Jurista Vārda satura arhīvs

Sandis Bērtaitis

Laura Baumane, Sandis Bērtaitis

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Prasības nodrošinājums un pagaidu aizsardzība šķīrējtiesas procesā

24. Septembris 2024 • NR. 39 (1357)

Šī gada 6. jūnijā Saeimā pieņemtie grozījumi Šķīrējtiesu likumā un Civilprocesa likumā (turpmāk – Grozījumi) ir ietekmējuši arī regulējumu attiecībā uz prasības nodrošinājumu un pagaidu aizsardzību šķīrējtiesas procesā. Šajā publikācijā tiks sniegts ieskats par būtiskākajām izmaiņām normatīvajā regulējumā kontekstā ar prasības nodrošinājumu un pagaidu aizsardzību, kā arī ieskicētas iespējamās problēmas, kas varētu rasties praksē saistībā ar Grozījumu piemērošanu. ...

Sandis Bērtaitis

žurnāls / Tiesību prakses komentāri

Valsts valoda un mazākumtautību tiesības izglītības sistēmā

3. Septembris 2024 • NR. 36 (1354)

Satversmes tiesas spriedums lietā Nr. 2022-45-01 attiecībā uz privātajām izglītības iestādēm un lietā Nr. 2023-15-01 attiecībā uz publiskajām izglītības iestādēm veido vienotu konstitucionālu analīzi jautājumam par valsts valodas un mazākumtautību tiesību lomu un to savstarpējo mijiedarbību izglītības sistēmā. Vispirms jāatzīmē, ka abu lietu izskatīšanas gaitā tika noskaidrota ne tikai pieteikumu iesniedzēju un Saeimas pozīcija ...

Sandis Bērtaitis

žurnāls / Tiesību prakses komentāri

Minimālo ienākumu sliekšņa noteikšana: komentārs par Satversmes tiesas spriedumu lietā Nr. 2022-34-01

31. Oktobris 2023 • NR. 44 (1310)

Ar Satversmes tiesas šī gada 5. oktobra spriedumu lietā Nr. 2022-34-01 minimālo ienākumu slieksnis un tā pārskatīšanas kārtība tika atzīta par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 1. un 109. pantam. Satversmes tiesa nonāca pie secinājuma, ka, lai gan likumdevējs ir ieviesis sociālās palīdzības sistēmā zināmas izmaiņas, kas vērstas uz cilvēka cieņai atbilstošas dzīves nodrošināšanu, un ir noteicis ...

Sandis Bērtaitis

žurnāls / Viedoklis

"Džendera" problēma un sievietes izpratne Stambulas konvencijā

23. Maijs 2023 • NR. 21 (1287)

2011. gada 11. maijā Stambulā tika atvērta parakstīšanai Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (turpmāk – Stambulas konvencija). Konvencija stājās spēkā 2014. gada 1. augustā. Latvija šo konvenciju ir parakstījusi, bet nav pabeigusi ratifikācijas procedūru, tādējādi liedzot konvencijai stāties spēkā Latvijas Republikā. ...

Sandis Bērtaitis

žurnāls / Viedoklis

15. Februāris 2022 • NR. 7 (1221)

Jēdziens "ikviens" Satversmes tekstā galvenokārt koncentrējas 8. nodaļā "Cilvēka pamattiesības", kas, kā jau vēsta nodaļas nosaukums, ir ciešā saistībā ar tādu konceptuāli ietilpīgu jēdzienu kā "cilvēks".1 Ietilpīgu tādēļ, ka jautājums par to, kas ir cilvēks, tiek uzskatīts par vienu no filozofijas mūžīgajiem jautājumiem, kurš turklāt ir atbildams pats beidzamais – tikai tad, kad atbildēti visi ...

Sandis Bērtaitis

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Dabiskā likuma ideja Augustīna filozofijā

6. Jūlijs 2021 • NR. 27 (1189)

Dabisko tiesību doktrīna ir senākā teorija, kas tiesību filozofijas perspektīvā centusies skaidrot tiesību būtību. Šīs teorijas aizmetņi veidojās antīkās pasaules ietvaros, savukārt antīkā laikmeta izskaņā un viduslaiku sākumposmā aktīvi norisinājās šīs teorijas doktrinālā formēšanās. Var runāt par dabisko tiesību idejas dzimšanu veidolā, kas ar atsevišķām modifikācijām ir pazīstams arī mūsdienās. ...

Sandis Bērtaitis

žurnāls / Mūsu autors

Iepazīstieties: JV autors Sandis Bērtaitis

12. Janvāris 2021 • NR. 2 (1164)

Zvērināts advokāts. "Jurista Vārdā" līdz šim publicējis 24 rakstus un viedokļus. Pirmais raksts: 2009. gadā. Visas publikācijas pieejamas Autoru katalogā portālā juristavards.lv. ...

Sandis Bērtaitis

žurnāls / Aptauja

Atjaunojot 81. pantu, valdības likumdošana jāaprobežo tikai līdz objektīvai vajadzībai

5. Maijs 2020 • NR. 18 (1128)

1. Kā šajos krīzes apstākļos funkcionē Satversme? Vai Latvijas valsts varas orgāni darbojas efektīvi, pietiekami savstarpēji koordinēti un spēj īstenot savas funkcijas? Ja ir redzamas kādas konkrētas problēmas, lūdzu, nosauciet tās. Ārkārtējās situācijas laikā lēmumiem un rīcībai visbiežāk jābūt ātriem, un tas tiek izvirzīts par galveno prioritāti. Ir jārisina kāda aktuāla problēma ar tiem laika resursiem, kas ir pieejami. ...

Sandis Bērtaitis

žurnāls / Jurists un kultūra

Gaisma mūsu brīvībai

12. Novembris 2019 • NR. 45 (1103)

Atvērt mūsu brīvības simbolu ar gaismu – šāda ideja ir vienojusi iniciatīvas grupu, kas pēc savas ierosmes uzsākusi darbu pie Brīvības pieminekļa izgaismošanas. Jā, Brīvības piemineklis ir mantojums, pie kura atgriezties ar jaunām domām un darbiem, aktualizējot tautai kopīgās nacionālās vērtības. Tas ir apliecinājums mums pašiem, ka šādas vērtības nav vēsturiski sastingušas, bet var attīstīties, lai ietu līdzi laikam un uzrunātu ...

Sandis Bērtaitis

žurnāls / Jurists un kultūra

Ojārs Vācietis ceļā pie klausītājiem

13. Novembris 2018 • NR. 46 (1052)

Ja neskaita mūzikas pasauli, tekstuālā māksla (proza, dzeja) pēc ieraduma ir bijusi "klusā" māksla, kurā lasītājs ar autoru tiekas lasīšanas pieredzējumā. Tomēr 20. gadsimts ar saviem neskaitāmajiem pavērsieniem, ieražu sairumu un tehnoloģisko attīstību ir nesis izmaiņas arī tekstuālajā mākslā. Arvien biežāk teksts tiek papildināts ar jaunu slāni – audiālu pavadījumu. Proza tiek iepazīta klausāmo grāmatu veidolā, ...

Sandis Bērtaitis

žurnāls / Numura tēma

Biroju ēku būvniecības aktuālās problēmas

12. Jūnijs 2018 • NR. 24 (1030)

Latvijā biroju ēku būvniecības regulējums kopumā neatšķiras no publisku ēku būvniecības vispārīgā tiesiskā regulējuma. Galvenās īpatnības vairāk ir praktiskas dabas, kur vispirms jāmin nepieciešamība pastāvīgi pārbūvēt biroju ēkas, lai pielāgotos biroja telpu nomnieku komercdarbības vajadzībām. Līdz ar to vienkāršots biroja telpu pārbūves regulējums ir svarīgs biroju ēku būvniecības elements. Tālākajā komentārā autors vēlas ...

Sandis Bērtaitis

žurnāls / Juristu likteņi

Maksis Lazersons: svarīgāka par likumiem ir patiesā dzīve

17. Aprīlis 2018 • NR. 16 (1022)

Ebreju izcelsmes jurists, politiķis un akadēmiķis Maksis Lazersons (krievu val. – Максим Яковлевич Лазерсон, angļu val. – Max Matthasia Laserson) bija spilgts Latvijas 20. gadsimta sākuma sabiedriskais darbinieks. Vēlākos emigrācijas gados viņš ar savu zinātnisko un akadēmisko darbību ieguva atpazīstamību arī starptautiskā līmenī un pamatoti būtu uzskatāms par vienu no prominentākajiem Latvijas inteliģences pārstāvjiem. Lai gan M. Lazersona dzīves laikā Latvijas sabiedrībā nereti bija vērojamas antisemītiskas izpausmes, viņš bija lojāls Latvijas valsts idejai un iezīmēja nacionālo minoritāšu lomu neatkarīgas Latvijas valsts izveidē un parlamentārās sistēmas darbībā. M. Lazersons vienmēr uzsvēra, ka Latvijas perspektīvas ir plašākas un svarīgākas par šauri saprotamām latviešu interesēm1, tādējādi norādot, ka Latvija veidojas ne tikai no latviešiem kā pamatnācijas, bet arī etniskajām minoritātēm. ...

Sandis Bērtaitis

žurnāls / Viedoklis

Sarunas par būtisko. Atskats uz sarunu festivālu “LAMPA”

12. Jūlijs 2016 • NR. 28 (931)

Jūlija sākumā divas dienas Cēsu pils parkā mierīgā un atbrīvotā atmosfērā norisinājās otrais sarunu festivāls "LAMPA". Festivālu šogad bija apmeklējis trīsreiz lielāks dalībnieku skaits nekā pērn – teju 9000 apmeklētāju. Pasākumus rīkoja vairāk nekā 80 organizācijas, bet festivāls kopumā apvienoja 150 pasākumus, kas norisinājās dažādos formātos un par dažādām tēmām. ...

Sandis Bērtaitis

žurnāls / Domu mantojums

Tiesību formālisma krusttēvs: ASV Augstākās tiesas tiesnesis Skalija

23. Februāris 2016 • NR. 8 (911)

Februāra vidū pasauli pāršalca vēsts, ka 79 gadu vecumā ir miris ASV Augstākās tiesas tiesnesis Antonins Skalija (Antonin Gregory Scalia, 1936–2016). Skalija nodeva Augstākās tiesas tiesneša zvērestu 1986. gadā un pildīja tiesneša pienākumus turpat 30 gadus. Augstā amata ieņemšanai savulaik viņu izvirzīja ASV prezidents Ronalds Reigans. Šobrīd Augstākās tiesas tiesneša vakance un turpmākā pēcteča izvēle ir satraukusi ASV politiķu prātus. Baraks Obama ir izteicis viedokli, ka jau drīzumā virzīs jaunu tiesnesi, neatstājot šo izvēli nākamajam prezidentam, kas tiks izraudzīts šā gada rudenī. Tas ir raisījis plašas diskusijas, jo konservatīvā tiesneša Skalijas nomaiņa uz liberāla rakstura tiesnesi, visticamāk, ieviestu ievērojamas pārmaiņas ASV Augstākās tiesas praksē (mainītos balsu līdzsvars). Tomēr laikā, kamēr politiķi spriež par jauno tiesnesi, Latvijas juridisko diskusiju kontekstā ir vērts ieskicēt dažas Skalijas tēzes, kas saistās ar viņa atzīto juridisko metodi un tiesību izpratni. Lai gan viņš nepretendēja uz izvērstu juridiskās metodoloģijas teorijas izstrādi, viņš spēja ļoti saistošā un pārliecinošā veidā analizēt aktuālas tiesību piemērošanas problēmas un paust savu redzējumu par tām. Tiesneša Skalijas profesionālā darbība jau viņa dzīves laikā bija pietiekami plaši apspriesta, un viņš izcēlās ar dažādiem interesantiem viedokļiem. ...

žurnāls / Diskusija

Kad tiesu varai jākontrolē Saeimas lēmumi

24. Novembris 2015 • NR. 46 (898)

Jautājums par politiska lēmuma izpratni Administratīvā procesa likumā ir aktualizējies saistībā ar Saeimas lēmumiem par Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļa atbrīvošanu no amata. Publiskajā telpā uzvirmoja diskusija, vai šādā gadījumā Saeimas lēmums ir politisks lēmums vai administratīvs akts. Turklāt salīdzinājumam: Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums skaidri nenosaka lēmuma dabu un tiesību aizsardzības mehānismu, savukārt likumā "Par Latvijas Banku" noteikts, ka Latvijas Bankas prezidents Saeimas lēmumu par atbrīvošanu no amata var pārsūdzēt Statūtu 14.2 pantā noteiktajā kārtībā, savukārt Latvijas Bankas prezidenta vietnieks un padomes loceklis Saeimas lēmumu par atbrīvošanu no amata var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Politiska lēmuma dabu 2000. gadā analizēja Daimārs Škutāns žurnālā "Likums un Tiesības" publicētajā rakstā "Nepareizas likumu iztulkošanas sekas Salaspils domē" (Nr. 5 (9), 153.–156. lpp.) un 2003. gadā Jautrīte Briede grāmatā "Administratīvais akts" (Latvijas Vēstnesis, 2003, 150.–154. lpp.). 2004. gada 12. un 19. oktobrī "Jurista Vārds" publicēja Jāņa Plepa rakstu "Politiska lēmuma jēdziens". Vairāk nekā pēc desmit gadiem šo tēmu "Jurista Vārdā" turpināja J. Briedes un Edvīna Danovska raksts "Politiska lēmuma nozīme administratīvajās tiesībās" (JV Nr. 31 (883), 11.08.2015.). Lai klātienē turpinātu šo domu apmaiņu, "Jurista Vārds" šoruden pulcēja vienkopus vairākus tiesību ekspertus – Publisko tiesību institūta direktoru Arvīdu Dravnieku, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes docentu J. Plepu, Rīgas Stradiņa universitātes pasniedzēju un zvērinātu advokātu Linardu Muciņu un zvērinātu advokātu biroja "Borenius" konsultantu Edgaru Pastaru. Vienlaikus piezīmes pie diskusijas tēzēm neklātienē izteica Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes profesore J. Briede, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes lektors E. Danovskis un zvērināts advokāts Sandis Bērtaitis. Saruna par Saeimas lēmuma attiecībā uz funkcionāli patstāvīgo iestāžu amatpersonu atcelšanu pieņemšanas kārtību un dabu bija viena no tām retajām reizēm, kad domu apmaiņas gaitā tās dalībnieki nemitīgi papildināja cits cita teikto. Sarunu organizēja un atklāja "Jurista Vārda" tieslietu redaktors Gatis Litvins, sākumā dodot vārdu katram dalībniekam un ļaujot diskusijai tālāk veidoties pašai. ...

Sandis Bērtaitis

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Tiesas kontrole administratīvajā procesā: aktuālās problēmas

16. Jūnijs 2015 • NR. 24 (876)

"Jurista Vārdā" 21. aprīlī tika publicēts Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta tiesneša, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes asociētā profesora Dr.iur. Jāņa Neimaņa raksts "Objektīvās izmeklēšanas princips",1 kurā iztirzāts objektīvās izmeklēšanas princips kontekstā ar šā raksta autora agrāk publicētu eseju.2 J. Neimanis iebilda autora izteiktajai kritikai par praksē pastāvošo tiesas kontroles ierobežoto apjomu un norādīja, ka Augstākā tiesa ir iedibinājusi pareizu judikatūru, noteicot objektīvās izmeklēšanas principa saturu un attiecīgi kontrolējot tā piemērošanas pareizību zemāku instanču administratīvo tiesu darbībā. Tā kā šā raksta autors aizsāka diskusiju ar īsu problēmas pieteikumu, šajā rakstā tiks sniegts izvērstāks pamatojums, kādēļ, autora ieskatā, administratīvajā procesā tiesā šobrīd ir izveidojušās vairākas ar tiesas kontroli saistītas problēmas, ko radījusi administratīvo tiesu pēdējo gadu prakse. ...

Sandis Bērtaitis

žurnāls / Jurista vizītkarte

Sandis Bērtaitis

10. Februāris 2015 • NR. 06 (858)

Sandis Bērtaitis, Artūrs Caics

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Enerģijas ražošanas atbalsta sistēmas tiesiskie aspekti

8. Jūlijs 2014 • NR. 26 (828)

Atbilstoši uzņemtajām starptautiskajām saistībām1 un nacionālās politikas mērķiem Latvijā enerģētikas jomā ir ieviesti vairāki atbalsta mehānismi, kas veicina enerģijas ražošanu koģenerācijas2 procesā un no atjaunojamiem energoresursiem.3 Būtiskākie no šiem atbalsta mehānismiem ir elektroenerģijas obligātais iepirkums un garantētā maksa par stacijā uzstādīto elektrisko jaudu. Šajā publikācijā autori sniegs plašāku ieskatu šo abu enerģijas ražošanas atbalsta mehānismu tiesiskajā regulējumā un darbībā. ...

Sandis Bērtaitis

žurnāls / Numura tēma

Valsts nedrīkst pieļaut prettiesisku praksi strīdu alternatīvajā risināšanā

3. Jūnijs 2014 • NR. 22 (824)

Kā jūs vērtējat Šķīrējtiesu likuma nepieciešamību un projekta izstrādes gaitu un rezultātu? Pašreizējās šķīrējtiesu sistēmas problēmu analīze un darbs pie jaunā regulējuma ir ļoti nepieciešams. Komersanti joprojām gaida pienācīgu šķīrējtiesu sistēmu, kurā būtu novērsti būtiskākie trūkumi, kad šķīrējtiesas process tiek izmantots ļaunprātīgos nolūkos. Šķīrējtiesu likumprojekta izstrādes līdzšinējam procesam ir bijusi kāda specifiska īpatnība ...

Sandis Bērtaitis

žurnāls / Vēstules

Tiesu darbības kritika: vai tiesa vispār var kļūdīties

29. Aprīlis 2014 • NR. 17 (819)

Autora komentārs seko prof. Jautrītes Briedes referātam "Tiesnesis sabiedrības kritikas krustugunīs", kas tika nolasīts š.g. 14. aprīlī Augstākās tiesas rīkotajā konferencē "Tiesas juridiskās kultūras telpā". Savā referātā prof. J. Briede pievērsās jautājumam par tiesas kritiku, konkrēti – par to, kā izskaust gadījumus, kad sabiedrība pret tiesām vērš nepamatotu kritiku. Tā kā prof. J. Briede pietiekami neizvērsa jautājumu par pamatotas kritikas izpratni un tās priekšnoteikumiem, autors vēlētos plašākā auditorijā aktualizēt dažas problēmas, kas ir saistītas ar tiesu darba novērtējumu no sabiedrības perspektīvas. ...

Dace Cīrule, Sandis Bērtaitis, Aiga Grišāne

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

SPRK institucionālā uzbūve un funkcijas elektroenerģijas un siltumenerģijas nozarē

11. Decembris 2012 • NR. 50 (749)

Rakstā sniegts ieskats šā gada 29. novembrī publiskotā autoru pētījuma "Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas institucionālā uzbūve un funkcijas elektroenerģijas un siltumenerģijas nozarē" būtiskākajos secinājumos un piedāvātajos ieteikumos. Pētījumā no labas pārvaldības viedokļa analizēta Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (turpmāk – SPRK) institucionālā uzbūve un darbība elektroenerģijas un siltumenerģijas nozarē, aplūkojot arī tādus regulēšanas aspektus, kas nav nokļuvuši masu mediju dienas kārtībā, taču ir vienlīdz būtiski labas pārvaldības nodrošināšanai. Rakstā ietverti arī secinājumi un ieteikumi, kas saistīti ar nepieciešamību veikt izmaiņas tiesiskajā regulējumā. Ar citiem pētījuma secinājumiem un ieteikumiem, tajā skaitā par 2009. gada nogalē notikušo regulēšanas funkcijas centralizāciju, SPRK un Konkurences padomes funkciju savstarpējo saikni, kā arī tarifu noteikšanas kontroli, iespējams iepazīties tuvāk pētījuma pilnajā tekstā.1 ...

Sandis Bērtaitis

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Komentārs par nomas maksas apmēra izmaiņām zemes piespiedu nomas gadījumā

16. Oktobris 2012 • NR. 42 (741)

Rakstā atspoguļotas autora pārdomas par zemes piespiedu nomas tiesiskā regulējuma iespējamām izmaiņām kontekstā ar Ministru kabineta šā gada 2. oktobrī atbalstīto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās""1 un no tā izrietošajiem ierosinājumiem par līdzšinējās kārtības pilnveidi. ...

Sandis Bērtaitis, Dace Cīrule

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Komentārs Administratīvās apgabaltiesas spriedumam elektroenerģijas tarifu lietā

3. Jūlijs 2012 • NR. 27 (726)

Administratīvās apgabaltiesas 2012. gada 25. jūnija spriedumu pieteicējs Ilmārs Poikāns un šī komentāra autori kā viņa pilnvarotie pārstāvji vērtē, vadoties no pieteikuma mērķa un sasniegtā rezultāta. Vēršoties ar pieteikumu tiesā, no pieteicēja puses jau sākotnēji tika definēts, ka elektroenerģijas tarifu atcelšana nav pašmērķis. Mērķis ir panākt vispusīgu tarifu noteikšanas kontroli, kā arī pilnvērtīgu precedentu, kas kalpotu par mērauklu citām lietām. Augstu vērtējama ir Administratīvās apgabaltiesas tiesnešu gatavība izskatīt lietu pēc savas labākās pārliecības, nebaidoties pieņemt dažādi vērtējamu, bet tomēr tiesiskumu veicinošu spriedumu. Vienlaikus jāatzīst, ka no sākotnēji iecerētā rezultāta ir sagaidīta vienīgi daļa. Par to arī būs turpmākais komentāra izklāsts. ...

Sandis Bērtaitis, Kaspars Rumba

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Tiesiskā drošība kā nodokļu tiesību stūrakmens

6. Decembris 2011 • NR. 49 (696)

Jau kopš 2010. gada ieilgušais privātpersonu un Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) strīds par nodokļu piemērošanu darījumos ar nekustamo īpašumu ir nevis pietuvojies atrisinājumam, bet saasinājies. Par situācijas nopietnību liecina gan tas, ka no papildus aprēķinātajiem nodokļu maksājumiem vairāk nekā 65 miljonu latu apmērā VID ir izdevies iekasēt tikai nepilnus 2 miljonus, gan arī tas, ka Latvijas Republikas tiesībsargs un VID ir aicinājuši izvērtēt iesaistīto personu rīcību krimināltiesiskajā procesā. Tomēr, koncentrējoties uz jautājuma pareizu izlemšanu iepriekš spēkā esošo tiesību normu kontekstā, neatbildēts ir palicis jautājums: kāds ir šis strīds ilgtspējīgas nodokļu politikas perspektīvā? ...

Sandis Bērtaitis

žurnāls / Informācija

Konferencē aktualizē mediāciju civillietās un komerclietās

11. Maijs 2010 • NR. 19 (614)

Prāgas Kārļa universitātes Juridiskajā fakultātē 23. un 24. aprīlī norisinājās Eiropas Savienības atbalstīta starptautiska konference par mediāciju civillietās un komerclietās. Tās galvenais mērķis bija apkopot pieredzi mediācijas jomā Centrāleiropas valstīs un veicināt kopēju izpratni par Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2008/52/EK par konkrētiem mediācijas aspektiem civillietās un komerclietās. Konferenci organizēja viens no lielākajiem Itālijas strīdu risināšanas institūtiem – Starptautiskais alternatīvās strīdu risināšanas centrs (JAMS International ADR Center) sadarbībā ar uzņēmēju apvienību ACB Group B.V. (Nīderlande), kompāniju juristu apvienību ECLA (Beļģija), mazo un vidējo uzņēmēju apvienību UEAPME (Beļģija), Deusto universitāti (Spānija) un Utrehtas universitāti (Nīderlande). ...

Sandis Bērtaitis

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Kompetences dalījums starp notāriem un dzimtsarakstu nodaļām

9. Marts 2010 • NR. 10 (605)

Nedēļas žurnāla "Jurista Vārds" slejās pēdējā laikā aktīvi tiek debatēts par tiesu atbrīvošanu no "tehnisku" lietu izskatīšanas, proti, tiek apsvērta iespēja no vispārējās jurisdikcijas tiesu kompetences izņemt laulību bezstrīdus šķiršanas lietas, kā arī lietas par saistību bezstrīdus izpildīšanu un saistību izpildīšanu brīdinājuma kārtībā.1 Šāds tiesu noslodzes samazināšanas risinājums ir ietverts arī Ministru kabineta apstiprinātajās tiesu iekārtas attīstības pamatnostādnēs 2009.–2015. gadam.2 Šajā sakarā autora uzmanību piesaistīja Tieslietu ministrijas izstrādātie likumprojekti attiecībā uz grozījumiem Civillikumā, Notariāta likumā un Civilstāvokļa aktu likumā, kas paredz izņemt laulības bezstrīdus šķiršanas funkciju no vispārējās jurisdikcijas tiesas kompetences un nodot to zvērinātiem notāriem un dzimtsarakstu nodaļām. Diemžēl likumprojektu anotācijā nav ietverta motivācija, kādēļ šī funkcija vienlaikus tiek nodota diviem institūtiem, līdz ar to nav skaidri zināms likumprojektu autoru rīcības mērķis. Autora ieskatā, pirms nodot vienas funkcijas (laulības bezstrīdus šķiršanas) izpildi diviem institūtiem, šis jautājums būtu rūpīgi jāizvērtē kontekstā ar zvērinātu notāru un dzimtsarakstu nodaļu juridisko statusu un piederību konkrētam valsts varas atzaram. ...

Sandis Bērtaitis

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Nomas maksas noteikšana zemes piespiedu nomas gadījumā

19. Maijs 2009 • NR. 20 (563)

Īpašuma reformas noslēguma posmā pēc Latvijas Republikas tiesībsarga Romāna Apsīša un Satversmes tiesas iesaistīšanās ir aktualizējies jautājums par zemes nomas maksas aprēķināšanu gadījumos, kad daudzdzīvokļu dzīvojamā māja atrodas uz citai personai piederošas zemes. Tādēļ arī šis raksts veltīts minētā jautājuma plašākam iztirzājumam, tai skaitā atsaucoties uz jaunāko Satversmes tiesas praksi un izvērtējot situāciju pēc 2009. gada 1. novembra, kad zemes piespiedu noma attiecībā uz nomas maksas apmēru un tā noteikšanas kārtību daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām tiks reglamentēta vienīgi saskaņā ar Civillikuma noteikumiem (ja vien likumdevējs neveiks grozījumus normatīvajos aktos, saglabājot nomas maksas ierobežojumus). ...

RĀDĪT TIKAI VIRSRAKSTUS

Rubrika

Akadēmiskā dzīve

Aptauja

Atsaucoties uz publicēto

Atskatā un darbībā

Citu pieredze

Diskusija

Domu mantojums

Eiropas telpā

In memoriam

Informācija

Intervija

Juridiskā literatūra

Juristu likteņi

Grāmatas

Īsziņas

Juridiskā darba tirgus

Jurista vizītkarte

Jurists un kultūra

Justīcija attīstībai

Lekcijas

Mūsu autors

Nedēļas jurists

No citas puses

Notikums

Numura tēma

Periodika

Prakses materiāli

Priekšvārds

Redaktora sleja

Skaidrojumi. Viedokļi

Sludinājumi. Reklāma

Studenta Vārds

Tiesību prakse

Tiesību prakses komentāri

Tiesību politika

Vēstules

Viedoklis

Viktorīna

2014. gads Latvijas tieslietu sistēmā

Tiesību nozare

Administratīvā atbildība

Administratīvās tiesības un proc...

Apdrošināšanas tiesības

Bērna tiesības

Būvniecības tiesības

Cilvēktiesības

Civiltiesības un process

--- Darba tiesības

--- Komerctiesības

--- Konkurences tiesības

--- Patērētāju tiesības

--- Intelektuālā īpašuma tiesības

--- Īres tiesības

--- Medicīnas tiesības

--- Šķīrējtiesu process

--- Maksātnespējas process

Datu apstrāde

Dzīvnieku aizsardzība

Eiropas tiesības

E-lieta

Enerģētikas tiesības

ES fondi

Fintech

Interešu pārstāvība

Juridiskā tehnika un valoda

Konstitucionālās tiesības

Krimināltiesības un process

Militārās tiesības

Nolēmumu piespiedu izpilde

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu lega...

Pacientu tiesības

Pašvaldību tiesības

Policijas tiesības

Profesionālā ētika

Publiskie iepirkumi

Sankcijas

Sociālās tiesības

Sports un tiesības

Starptautiskās privāttiesības

Starptautiskās tiesības

Tehnoloģijas un mākslīgais intel...

--- Mākslīgais intelekts

Tiesību politika un prakse Covid-1...

Tiesību teorija, vēsture un filoz...

Tiesu darba organizācija

Tiesu iekārta

Trauksmes celšana

Tūrisma tiesības

Valsts pārvalde

Valsts un baznīca

Vides tiesības

Ilgtspēja

Sodu izpilde

Nodokļi

Valsts aizsardzība

Tiesību prakse

Atzinumi un viedokļi

--- Konstitucionālo tiesību komi...

--- Tiesībsargs

--- Citas institūcijas

Eiropas Cilvēktiesību tiesas n...

Eiropas Savienības Tiesas nolē...

Satversmes tiesas nolēmumi

Tiesu nolēmumi administratīvaj...

Tiesu nolēmumi civillietās

Tiesu nolēmumi krimināllietās

Valsts iestāžu lēmumi

--- Uzņēmumu reģistrs

--- Konkurences padome

--- Patērētāju tiesību aizsard...

--- Centrālā vēlēšanu komisij...

Autors

ŽURNĀLU KATALOGS / VISI ŽURNĀLI

1. Jūlijs 2025

saturs abonēt

e-žurnāls