Jurista Vārda satura arhīvs

Rasma Zvejniece

Rasma Zvejniece

žurnāls / Domu mantojums

Augstākā tiesa barikāžu laikā

18. Janvāris 2011 • NR. 3 (650)

Šomēnes aprit 20 gadi kopš 1991. gada janvāra notikumiem, kuru laikā Rīgā tika celtas barikādes aizsardzībai pret centieniem apturēt Latvijas Republikas neatkarības atgūšanas procesu. To, cik dramatiski tolaik attīstījās notikumi Latvijā un abās pārējās Baltijas valstīs, liecina 1991. gada notikumu hronoloģija. Jau 2. janvārī PSRS lojālais kaujinieku grupējums OMON ieņem Preses namu. 7. janvārī uz Latviju, Lietuvu un Igauniju tiek nosūtītas desanta karaspēka vienības ar ieganstu nodrošināt iesaukumu PSRS bruņotajos spēkos. 10. janvāra Interfrontes mītiņā ap 50 tūkstošiem dalībnieku aicina atkāpties I. Godmaņa vadīto valdību. 12. janvārī M. Gorbačovs A. Gorbunovam un I. Godmanim Maskavā sola nelietot bruņotu spēku. Taču 13. janvāra notikumi Viļņā liecina par pretējo: tanki ielenc Lietuvas Augstāko padomi, bet, sargājot televīziju no armijas uzbrukuma, iet bojā 13 neapbruņoti civiliedzīvotāji un vairāk nekā 100 tiek ievainoti. Šajā pašā dienā Daugavmalā notiek manifestācija, kurā Latvijas neatkarību atbalsta vairāk nekā 500 tūkstoši dalībnieku. Šeit Latvijas Tautas frontes (LTF) priekšsēdētājs R. Ražuks aicina celt barikādes, un jau vakarā uz Rīgu dodas lauksaimniecības un celtniecības tehnika no visas Latvijas. Tiek nosprostotas visas ejas uz Vecrīgu, barikādes apjož Augstāko padomi (tagad – Saeimas ēka), kā arī citus stratēģiskus objektus – Ministru padomi, televīziju, tiltus. Barikāžu laiks Rīgā un citās Latvijas pilsētās, pretstāvot, no vienas puses, Augstākajai padomei, Latvijas Tautas frontei un I. Godmaņa valdībai, bet, no otras puses – PSRS lojālajai LPSR Komunistiskajai partijai, Interfrontei, Sabiedrības glābšanas komitejai un kaujinieku vienībai OMON, turpinās līdz 25. janvārim. Šai laikā notiek vairāki OMON provocēti incidenti, iet bojā cilvēki. Traģiska kulminācija ir 20. janvāris, kad OMON uzbrūk Iekšlietu ministrijas ēkai un iet bojā divi tās aizstāvji – miliči, kā arī trīs civiliedzīvotāji, viņu vidū – divi žurnālisti. ...

Rasma Zvejniece

žurnāls / Juridiskā literatūra

Iznācis Augstākās tiesas Senāta nolēmumu krājums

11. Janvāris 2011 • NR. 2 (649)

Aizvadītā gada pēdējā nedēļā pie lasītājiem nonāca Tiesu namu aģentūras izdotais Augstākās tiesas Senāta 2009. gada spriedumu un lēmumu krājums. ...

Rasma Zvejniece

žurnāls / Juridiskā literatūra

Augstākā tiesa atjauno biļetena izdošanas tradīciju

30. Novembris 2010 • NR. 48 (643)

Plaši apmeklēta un par vērtīgu atzīta bija Senāta un tiesu palātu izveidošanas 15. gadadienai veltītā starptautiskā konference "Augstākās tiesas judikatūra un tās loma tiesiskās domas attīstībā Latvijā", ko 15. oktobrī Augstākā tiesa rīkoja sadarbībā ar Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti. ...

Rasma Zvejniece

žurnāls / Domu mantojums

Zāmuela raduraksti Augstākās tiesas muzejā

3. Augusts 2010 • NR. 31 (626)

Interesants un vērtīgs eksponāts uz Augstākās tiesas muzeju atceļojis no Amerikas. Tas ir Zāmuelu dzimtas ciltskoks, ko vākt un veidot sācis viens no pirmajiem Latvijas Senāta senatoriem un pirmais Latvijas virsprokurors Voldemārs Zāmuels (1872–1948). Dzimtas saknes izpētītas kopš 17. gadsimta sākuma. ...

Rasma Zvejniece

žurnāls / Notikums

Pirmoreiz uzstājas Apvienotais tiesu koris

24. Novembris 2009 • NR. 47 (590)

Tiesu koris, kurā dzied tiesneši un tiesu darbinieki no Augstākās tiesas, Administratīvās apgabaltiesas, Rīgas apgabaltiesas, Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas, Zemesgrāmatas un prokuratūras, uz mēģinājumiem divreiz nedēļā sanāk kopš septembra. Ar kori strādā diriģentes Daiga Štube un Ivita Poriete. Sākums kopīgai dziedāšanai bija jau pagājušajā gadā, kad pēc senatoru Jautrītes Briedes un Veronikas Krūmiņas ierosinājuma dziedātgribētāji ...

Rasma Zvejniece

žurnāls / Informācija

Topošie juristi tiekas ar Augstākās tiesas priekšsēdētāju

6. Oktobris 2009 • NR. 40 (583)

Jau pirmajā studiju mēnesī ieskatīties vienā no prestižākajām juristu darbavietām un informāciju par tiesu sistēmu un tiesneša darbu dzirdēt no Augstākās tiesas priekšsēdētāja – šādu iespēju Augstākā tiesa piedāvā Latvijas augstskolu juridisko fakultāšu un programmu pirmo kursu studentiem. "Pirmkursnieku dienās" Augstāko tiesu septembrī jau apmeklējuši aptuveni 150 studenti no Biznesa augstskolas "Turība", Rīgas Stradiņa ...

Rasma Zvejniece

žurnāls / Informācija

Augstākā tiesa iebilst pret budžeta samazinājumu

6. Oktobris 2009 • NR. 40 (583)

Augstākā tiesa nevar piekrist ne Finanšu ministrijas aprēķiniem par Augstākajai tiesai samazinātajiem budžeta "bāzes izdevumiem", ne vēl papildu 10% izdevumu samazinājumam 2010. gada budžetā, kā to lūdzis Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, nosūtot vēstuli neatkarīgo valsts iestāžu vadītājiem. Tāpat Augstākajai tiesai neizpratni rada tās funkciju izvērtējums, ko snieguši sociālie partneri, par nelietderīgām atzīstot vienotas ...

Rasma Zvejniece

žurnāls / Informācija

Apkopojums par šķīrējtiesas nolēmumu piespiedu izpildi

26. Maijs 2009 • NR. 21 (564)

Augstākās tiesas Judikatūras nodaļa sadarbībā ar Senāta Civillietu departamentu ir apkopojusi tiesu praksi lietās par izpildu rakstu izsniegšanu šķīrējtiesas nolēmuma piespiedu izpildei. ...

Rasma Zvejniece

žurnāls / Domu mantojums

Latvijas Senāts 1918–1940

23. Decembris 2008 • NR. 48 (543)

Katras valsts tiesai ir sava seja, kas tikai daļēji atspoguļojas tiesu iekārtas likumos un tiesu spriedumos. Tā ir tiesu garīgā seja, ko veido tie, kuri pilda tiesneša amata pienākumus šajās tiesās. Aizvadītās nedēļas izskaņā, 19. decembrī, ar svinīgu sēdi un papildinātu ekspozīciju muzejā atzīmējot Senāta 90. gadadienu, tika prezentēta arī Augstākās tiesas izdota brošūra “Senatori. 1918–1940”. Tajā ietverts stāsts par trīsdesmit senatoriem, kas veidojuši Latvijas augstākās tiesu instances – Senāta – un līdz ar to arī visas Latvijas tiesu sistēmas seju un garu laikā no 1918. līdz 1940. gadam. ...

Rasma Zvejniece

žurnāls / Informācija

Diskusija par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu

12. Augusts 2008 • NR. 30 (535)

Eiropā tiesnešiem nav vienotas izpratnes par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas pazīmēm. Atšķirīgs ir viedoklis par noziedzīgā nodarījuma jēdzienu un dažāds definējums likuma normai, kas paredz atbildību par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, – tā pēc atgriešanās no reģionālā semināra Centrālās un Austrumeiropas tiesnešiem atzīst Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palātas tiesnese Anita Poļakova. ...

...

13

10 20 50

REZULTĀTI LAPĀ

RĀDĪT TIKAI VIRSRAKSTUS

Rubrika

Akadēmiskā dzīve

Aptauja

Atsaucoties uz publicēto

Atskatā un darbībā

Citu pieredze

Diskusija

Domu mantojums

Eiropas telpā

In memoriam

Informācija

Intervija

Juridiskā literatūra

Juristu likteņi

Grāmatas

Īsziņas

Juridiskā darba tirgus

Jurista vizītkarte

Jurists un kultūra

Justīcija attīstībai

Lekcijas

Mūsu autors

Nedēļas jurists

No citas puses

Notikums

Numura tēma

Periodika

Prakses materiāli

Priekšvārds

Redaktora sleja

Skaidrojumi. Viedokļi

Sludinājumi. Reklāma

Studenta Vārds

Tiesību prakse

Tiesību prakses komentāri

Tiesību politika

Vēstules

Viedoklis

Viktorīna

2014. gads Latvijas tieslietu sistēmā

Tiesību nozare

Administratīvā atbildība

Administratīvās tiesības un proc...

Apdrošināšanas tiesības

Bērna tiesības

Būvniecības tiesības

Cilvēktiesības

Civiltiesības un process

--- Darba tiesības

--- Komerctiesības

--- Konkurences tiesības

--- Patērētāju tiesības

--- Intelektuālā īpašuma tiesības

--- Īres tiesības

--- Medicīnas tiesības

--- Šķīrējtiesu process

--- Maksātnespējas process

Datu apstrāde

Dzīvnieku aizsardzība

Eiropas tiesības

E-lieta

Enerģētikas tiesības

ES fondi

Fintech

Interešu pārstāvība

Juridiskā tehnika un valoda

Konstitucionālās tiesības

Krimināltiesības un process

Militārās tiesības

Nolēmumu piespiedu izpilde

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu lega...

Pacientu tiesības

Pašvaldību tiesības

Policijas tiesības

Profesionālā ētika

Publiskie iepirkumi

Sankcijas

Sociālās tiesības

Sports un tiesības

Starptautiskās privāttiesības

Starptautiskās tiesības

Tehnoloģijas un mākslīgais intel...

--- Mākslīgais intelekts

Tiesību politika un prakse Covid-1...

Tiesību teorija, vēsture un filoz...

Tiesu darba organizācija

Tiesu iekārta

Trauksmes celšana

Tūrisma tiesības

Valsts pārvalde

Valsts un baznīca

Vides tiesības

Ilgtspēja

Sodu izpilde

Nodokļi

Valsts aizsardzība

Tiesību prakse

Atzinumi un viedokļi

--- Konstitucionālo tiesību komi...

--- Tiesībsargs

--- Citas institūcijas

Eiropas Cilvēktiesību tiesas n...

Eiropas Savienības Tiesas nolē...

Satversmes tiesas nolēmumi

Tiesu nolēmumi administratīvaj...

Tiesu nolēmumi civillietās

Tiesu nolēmumi krimināllietās

Valsts iestāžu lēmumi

--- Uzņēmumu reģistrs

--- Konkurences padome

--- Patērētāju tiesību aizsard...

--- Centrālā vēlēšanu komisij...

Autors

ŽURNĀLU KATALOGS / VISI ŽURNĀLI

1. Jūlijs 2025

saturs abonēt

e-žurnāls