MEKLĒT ARHĪVĀ
VISS SATURS
VISS SATURS
ŽURNĀLS
BIBLIOTĒKA
DOMNĪCA
#TEIRDARBS
JAUNUMI
AFIŠA
FOTO & VIDEO
ATRASTI 0 REZULTĀTI
NO
LĪDZ
Pievienot mapei
žurnāls / Nedēļas jurists
18. Maijs 2010   •   NR. 20 (615)
Pievienot mapei
žurnāls / Notikums
11. Maijs 2010   •   NR. 19 (614)
Valsts pārvaldes iekārtas likums stājās spēkā 2003. gadā. Tika radīta iespējami labākā valsts pārvaldes struktūra un noteikti tās darbības pamatprincipi. Valsts pārvaldes iekārtas likuma koncepcijā norādīts: "Šai koncepcijai atbilstoša likuma jēga būtu radīt instrumentus valsts rīcībā, lai samazinātu [..] pārvaldes trūkumus [..] un lai iezīmētu un nostiprinātu konstitucionāli noteiktos ietvarus, kādos jādarbojas valsts pārvaldei demokrātiskā valstī." Ir pagājuši septiņi gadi, un šajā laikā ne vienu reizi vien ir runāts par valsts pārvaldes reformēšanu. Jo īpaši šīs runas kļuvušas skaļākas ekonomiskās krīzes apstākļos. Tā likusi domāt un diskutēt, tomēr nereti šīs diskusijas ir primitīvā līmenī un aprobežojas tikai ar jautājumu par kādas valsts iestādes likvidāciju. Lai rezumētu notiekošo sakarā ar valsts pārvaldes reformēšanu, minētās koncepcijas autors Egils Levits šā gada 5. maijā Latvijas Zinātņu akadēmijas Mazajā zālē uzstājās ar referātu "Valsts un valsts pārvaldes reforma: starp destruktīvu graušanu un konstruktīvu uzlabošanu". Referāta lasījums notika uz reāla valsts pārvaldes reformas mēģinājuma fona. Šā gada 27. aprīlī atsevišķi Saeimas deputāti iesniedza grozījumus Valsts pārvaldes iekārtas likumā saistībā ar Valsts kancelejas likvidēšanu no 2010. gada 1. septembra. Grozījumi paredz, ka Ministru kabinets līdz 2010. gada 1. septembrim nodrošina Valsts kancelejas reorganizāciju, pievienojot to Tieslietu ministrijai. No 2010. gada 1. septembra Tieslietu ministrija organizatoriski nodrošinātu Ministru kabineta darbu, kā arī koordinētu un pārraudzītu Ministru kabineta un Ministru prezidenta lēmumu izpildi.1 Saeima 6. maijā šo priekšlikumu noraidīja. ...
Pievienot mapei
žurnāls / Nedēļas jurists
11. Maijs 2010   •   NR. 19 (614)
Pievienot mapei
žurnāls / Diskusija
27. Aprīlis 2010   •   NR. 17/18 (612/613)
Pētījuma "Tiesu varas neatkarības un efektivitātes palielināšanas un nostiprināšanas rezerves" autori Sanita Osipova, Aigars Strupišs un Aija Rieba norāda: ierobežojot pārsūdzēšanas iespējas atsevišķu lietu kategorijās, vai arī atkarībā no prasījuma veida vai apmēra paveras iespējas ievērojami atslogot tiesas un atbrīvot tiesu resursus nozīmīgāku lietu izšķiršanai. Pētījumā kā pozitīvs piemērs minēts salīdzinoši nesen ieviestais modelis administratīvo tiesu darbā, kur pieteikumi par Konkurences padomes lēmumu atcelšanu tiek skatīti tikai divās instancēs (apgabaltiesa kā pirmā instance un Senāts kā kasācijas instance). Viens no šāda risinājuma iemesliem ir bijis tas, ka Konkurences padomes lēmumi tiek atzīti par profesionāli pietiekami kvalitatīviem. Ņemot vērā šo veiksmīgo risinājumu, pētījums aktualizējis jau diezgan senu diskusiju par Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāra lēmuma pārsūdzības piekritības maiņu. Pētījuma autori uzsver, ka atteikšanos no apelācijas instances varētu izmantot arī attiecībā uz Uzņēmumu reģistra lēmumu pārsūdzēšanu, jo vairāk tāpēc, ka šeit turklāt pastāv arī iekšējās pārsūdzēšanas iespēja, kā rezultātā sūdzība faktiski tiek skatīta četrās instancēs (vienreiz pašā Uzņēmumu reģistrā un trīs reizes – tiesā). Šajos "reformācijas laikos" ideja par Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāra lēmuma pārsūdzības piekritības maiņu kļuvusi vēl aktuālāka. Uzņēmumu reģistra administrācijas sanāksmē šā gada 22. martā tika izvērtēts iepriekš minētais priekšlikums, un šobrīd ir pieņemts lēmums atbalstīt ierosināt grozījumus likumā "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru". Jāveic grozījumi līdzīgi kā Konkurences likuma 8. panta otrajā daļā, kur noteikts: "Konkurences padomes lēmumus, izņemot lēmumus par lietas ierosināšanu un lēmuma pieņemšanas termiņa pagarināšanu, procesa dalībnieks var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no šo lēmumu spēkā stāšanās dienas. Tiesa lietu izskata kā pirmās instances tiesa. Lieta tiek izskatīta triju tiesnešu sastāvā. Administratīvās apgabaltiesas spriedumu var pārsūdzēt, iesniedzot kasācijas sūdzību." Tiek prognozēts, ka iecerētās izmaiņas varētu sniegt vairākus pozitīvus ieguvumus. Lai gan pētījums un Uzņēmumu reģistra lēmums ir par piekritības maiņu, tomēr ne mazāk svarīgs jautājums ir par Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāra lēmuma pakļautības maiņu no administratīvās uz vispārējo tiesvedību. Visus ar konkrēto strīdu risināmos jautājumus izskatītu tiesa vienas lietvedības ietvaros. Šobrīd ar vienu tiesisko strīdu saistīti jautājumi tiek skatīti abās jurisdikcijās – par faktiskajiem apstākļiem vispārējās jurisdikcijas tiesā, bet par Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāra lēmumu kā administratīvo aktu – administratīvajā tiesā. Tādēļ bieži vien administratīvā tiesvedība lietā ir jāaptur, kamēr nav izspriesta ar šo lietu saistīta civillieta par faktisko apstākļu vērtējumu, jo administratīvā procesa kārtībā faktiskie apstākļi netiek vērtēti. Strīds par faktiskajiem apstākļiem ir risināms civilprocesuālā kārtībā. Prasība, piemēram, par prettiesisku pilnsapulču, lēmumu un darījumu atzīšanu par spēkā neesošiem, ir civiltiesisks strīds, un šī civiltiesiskā strīda izšķiršana nav atkarīga no administratīvi tiesiskajām attiecībām, kas radušās ar minēto Uzņēmumu reģistra lēmumu. Tā kā likumdevējs ir paredzējis īpašu kārtību strīdu par faktiskajiem apstākļiem izlemšanai vispārējās kompetences tiesās, Uzņēmumu reģistrs ir atbrīvots no pienākuma pārbaudīt tos. Par pamatu secinājumam, ka administratīvs akts panākts ar prettiesiskām darbībām (nepatiesu ziņu sniegšana, viltojumu u. tml.), var kalpot tiesas spriedums, kas konstatē attiecīgu faktu. Tomēr jānorāda, ka tieši lielākajā daļā kā apstrīdēšanas pamatu norāda nevis valsts notāra rīcību, bet gan tieši pārkāpumus komersantu lēmuma pieņemšanā, ko nevar secināt no Uzņēmumu reģistrā iesniegtajiem dokumentiem. Šādos gadījumos ir jāapstrīd nevis valsts notāra lēmums, bet gan tieši attiecīgā komersanta pārvaldes institūcijas lēmums.1 Gatis Litvins ...
Pievienot mapei
žurnāls / Nedēļas jurists
27. Aprīlis 2010   •   NR. 17/18 (612/613)
Pievienot mapei
1 ... 534 535 536 537 538 ... 660
10 20 50
REZULTĀTI LAPĀ
Rubrika
Akadēmiskā dzīve
Aptauja
Atsaucoties uz publicēto
Atskatā un darbībā
Citu pieredze
Diskusija
Domu mantojums
Eiropas telpā
Eseja
In memoriam
Informācija
Intervija
Juridiskā literatūra
Juristu likteņi
Grāmatas
Īsziņas
Juridiskā darba tirgus
Jurista vizītkarte
Jurists un kultūra
Justīcija attīstībai
Lekcijas
Mēneša hronika
Mēneša saruna
Mūsu autors
Nedēļas jurists
No citas puses
Notikums
Numura tēma
Periodika
Prakses materiāli
Priekšvārds
Redaktora sleja
Skaidrojumi. Viedokļi
Sludinājumi. Reklāma
Tiesību prakse
Tiesību prakses komentāri
Tiesību politika
Vēstules
Viedoklis
2014. gads Latvijas tieslietu sistēmā
Tiesību nozare
Administratīvā atbildība
Administratīvās tiesības un proces...
Apdrošināšanas tiesības
Bērna tiesības
Būvniecības tiesības
Cilvēktiesības
Civiltiesības un process
--- Darba tiesības
--- Komerctiesības
--- Konkurences tiesības
--- Patērētāju tiesības
--- Intelektuālā īpašuma tiesības
--- Īres tiesības
--- Medicīnas tiesības
--- Šķīrējtiesu process
--- Maksātnespējas process
Datu apstrāde
Dzīvnieku aizsardzība
Eiropas Savienības tiesības
E-lieta
Enerģētikas tiesības
ES fondi
Fintech
Ilgtspēja
Interešu pārstāvība
Izglītība
Juridiskā tehnika un valoda
Konstitucionālās tiesības
Kriminālistika
Krimināltiesības un process
Militārās tiesības
Nodokļi
Nolēmumu piespiedu izpilde
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legaliz...
Pacientu tiesības
Pašvaldību tiesības
Policijas tiesības
Profesionālā ētika
Publiskie iepirkumi
Sankcijas
Sociālās tiesības
Sodu izpilde
Sports un tiesības
Starptautiskās privāttiesības
Starptautiskās tiesības
Tehnoloģijas un mākslīgais intelek...
--- Mākslīgais intelekts
Tiesību politika un prakse Covid-1...
Tiesību teorija, vēsture un filozo...
Tiesu darba organizācija
Tiesu vara
Trauksmes celšana
Tūrisma tiesības
Valsts aizsardzība
Valsts pārvalde
Valsts un baznīca
Vides tiesības
Tiesību prakse
Atzinumi un viedokļi
--- Konstitucionālo tiesību komisi...
--- Tiesībsargs
--- Citas institūcijas
Eiropas Cilvēktiesību tiesas nol...
Eiropas Savienības Tiesas nolēmu...
Satversmes tiesas nolēmumi
Tiesu nolēmumi administratīvajās...
Tiesu nolēmumi civillietās
Tiesu nolēmumi krimināllietās
Valsts iestāžu lēmumi
--- Uzņēmumu reģistrs
--- Konkurences padome
--- Patērētāju tiesību aizsardzība...
--- Centrālā vēlēšanu komisija...
Numura tēma
2014. gads Latvijas tieslietu si…
Administratīvais process tiesā
Administratīvo tiesību aktuali…
Administratīvo tiesību aktualitā…
Administratīvā justīcija
Administratīvās atbildības refor…
Administratīvās tiesības un proc…
Advokatūra demokrātiskā tiesiskā…
Aktualitātes nacionālajā un pārr…
Apvienoto Nāciju Organizācijai –…
Ar ekonomiskām sankcijām pret ka…
Arodbiedrību tiesības
Atbildība dzīvojamo māju pārvald…
Atteikums ierosināt kasācijas ti…
Attālinātā darba tiesiskais regu…
Bērna tiesības, vecākiem šķiroti…
Bērnu tiesības
Bērnu tiesību aktualitātes
Būvniecības nozare
Būvniecības nozares regulējums p…
Būvniecības tiesības
CISG - 45
Ceļā uz lobēšanas regulējumu
Cietušo tiesību aizsardzības efe…
Cik skaidra ir civiltiesību un k…
Civilprocesa aktualitātes
Civilprocesa principi
Civiltiesību un civilprocesa akt…
Civiltiesību un civilprocesa akt…
Dabas resursu un enerģētikas tie…
Dati kā tehnoloģiju laikmeta res…
Demokrātija un tiesiskums krīzes…
Dezinformācija un demokrātiskie …
Digitālā laikmeta tiesiskie aspe…
Dzīvojamo telpu īre un saistītie…
E-lieta
ES fondu ieguldījumi
ES tiesību ietekme uz kriminālti…
EST tiesvedības aktualitātes
Eiropas Cilvēktiesību konvencija…
Eiropas Savienības tiesību piemē…
Eiropas vērtības administratīvaj…
Ekonomisko lietu tiesas process …
Enerģētika kā nacionālās drošība…
Enerģētikas nozares tiesībpoliti…
Grozījumi Civilprocesa likumā
Grozījumi Publisko iepirkumu lik…
Ieguldījumu aizsardzība
Ilgtspēja uzņēmējdarbībā
Izglītība mūsdienu skatījumā
Jaunais Pašvaldību likums
Jaunās datu regulas piemērošanas…
Judikatūra kā tiesību avots
Kas ir FinTech un kādi ir tā iz…
Ko gaidīt no mākslīgā intelekta
Ko nozīmē koptaisnība
Komerclikumam 20: aktuālie izaic…
Komercnoslēpuma tiesiskā aizsard…
Konkurences tiesības mūsdienu ti…
Konkurences tiesību izaicinājumi
Kopīpašuma aktualitātes
Kopīpašuma izbeigšanas reforma
Korupcijas novēršanas un apkaroš…
Krievijas agresija pret Ukrainu
Krimināllikumam - 25
Kā jaunais regulējums ietekmēs i…
Lai civilprocess būtu gan efektī…
Latvijas Republikas Satversmei –…
Latvijas Republikas Satversmes t…
Latvijas Republikas prokuratūrai…
Latvijas advokatūra
Latvijas advokatūra 2016. gadā
Latvijas notariāts
Latvijas pirmie 20 gadi ES tiesī…
Lemtspējā ierobežotu cilvēku aiz…
Lietas iztiesāšanas veida izvēle…
Lietuvas konstitucionālo tiesību…
Likuma vara pandēmijas apstākļos
Līdzdalības ekonomika
MI sistēmu regulējuma izaicināju…
Maksātnespējas tiesības
Maksātnespējas tiesību aktualitā…
Medicīna un tiesības
Medicīnas tiesības
Mediācijai Latvijā - 20
Māksla un tiesības
Mākslīgā intelekta akts
Mākslīgā intelekta un datu mijie…
Naida runa un noziegumi
Neliela apmēra zādzību dekrimina…
Nolēmumu izpildes aktualitātes
Noziedzīgi iegūtas mantas legali…
OCTA un kaitējuma kompensācijas …
Okupācijas sekas un to atlīdzinā…
Pagaidu aizsardzības pret vardar…
Par Eiropas un starptautiskajām …
Patvēruma tiesības
Pašvaldību tiesības
Pašvaldību tiesības (II)
Personas dati un to aizsardzība
Personas datu aizsardzība
Pierādījumu pārbaude kriminālpro…
Plaģiāts augstskolās
Privāttiesību un civilprocesa ak…
Process par noziedzīgi iegūtu ma…
Profesionālā ētika
Prokuratūra tiesiskajā sistēmā
Riski un labā prakse biznesā
Sabiedrība un tiesas: sarunāties…
Sankciju piemērošana
Satversme administratīvo tiesu p…
Satversmes efektivitāte ārkārtas…
Seju aizsedzošu galvassegu nēsā…
Sociālās un finanšu drošības tie…
Sports un tiesības
Starptautiskais preču pirkums - …
Tieslietas digitālajā laikmetā
Tiesu darba un tiesvedības organ…
Tiesu efektivitāte
Tiesu nolēmumu kvalitāte
Tiesu runa
Tiesības un diplomātija
Tiesību aizsardzības nozares izg…
Tiesību aktualitātes nodarbinātī…
Tiesību avoti - to pieeja un izm…
Tiesību prakse pandēmijas apstāk…
Tiesību teorija un juridiskās me…
Tūrisms un tiesības
Uzņēmumu padomes
Uzņēmumu pāreja reorganizācijas …
Vai Latvijai nepieciešama Stamb…
Valsts aizsardzība un tiesības
Valsts atbalsta tiesiskais regul…
Valsts kontrole tuvplānā
Valsts un baznīca
Valsts valoda
Valsts valoda Latvijas medijos
Vardarbība ģimenē, bērna tiesības
Veselības datu apstrāde
Vides aizsardzība un tiesas kont…
Vienošanās kriminālprocesā
Vispārējās tiesas kompetence un …
Zvērinātu advokātu biroju tiesis…
Ātrs un efektīvs kriminālprocess
Čekas maisi juristu skatījumā
Ģeopolitika un tieslietas
Šķīrējtiesu regulējuma reforma
“Rail baltica” – sabiedrības vaj…
Autors
Piesakies vēstkopai
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties