto veidu, kas ietver nepieciešamību konstatēt partijas lomu tajā jeb saistību ar to. "Tiešas saiknes" kritērijs izriet no Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma 8.4 panta piektās daļas jēgas, lai noskaidrotu, vai citu personu darbības nav pašas partijas iniciētas un tādēļ pieskaitāmas pašai partijai. Likuma "Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām un Eiropas Parlamenta vēlēšanām" 28. panta pirmā, otrā un trešā daļa regulē ar partiju nesaistītu personu tiesības savā vārdā veikt priekšvēlēšanu aģitāciju, par kādu nav uzskatāma partijas, kas iesniegusi deputātu kandidātu sarakstus, aģitācija. Partijas veikta (arī ar citu personu starpniecību) un minētā likuma 28. panta kārtībā veikta aģitācija jebkurā gadījumā ir nošķiramas. Lai arī minētais regulējums tādu personu, kuras nevarētu uzskatīt par nesaistītām, vidū nenosauc partijas biedrus un partijas vēlēšanu kampaņas organizētājus, tas neizslēdz iespēju (pienākumu) kontrolējošām institūcijām konstatēt citas personas veiktas aģitācijas nepieļaujamu saistību ar partiju. Nesaistītu personu tiesības veikt aģitāciju nepieļauj partijas tiesības caur šādu mehānismu veikt savu kampaņu. ...
Pievienot mapei
1 2 3 4 5 ... 6
10 20 50
REZULTĀTI LAPĀ
Rubrika
Akadēmiskā dzīve
Aptauja
Atsaucoties uz publicēto
Atskatā un darbībā
Citu pieredze
Diskusija
Domu mantojums
Eiropas telpā
In memoriam
Informācija
Intervija
Juridiskā literatūra
Juristu likteņi
Grāmatas
Īsziņas
Juridiskā darba tirgus
Jurista vizītkarte
Jurists un kultūra
Justīcija attīstībai
Lekcijas
Mūsu autors
Nedēļas jurists
No citas puses
Notikums
Numura tēma
Periodika
Prakses materiāli
Priekšvārds
Redaktora sleja
Skaidrojumi. Viedokļi
Sludinājumi. Reklāma
Studenta Vārds
Tiesību prakse
Tiesību prakses komentāri
Tiesību politika
Vēstules
Viedoklis
Viktorīna
2014. gads Latvijas tieslietu sistēmā
Tiesību nozare
Administratīvā atbildība
Administratīvās tiesības un proc...
Apdrošināšanas tiesības
Bērna tiesības
Būvniecības tiesības
Cilvēktiesības
Civiltiesības un process
--- Darba tiesības
--- Komerctiesības
--- Konkurences tiesības
--- Patērētāju tiesības
--- Intelektuālā īpašuma tiesības
--- Īres tiesības
--- Medicīnas tiesības
--- Šķīrējtiesu process
--- Maksātnespējas process
Datu apstrāde
Dzīvnieku aizsardzība
Eiropas tiesības
E-lieta
Enerģētikas tiesības
ES fondi
Fintech
Interešu pārstāvība
Juridiskā tehnika un valoda
Konstitucionālās tiesības
Krimināltiesības un process
Militārās tiesības
Nolēmumu piespiedu izpilde
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu lega...
Pacientu tiesības
Pašvaldību tiesības
Policijas tiesības
Profesionālā ētika
Publiskie iepirkumi
Sankcijas
Sociālās tiesības
Sports un tiesības
Starptautiskās privāttiesības
Starptautiskās tiesības
Tehnoloģijas un mākslīgais intel...
--- Mākslīgais intelekts
Tiesību politika un prakse Covid-1...
Tiesību teorija, vēsture un filoz...
Tiesu darba organizācija
Tiesu iekārta
Trauksmes celšana
Tūrisma tiesības
Valsts pārvalde
Valsts un baznīca
Vides tiesības
Ilgtspēja
Tiesību prakse
Atzinumi un viedokļi
--- Konstitucionālo tiesību komi...
--- Tiesībsargs
--- Citas institūcijas
Eiropas Cilvēktiesību tiesas n...
Eiropas Savienības Tiesas nolē...
Satversmes tiesas nolēmumi
Tiesu nolēmumi administratīvaj...
Tiesu nolēmumi civillietās
Tiesu nolēmumi krimināllietās
Valsts iestāžu lēmumi
--- Uzņēmumu reģistrs
--- Konkurences padome
--- Patērētāju tiesību aizsard...
--- Centrālā vēlēšanu komisij...
Autors
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties