Jurista Vārda satura arhīvs

Āris Kakstāns

Āris Kakstāns

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Sporta nozares strīdu pakļautība

6. Augusts 2024 /NR. 32 (1350)

Pēdējos gados arī Latvijas vispārējās jurisdikcijas tiesās sāk parādīties lietas, kas skar "sporta tiesības". Laikā, kad Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) pozīcijas sporta nozares hierarhijā ir grūti nosaukt par stabilām vai neapstrīdētām, arvien biežāk dzirdam arī par SOK izveidotās un esošās sporta strīdu pakļautības taisnīgumu, godīgumu, korektumu, atbilstību mūsdienu prasībām. Pārskatāmā pagātnē sporta ...

Āris Kakstāns

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Darba strīdi sporta nozares šķīrējtiesās

12. Jūlijs 2022 /NR. 28 (1242)

Sporta tiesībās ir pieņemts, ka praktiski visus strīdus izskata specializētās sporta strīdu institūcijas. Atsevišķos sporta veidos (piemēram, motorsports, basketbols, volejbols utt.) ir savas specializētās tiesas, bet Sporta šķīrējtiesa (turpmāk – CAS) apvieno vairākus sporta veidus un tāpēc varētu būt uzskatāma par vienu no galvenajām šajā sistēmā. Ikdienas jautājumos katrā sporta veidā ir dažādas komisijas, komitejas, paneļi, specializētie tribunāli un citas līdzīgas lēmējorganizācijas, kuru nozīme sporta tiesībās aprobežojas ar konkrēta strīda atrisināšanu. Starp šiem ikdienas jautājumiem nereti nonāk arī lietas, kas pēc būtības ir darba strīdi. Saistībā ar darba strīdu izskatīšanu šķīrējtiesās ir saskatāmas pretrunas no likumu viedokļa. ...

Gatis Liepiņš, Āris Kakstāns

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Datorprogrammu izplatīšanas līgumiem saistošās tiesību normas

21. Septembris 2021 /NR. 38 (1200)

Informāciju tehnoloģiju nozare ir viena no visstraujāk augošajām nozarēm,1 tai ir nozīmīga vieta Latvijas tautsaimniecībā. Ar datorprogrammu izstrādi, ieviešanu, uzturēšanu un izplatīšanu saistīto darījumu apjoms strauji pieaug – piecu gadu laikā, no 2014. līdz 2019. gadam, nozares nodokļu maksājumu apjoms ir dubultojies. Lai gan stabilai nozares attīstībai nepieciešams sakārtots datorprogrammu civiltiesiskās apgrozības tiesiskais regulējums, tomēr informācijas tehnoloģiju nozarei speciālā likuma nav. Latvijā ar Autortiesību likumu2 par datorprogrammu kā intelektuālā īpašuma objektu aizsardzības mehānismu ir nostiprinātas autortiesības vispārīgā līmenī. Savukārt ar Autortiesību likuma 2. panta sesto daļu par datorprogrammu civiltiesiskās apgrozības regulējumu tiek noteikts Civillikums.3 ...

Āris Kakstāns

žurnāls / Mūsu autors

Iepazīstieties: JV autors Āris Kakstāns

17. Augusts 2021 /NR. 33 (1195)

Tiesību zinātņu maģistrs. No 2017. līdz 2019. gadam bijis "Jurista Vārda" tieslietu redaktors. "Jurista Vārdā" līdz šim publicēti 74 raksti. Pirmais raksts: 2014. gadā. Visas publikācijas pieejamas Autoru katalogā portālā juristavards.lv. ...

Āris Kakstāns

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Kad kriptovalūtas var būt droša investīcija

22. Jūnijs 2021 /NR. 25/26 (1187/1188)

Bitcoin ir ļoti spēcīgs dūmu mākoņa un smoga radītājs, tāpat kā daudzas citas kriptovalūtas. Ķīnā Bitcoin darbības nodrošināšanai lielais vairums ierīču tiekot darbinātas ar ogļu elektrostaciju palīdzību. Šī iemesla dēļ ietekmīgais Tesla vadītājs Īlons Masks maijā Twitter ierakstā1 paziņoja, ka viņa vadītās ražotnes braucamos vairs nevarēs nopirkt ar Bitcoin. Vienlaikus Tesla akciju cena piedzīvoja strauju kritumu, tāpat arī Bitcoin vērtība straujas svārstības. Šajā rakstā autors aplūkos selektīvus apsvērumus par dažiem nesenākajiem Bitcoin juridiskajiem aspektiem (kas daļēji attiecināmi arī uz neprecizējamu skaitu citu kriptovalūtu) no vides aizsardzības viedokļa un saistībā ar naudas atmazgāšanas regulējumu, kā arī īsumā par pretargumentiem tēzei, ka ieguldījumi kriptovalūtās ir nedroši. ...

Āris Kakstāns

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Obligātā apdrošināšana obligāti pirms kriminālprocesa

19. Maijs 2020 /NR. 20 (1130)

Obligātā apdrošināšana kā civiltiesisks līdzeklis, lai atslogotu kriminālprocesus, nav tikai fakultatīvs līdzeklis. Princips, ka ar obligāto apdrošināšanu var un vajag atslogot amatpersonas, kuras veic kriminālprocesu, piemērojams ne tikai ekskluzīvi sauszemes transporta jomā. Senāta Krimināllietu departamenta 2020. gada 21. janvāra lēmums SKK-1/2020 ir attiecināms uz konkrēto lietu ceļu satiksmes jomā, bet lietā paustās atziņas izmantojamas arī citās jomās ar likumā noteiktu obligāto apdrošināšanu. ...

Āris Kakstāns

žurnāls / Tiesību prakses komentāri

Ieguldījumi jaunajos sportistos un nākotnes peļņas sadale

17. Marts 2020 /NR. 11 (1121)

Jaunieši sportā un dzīvē vispār ir liels nezināmais – gan vilšanās un neizdošanās risks, gan ļoti lielu panākumu potenciāls. Satversmes un Civillikuma normu savstarpējā mijiedarbība reizēm var radīt interesantus kāzusus, kurus var atrisināt tikai Senāts (Latvijas Republikas Augstākā tiesa), piemērojot Patērētāju tiesību aizsardzības likumu pēc savas iniciatīvas (aizstāvības advokāti neesot piedāvājuši šādu argumentu). Senāta Civillietu departaments 2020. gada 16. janvāra spriedumā lietā Nr. SKC-18/20201 sniedzis vērtējumu par Rīgas apgabaltiesas spriedumu, kurā vecāki bija noslēguši līgumu sava bērna labā, bet iesaistītajām pusēm bija atšķirīgi viedokļi par līguma piemērojamību pēc bērna pilngadības sasniegšanas. ...

Āris Kakstāns

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Prezumpcija par darbu komandējumā

18. Februāris 2020 /NR. 7 (1117)

Parīzes reģiona apelācijas instances tiesas spriedums saistībā ar vietējā dzelzceļa uzņēmumā strādājošā inženiera Havjera X nāvi komandējuma laikā izraisīja patiesu pārsteiguma vilni pasaules plašsaziņas līdzekļos. 2019. gada rudenī plašsaziņas līdzekļi iztirzāja spriedumu, kurā tiesa pēc būtības interpretēja Francijas sociālās apdrošināšanas regulējumu saistībā ar darba pienākumu izpildes izpratni komandējuma laikā un darba devēja atbildību par kompensācijām. Tiesa pieņēma nolēmumu, kas lielai sabiedrības daļai varētu nebūt pašsaprotams. Šajā rakstā īsi aplūkota atsevišķa izvēlēta Latvijas Augstākās tiesas prakse saistībā ar komandējumiem, kur galvenokārt risināti ar virsstundām un apmaksu saistītie jautājumi. Raksta noslēgumā Latvijas judikatūrai pretstatīti Francijas tiesu secinājumi par prezumpcijām komandējuma vai darba brauciena laikā. ...

Āris Kakstāns

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Starptautisko finanšu sankciju piemērošana Francijā

14. Janvāris 2020 /NR. 2 (1112)

Starptautisko finanšu sankciju plašai izplatībai arī privātpersonām (juridiskām un fiziskām) noteiktu pienākumu veidā, kas Latviju sāk skart tikai nesen, ne vienā vien valstī jau ir uzkrāta zināma pieredze. Šajā rakstā autors ielūkojas atsevišķos Francijas nacionālajā risinājumā esošos aspektos, kā arī Francijas nelielo kaimiņvalstu praksē (Luksemburga, Šveice). ...

Āris Kakstāns

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Azartspēļu reklāmas regulējuma un uzraudzības problēmas

1. Oktobris 2019 /NR. 39 (1097)

Starp populārākajām sporta veidu federācijām ar uguni var meklēt tādas, kuras savu sporta veidu sacensībām spēj pilnībā likumīgi izvēlēties sponsorus. Precīzāk – ir diskutabla vairāku federāciju un čempionātu prakse saistībā ar Azartspēļu un izložu likuma 41. panta piekto daļu, ciktāl var runāt par sporta likmju kā azartspēļu paveida popularizēšanu. ...

Āris Kakstāns

žurnāls / Informācija

Tiesībsarga birojā eksperti diskutē par politiķu iejaukšanos patstāvīgo iestāžu darbā

28. Maijs 2019 /NR. 21 (1079)

Tiesībsargs un Latvijas Universitātes (LU) Juridiskā fakultāte 15. maijā Tiesībsarga birojā rīkoja diskusiju par patstāvīgo iestāžu neatkarību pretstatā politiskajai gribai Satversmes 58. panta kontekstā. Tiesībsargs Juris Jansons diskusijas atklāšanā atzīmēja, ka pēdējā laikā politiskā iejaukšanās neatkarīgo institūciju darbā ir sasniegusi rekordlielus augstumus, ar to acīmredzot domājot laika posmu, kopš darbu sākusi 13. Saeima un tās paspārnē izveidotais Ministru kabinets. Diskusija tika rīkota saistībā ar vairākiem juridiskiem kāzusiem par sabiedrībā plaši apspriestiem notikumiem iestāžu vadītāju kompetences apšaubīšanā un mainīšanā, kas tiešā veidā skar iestādes, kuras (vismaz doktrīnā) tiek uzskatītas par Satversmes 58. pantam nepakļautām. ...

Āris Kakstāns

žurnāls / Informācija

Intelektuālā īpašuma dienā – ar sportu saistītie jautājumi

14. Maijs 2019 /NR. 19 (1077)

Atzīmējot Pasaules intelektuālā īpašuma dienu, Patentu valde arī 2019. gadā rīkoja intelektuālā īpašuma tiesībām veltītu pasākumu. Seminārs "Intelektuālais īpašums un sports – tieksme pēc zelta" (Reach for Gold: IP and Sports) notika Rīgā 26. aprīlī, Pasaules intelektuālā īpašuma dienā. Šo dienu starptautiski atzīmē jau kopš 2000. gada, un šajā dienā Latviju regulāri apmeklē starptautiski eksperti, sabiedrības uzmanību pievēršot interesantiem un svarīgiem intelektuālā īpašuma jautājumiem. ...

Āris Kakstāns

žurnāls / Citu pieredze

Tiesas spriešana ar mākslīgajā intelektā balstītiem risinājumiems

30. Aprīlis 2019 /NR. 17/18 (1075/1076)

Mākslīgā intelekta un uz to bāzēto risinājumu izmantošana tieslietās ir nākamais loģiskais solis pēc digitalizācijas, ņemot vērā elektronisko risinājumu attīstības pakāpi, kā arī mūsdienu datoru jaudas sniegtās iespējas. Plašsaziņas līdzekļu virsrakstos tiek ziņots, ka Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV) jau šobrīd tiekot pieņemti nolēmumi, kur soda mēru nosaka mākslīgais intelekts. Faktiski gan jāsecina, ka tiek runāts vai nu par algoritmu izmantošanu lemšanas procesā, vai kāda informācijas apgabala datu apstrādes automatizāciju – daļēju mākslīgo intelektu. Mūsu kaimiņvalsts Igaunija ir skaļi deklarējusi, ka valsts politikas plānošanā kā izaugsmes rīkam ir jāienāk mākslīgajam intelektam – vispirms to iecerēts ieviest maza apmēra tiesas lietās. Igaunija jau tuvākajos gados cer izmantot mākslīgajā intelektā balstītus risinājumus. ...

Āris Kakstāns

žurnāls / Informācija

Konference par PSRS okupāciju

2. Aprīlis 2019 /NR. 13 (1071)

22. martā Tieslietu ministrijā notika starptautiska konference "Apzinātie PSRS okupācijas radītie zaudējumi Baltijā", kurā tika aplūkoti gan politiskie, gan tiesiskie aspekti saistībā ar PSRS okupāciju. Konferencē piedalījās Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Polijas speciālisti, sniedzot ieskatu problemātikā no dažādiem skatpunktiem. ...

Āris Kakstāns

žurnāls / Juridiskā literatūra

Papildinājums krimināltiesību interesentu literatūras plauktā

26. Februāris 2019 /NR. 8 (1066)

Krimināltiesību zinātņu nozarē iznākušas divas jaunas grāmatas. VAS "Tiesu namu aģentūras" izdotā grāmata "Krimināllikuma komentāri. Otrā daļa (IX–XVII nodaļa)" veltīta materiālajām tiesību normām. Šai grāmatai tas ir otrais papildinātais izdevums. Lasītājs starp grāmatas autoriem atradīs labi zināmos un pieredzējušos krimināltiesību speciālistus – Dr. habil. iur. Uldi Krastiņu un Dr. iur. Valentiju Liholaju. Otra grāmata ir VSIA "Latvijas Vēstnesis" izdotais Dr. iur. Jāņa Baumaņa apskats par procesuālajiem aspektiem "Ceļā uz kriminālprocesa mērķi jeb kriminoloģiskie gēni". ...

Āris Kakstāns

žurnāls / Intervija

ECT vēlas veicināt cilvēktiesības nacionālā līmenī

11. Decembris 2018 /NR. 50 (1056)

Novembra beigās "Jurista Vārda" tieslietu redaktors Āris Kakstāns un informācijas un judikatūras redaktors Leonards Pāvils apmeklēja Eiropas Cilvēktiesību tiesu (turpmāk – ECT) Strasbūrā. "Jurista Vārda" pārstāvji tikās ar ECT tiesnesi Mārtiņu Mitu, Latvijas juristiem ECT Dainu Celmu, Lāsmu Liedi un Adeli Zalamani, noklausījās ECT Lielās palātas sēdi lietā López Ribalda and others v. Spain klātienē un tās translāciju preses zālē, iepazinās ar tiesnešu darbu nodaļās un palātās, sūdzību izskatīšanas un dokumentu aprites kārtību ECT, kā arī atbalsta dienestu pienākumiem tiesnešu un tiesas darba nodrošināšanā. ECT tika izveidota 1950. gadā. ECT izskata sūdzības par Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (turpmāk – Konvencija) un tās protokolu pārkāpumiem, kā arī sniedz konsultatīvus viedokļus par Konvencijas vai tās protokolu interpretāciju. Pašreizējā cilvēktiesību aizsardzības sistēma Eiropā izveidojās pēc Otrā pasaules kara, kad Rietumeiropas sabiedrībā nostiprinājās uzskats, ka atstāt cilvēktiesību aizsardzību tikai nacionālo valstu līmenī ir nepietiekami. Izveidojot ECT, indivīdiem tika dota iespēja starptautiskā līmenī aizstāvēt savas cilvēktiesības. M. Mits ir trešais Latvijas tiesnesis ECT, kur viņš strādā kopš 2015. gada septembra. No 2005. gada līdz 2014. gadam Latvijas tiesnese ECT bija Ineta Ziemele, pašlaik Satversmes tiesas priekšsēdētāja. Savukārt no 1995. gada līdz 2004. gadam – Egils Levits, kurš pašlaik ir Eiropas Savienības Tiesas tiesnesis. ...

Āris Kakstāns

žurnāls / Redaktora sleja

Atvērtie juristi

11. Decembris 2018 /NR. 50 (1056)

Lasot Oskara Vailda "Doriana Greja ģīmetnes" ievadu, katru reizi ieraugu ko citu. Arī dažādos tulkojumos šis šķietami īsais un vienkāršais teksts tulkots dažādi. Gan katram atsevišķam cilvēkam, gan arī vienam un tam pašam cilvēkam dažādos laikos izpratne par vienu un to pašu ir atšķirīga. Atvērtie dati ir tikpat mainīgs un dažādi saprasts jēdziens. Kas ir māksla? Kas ir atvērtie dati? Ko tie atspoguļo? Vieni statistikas ...

Āris Kakstāns

žurnāls / Informācija

Transports un tehnoloģijas pret klasiskajām juridiskajām konstrukcijām

20. Novembris 2018 /NR. 47 (1053)

Sagaidāms, ka tehnoloģiju iespējas, tāpat kā to pavadošais normatīvais regulējums un juridiskie risinājumi, transporta uzlabošanā vēl ilgus gadus var piedzīvot izaugsmi. Sastrēgumu stundās Rīgas ielās aizvien biežāk var sastapt automašīnas ar vienu personu tajā (tas ir, vadītāju). Sabiedriskā transporta statistikas rādītāji neuzrāda pozitīvas tendences. Arvien plašāk iedzīvotāji izmanto viedtālruņus ar to sniegtajām iespējām un klasisko taksometru vietā mēdz izvēlēties Taxify vai Yandex lietotnēs pieejamos pārvadājumu pakalpojumus, saistībā ar kuriem medijos periodiski tiek apspriesti gan morāli ētiski, gan juridiski jautājumi. Ārvalstīs pieejamās lietotnes piedāvā arī kopbraukšanas pakalpojumu, kas pēc būtības atbilst kopā braukšanas sākotnējiem principiem. Latvijā šāds regulējums nav atrodams (nav ne specifiski regulēts, ne arī aizliegts). Kā liecina ārvalstu tiesu prakse, nekritiska tehnoloģiju patērēšana arī šajā sektorā var izraisīt nepatīkamas sekas. ...

Āris Kakstāns

žurnāls / Redaktora sleja

Jurists un vērtības pievienošana

20. Novembris 2018 /NR. 47 (1053)

Novembra sākumā vienam no ASV simtgadīgajiem juridisko konsultāciju birojiem izdevies pārdot pašu izstrādāto un attīstīto uzņēmumu pirkšanas un apvienošanās (M&A) atbalsta datorprogrammu.1 Tiesību zinātne un juridiskie konsultanti, tāpat kā tehnoloģiju nozare, nav un nevar būt pašpietiekami – kā atbalsta nozares tās var un tām arī vajag sadarboties, nodrošinot atbilstošus uzņēmējdarbības veidus. Juristu spēja pārdot ...

Āris Kakstāns

žurnāls / Intervija

Sabiedrības interese par juristu darbu un rīcību aug

30. Oktobris 2018 /NR. 44 (1050)

Ar Erasmus+ starptautiskās docētāju apmaiņas programmas atbalstu ar lekcijām kursā "Jurista ētika" Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē viesojās vieslektors Pāvels Skučinskis (Pawel Skuczynski) no Varšavas Universitātes Polijā. "Jurista Vārds" interviju ar vieslektoru sarunāja ar Juridiskās fakultātes lektora un zvērināta advokāta Laura Liepas atbalstu. ...

1

10 20 50

REZULTĀTI LAPĀ

RĀDĪT TIKAI VIRSRAKSTUS

STUDENTA VĀRDS

Rubrika

Akadēmiskā dzīve

Aptauja

Atsaucoties uz publicēto

Atskatā un darbībā

Citu pieredze

Diskusija

Domu mantojums

Informācija

Eiropas telpā

In memoriam

Intervija

Juridiskā literatūra

Juristu likteņi

Priekšvārds

Skaidrojumi. Viedokļi

Sludinājumi. Reklāma

Tiesību prakse

Redaktora sleja

No citas puses

Nedēļas jurists

Numura tēma

Tiesību politika

Notikums

Jurista vizītkarte

Juridiskā darba tirgus

Īsziņas

Grāmatas

Jurists un kultūra

Justīcija attīstībai

Lekcijas

Mūsu autors

Tiesību prakses komentāri

Studenta Vārds

Periodika

Prakses materiāli

Vēstules

Viedoklis

2014. gads Latvijas tieslietu sistēmā

Viktorīna

Tiesību nozare

Valsts un baznīca

Administratīvās tiesības un proc...

Sports un tiesības

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu lega...

Fintech

Dzīvnieku aizsardzība

Tiesu darba organizācija

Policijas tiesības

Civiltiesības un process

--- Darba tiesības

--- Komerctiesības

--- Konkurences tiesības

--- Patērētāju tiesības

--- Intelektuālā īpašuma tiesības

--- Īres tiesības

--- Medicīnas tiesības

--- Šķīrējtiesu process

--- Maksātnespējas process

Krimināltiesības un process

Konstitucionālās tiesības

Starptautiskās tiesības

Tiesību teorija, vēsture un filoz...

Eiropas tiesības

Tiesu iekārta

Cilvēktiesības

Sociālās tiesības

Publiskie iepirkumi

Datu apstrāde

Tūrisma tiesības

Tehnoloģijas un mākslīgais intel...

--- Mākslīgais intelekts

Pašvaldību tiesības

Apdrošināšanas tiesības

Būvniecības tiesības

Vides tiesības

Nolēmumu piespiedu izpilde

Bērna tiesības

Administratīvā atbildība

ES fondi

Starptautiskās privāttiesības

Enerģētikas tiesības

Valsts pārvalde

Profesionālā ētika

Juridiskā tehnika un valoda

Tiesību politika un prakse Covid-1...

Interešu pārstāvība

E-lieta

Pacientu tiesības

Sankcijas

Militārās tiesības

Trauksmes celšana

Tiesību prakse

Satversmes tiesas nolēmumi

Eiropas Savienības Tiesas nolē...

Eiropas Cilvēktiesību tiesas n...

Tiesu nolēmumi civillietās

Tiesu nolēmumi krimināllietās

Tiesu nolēmumi administratīvaj...

Valsts iestāžu lēmumi

--- Uzņēmumu reģistrs

--- Konkurences padome

--- Patērētāju tiesību aizsard...

--- Centrālā vēlēšanu komisij...

Atzinumi un viedokļi

--- Konstitucionālo tiesību komi...

--- Tiesībsargs

--- Citas institūcijas

Autors

ŽURNĀLU KATALOGS / VISI ŽURNĀLI

8. Oktobris 2024

saturs abonēt

e-žurnāls