Tiesību prakses katalogs: Tiesu nolēmumi civillietās – Jurista Vārds

Tiesu nolēmumi civillietās

žurnāls / Tiesību prakse

Par atbilstīgu atlīdzinājumu nepamatota tiesību aizskāruma gadījumā

28. Decembris 2010 /NR. 52 (647)

Likuma "Par izziņas iestādes, prokuratūras vai tiesas nelikumīgas vai nepamatotas rīcības rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu" 2. pants nosaka, ka zaudējumu atlīdzināšanas tiesiskais pamats ir attaisnojošs spriedums neatkarīgi no attaisnošanas motīviem, krimināllietas izbeigšana personu reabilitējošu apstākļu dēļ un administratīvā aresta atzīšana par nelikumīgu un administratīvās lietvedības izbeigšana. Minētais likums nav tiesiskais pamats prasījumam par atbilstīgu atlīdzinājumu nepamatota tiesību aizskāruma gadījumā, kas radies tiesvedības procesā citos gadījumos. Tāpat kā jebkura cilvēktiesību norma, arī Satversmes 92. panta trešajā teikumā ietvertā tiesību norma ir piemērojama tieši un nepastarpināti. Tā kā nav normatīvā regulējuma par to, kas sakarā ar indivīda prasību pārstāv valsti kā atbildētāju, tiesai par šādu pārstāvi ir pamats akceptēt valsts institūciju, uz kuru varētu attiekties tiesas nolēmums. Sadarbības valsts pārvaldē (Valsts pārvaldes iekārtas likuma 55. panta trešā daļa) iestāde var ierosināt citai iestādei sniegt tai atzinumu jautājumā, kas ietilpst atzinuma sniedzējas iestādes kompetencē. Izšķirot strīdu par atlīdzinājumu nepamatota tiesību aizskāruma gadījumā, tiesai jāizvērtē tiesvedībā pieļautais pārkāpums pamattiesību ievērošanas aspektā. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Par prēmijas tiesisko dabu

14. Decembris 2010 /NR. 50 (645)

Atbilstoši Darba likuma 59. pantam darba samaksā ietilpst darbiniekam tiesiski piešķirta prēmija. Prēmēšanas institūtam ir materiālstimulējošs raksturs un atšķirībā no darba algas prēmijas nav regulāri un obligāti aprēķināmas un izmaksājamas summas, bet gan atzinība darbiniekam par labu un priekšzīmīgu darbu, tādēļ darba devējam ir tiesības lemt par izmaksājamās prēmijas apmēru. Darba devēja nepiešķirtā un neizmaksātā prēmijas daļa nav ieguvusi prēmijas tiesisko dabu un līdz ar to nav kvalificējama kā darba samaksas daļa. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Kompensācija par neizmantotu atvaļinājumu

30. Novembris 2010 /NR. 48 (643)

Darba likumā ietvertais atvaļinājuma tiesību institūts nosaka obligātu ikgadēju atvaļinājumu un nodrošina darbiniekam tiesības uz ikgadēju atpūtu, kas darbiniekam jāizmanto tieši konkrētajā laika posmā atbilstoši nostrādātajam darba periodam pēdējā darba gada ietvaros. Darba likuma 149. panta trešajā daļā ietvertā imperatīvā rakstura norma par to, ka var pārcelt tikai atvaļinājuma daļu (ne vairāk kā divas nedēļas, ja atvaļinājums ir četras nedēļas) un ka to var pārcelt tikai uz vienu gadu, nozīmē, ka iepriekšējā darba perioda atvaļinājuma daļa, kas nav izmantota tam sekojošajā nākamajā gadā, tiek zaudēta un anulējas, ja vien likumā noteiktajā kārtībā netiek celta prasība tiesā. Darbinieka tiesības saņemt kompensāciju par neizmantoto atvaļinājumu ir nesaraujami saistītas ar tiesībām saņemt neizmantoto atvaļinājumu; zūdot tiesībām uz reālu atvaļinājuma izmantošanu, zūd tiesības uz kompensāciju par to. Tiesību aizskāruma, kas izpaudies atvaļinājuma nepiešķiršanā, vienīgais novēršanas veids ir tiesību uz atpūtu nodrošināšana, pieprasot atvaļinājuma piešķiršanu. Tiesību uz atpūtu aizskārumu nevar novērst, izmaksājot attiecīgu naudas ekvivalentu. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Par īres līguma termiņa atjaunošanu un dzīvokļa privatizācijas tiesību atzīšanu

16. Novembris 2010 /NR. 46 (641)

Atšķirībā no terminēta dzīvojamās telpas īres līguma, kas noslēgts uz vispārējiem pamatiem, dienesta dzīvojamās telpas īres līguma atjaunošanas pirmtiesība likuma "Par dzīvojamo telpu īri" (redakcijā, kas bija spēkā līdz 1998. gada 13. novembrim) 24. panta piektajā daļā īrniekam paredzēta tikai tādā gadījumā, ja pēc līguma darbības termiņa beigām darba attiecības vai mācības turpinās. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Par fiziskas personas tiesībām lūgt prokuratūru aizstāvēt tās tiesības un likumīgās intereses

12. Oktobris 2010 /NR. 41 (636)

Privātpersona ir tiesīga lūgt prokuratūru aizstāvēt fiziskas personas tiesības un likumīgās intereses, tomēr tā nevar prasīt šo tiesību īstenošanu. Prasījumam par prokuratūras pienākuma izpildi personas tiesību aizsardzībai ir publiski tiesisks, nevis civiltiesisks raksturs. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Par nekustamā īpašuma labticīga ieguvēja aizsardzības priekšnoteikumiem

28. Septembris 2010 /NR. 39 (634)

Tiesisks darījums ir tiesību subjektu gribas akts, par katra tiesiska darījuma pamatelementu Civillikuma 1427. panta izpratnē atzīstams gribas izteikums, t. i., uz noteiktu tiesisku seku iestāšanos vērsts privāts gribas izpaudums, savukārt, kamēr griba nav vēl izteikta, tai nav nekāda tiesiska spēka. Lietu tiesības atbilstoši Civillikuma 927. pantam ir absolūtas tiesības, un tās ir spēkā pret jebkuru trešo personu, tāpēc to pastāvēšanai un saturam jābūt darītam zināmam trešajām personām. Šajā ziņā par lietu tiesību publicitātes līdzekli kalpo zemesgrāmatas. Noteikumi par nekustamās lietas iegūšanu īpašumā paredz būtisku un praksē ļoti nozīmīgu izņēmumu no principa, atbilstoši kuram neviens nevar nodot citam vairāk tiesību, kā pieder viņam pašam; to mērķis ir nodrošināt civiltiesiskās apgrozības stabilitāti un uzticības aizsardzību. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Par darbnespēju un darba tiesisko attiecību izbeigšanu, pusēm savstarpēji vienojoties

14. Septembris 2010 /NR. 37 (632)

Darba tiesisko attiecību izbeigšana, pusēm savstarpēji vienojoties, ir patstāvīgs divpusējs darījums, tādēļ pārejoša darbnespēja pati par sevi nevar grozīt divpusēju vienošanos, kas noslēgta atbilstoši Darba likuma 114. pantam. Šajā tiesību normā paredzētais atlaišanas pamats nav uzteikums pēc darba devēja iniciatīvas, kad darba devējam nav tiesību uzteikt darba līgumu darbinieka pārejošas darbnespējas laikā. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Par dienesta dzīvokļa tiesisko statusu un sekām, kādas šis statuss rada

20. Jūlijs 2010 /NR. 29 (624)

Ja ir aizskartas valsts tiesības uz īpašumu, valstij kā visas sabiedrības interešu pārstāvei saskaņā ar Civilprocesa likuma 1. panta noteikumiem ir tiesības uz aizskarto tiesību un interešu aizsardzību tiesā. Šādā situācijā, pamatojoties uz Prokuratūras likuma 17. pantu un Civilprocesa likuma 90. panta otrās daļas 3. punktu, prasību tiesā var celt arī prokuratūra. Tiesiskā paļāvība bauda aizsardzību tikai tad, ja persona, izmantojot savas tiesības un sadarbojoties ar iestādi, ir rīkojusies labā ticībā. Izīrējot dienesta dzīvokli, nav piemērojami likuma "Par valsts un pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" noteikumi. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Par tiesas kompetenci ārvalsts šķīrējtiesas nolēmuma atzīšanas procesā

13. Jūlijs 2010 /NR. 28 (623)

Ārvalsts šķīrējtiesas nolēmuma atzīšanas procesā tiesas uzdevums ir noskaidrot, vai ārvalsts šķīrējtiesa nav pārkāpusi savas kompetences ietvarus un vai ir ievērotas pušu procesuālās garantijas, kas saistītas ar lietas iztiesāšanu mutiskā tiesas sēdē. Strīdu par šķīrējtiesas līguma pastāvēšanu starp pusēm izskata šķīrējtiesas procesa laikā, tādējādi vispārējās jurisdikcijas tiesā šķīrējtiesas nolēmuma atzīšanas procesā lietas dalībnieks nevar celt iebildumus, ka viņš nav bijis šķīrējtiesas līguma dalībnieks (Eiropas konvencijas par starptautisko komercšķīrējtiesu 5. panta 1. punkts). ...

žurnāls / Tiesību prakse

Par izņēmumu no vispārīgiem noteikumiem par tiesas izdevumiem

6. Jūlijs 2010 /NR. 27 (622)

Iesniedzot pieteikumu par saistību piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā, administrators atbrīvojams no valsts nodevas samaksas visās tiesvedībās, kas celtas par maksātnespējīgu atzītas personas interesēs (Civilprocesa likuma 43. panta 10. punkts). Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāts šādā sastāvā: tiesas sēdes priekšsēdētāja senatore A. Vītola, senators Z. Gencs, senatore S. Lodziņa, piedaloties Ģenerālprokuratūras prokuroram ...

žurnāls / Tiesību prakse

Par šķīrējtiesā izšķiramajiem strīdiem

25. Maijs 2010 /NR. 21 (616)

Pamats atteikumam neizdot izpildu rakstu ir šķīrējtiesas izlemtais civiltiesiskais strīds, nepieaicinot lietā sabiedrības pārstāvi un tās dalībnieku, kuru tiesības un ar likumu aizsargātās intereses ir aizskartas (Civilprocesa likuma 536. panta 1. un 6. punkts, Civilprocesa likuma 487. panta 1. punkts). ...

žurnāls / Tiesību prakse

Par atteikuma pamatu izdot izpildu rakstu šķīrējtiesas nolēmuma izpildīšanai

11. Maijs 2010 /NR. 19 (614)

Šķīrējtiesai spriedumā jāizvērtē un jāmotivē līgumsoda samērīgums atbilstoši Civilprocesa likuma 530. panta otrās daļas 5. punkta prasībām par sprieduma motivēšanu. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Par prasības pieteikuma nepieņemšanas pamatu

27. Aprīlis 2010 /NR. 17/18 (612/613)

Citu personu tiesības un ar likumu aizsargātās intereses tiesā var aizstāvēt likumā paredzētos gadījumos. Šādas tiesības likuma "Par arodbiedrībām" 14. pantā un Darba likuma 26. pantā ir paredzētas darbinieku pārstāvošai aroda organizācijai, tādēļ, ceļot prasību tiesā, kā prasītāji lietā jānorāda konkrētas personas, kuru interesēs lieta uzsākta. Strīds, kas tieši neattiecas uz konkrētiem darbiniekiem (darbinieku grupu), neietekmē viņu tiesības un likumīgās intereses, nav pakļauts tiesai saskaņā ar Civilprocesa likuma 132. panta pirmās daļas 1. punktu. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Par strīda pakļautību tiesai

13. Aprīlis 2010 /NR. 15 (610)

Divu valdību noslēgta līguma atzīšana par starptautisku līgumu vai šāda statusa nepiešķiršana konkrētam līgumam ir fakta jautājums, kas izriet no līgumslēdzēju pušu gribas piešķirt vai nepiešķirt noslēdzamajam līgumam starptautiska līguma statusu. Starptautisku līgumu satura izvērtēšana un tā statusa mainīšana dalībvalsts tiesā pretēji līguma noteikumiem būtu tiesu kompetences, varu dalīšanas un starptautisko tiesību principu pārkāpums. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Par nekustamā īpašuma labprātīgu pārdošanu izsolē tiesas ceļā

23. Marts 2010 /NR. 12 (607)

Hipotēka, kas nodibināta nekustamā īpašuma nodošanas saistības pastiprināšanai, nedod tiesības šā īpašuma pircējam uz īpašuma labprātīgu pārdošanu izsolē tiesas ceļā, lai atgūtu jau veikto iemaksu par šo īpašumu sakarā ar līguma izbeigšanu. Jautājums par restitūciju šādā situācijā risināms prasības tiesvedības kārtībā. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Par tiesībām Latvijā iegūt īpašumā zemi

2. Marts 2010 /NR. 9 (604)

Pēc Latvijas likumiem izveidota kapitālsabiedrība, kura veic darbību Latvijā un kuras kapitālā vairāk par pusi pieder Eiropas Savienības dalībvalsts pilsonim vai juridiskai personai, ir tiesīga Latvijā iegūt īpašumā lauksaimniecības vai mežu zemi. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Par uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) darbības izbeigšanu

26. Janvāris 2010 /NR. 4 (599)

Dalībnieks, kas SIA likvidācijas procesā nav pieteicis prasījumus sakarā ar izslēgšanu no SIA, vēlāk nevar vērst prasījumus šai sakarā pret citu likvidētās sabiedrības dalībnieku (dalībniekiem) (likuma "Par uzņēmējdarbību" 34. panta devītā daļa). Tiesai pēc savas iniciatīvas nav jāvērtē iespējamie prasījuma pamati, kurus nav izvirzījis prasītājs. Prasības celšana pārtrauc visas saistības noilgumu, kaut arī sākotnēji prasība celta tikai par saistības daļu (Civillikuma 1904. pants). ...

žurnāls / Tiesību prakse

Par pašvaldības izpilddirektora atlaišanu no darba

19. Janvāris 2010 /NR. 3 (598)

Pašvaldības izpilddirektors nav uzskatāms par politisku amatpersonu; atbrīvojot prasītāju no amata, piemērojamas Darba likumā un likumā "Par pašvaldībām" ietvertās tiesību normas. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Par mantojuma līguma sekām

5. Janvāris 2010 /NR. 1 (596)

Ja mantojuma līgums tiek slēgts pirms laulības līguma, tad līgumiskais mantinieks ir primārais attiecībā pret laulāto un laulības līgumā manta, kas minēta mantojuma līgumā, nevar tikt iekļauta bez līgumiskā mantinieka piekrišanas. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Tiesu prakse lietās par izpildu rakstu izsniegšanu šķīrējtiesas nolēmuma piespiedu izpildei

22. Decembris 2009 /NR. 51/52 (594/595)

Apkopojumā analizēti Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta spriedumi lietās, kas izskatītas kasācijas kārtībā Civilprocesa likuma 485. panta kārtībā laika posmā no 2006. gada sākuma līdz 2008. gada jūlijam (ieskaitot). Augstākās tiesas Senāta Civillietu departaments minētā panta kārtībā 2006. gadā izskatījis astoņas lietas (SPC-2, 13, 19, 20, 35, 38, 41, 46), 2007. gadā izskatījis 15 lietas (SPC-1, 7, 12, 13, 18, 21, 25, 28, 30, ...

4

...

10 20 50

REZULTĀTI LAPĀ

RĀDĪT TIKAI VIRSRAKSTUS

STUDENTA VĀRDS

Rubrika

Informācija

Skaidrojumi. Viedokļi

Priekšvārds

Tiesību prakse

Domu mantojums

Vēstules

Juridiskā literatūra

Sludinājumi. Reklāma

Citu pieredze

In memoriam

Akadēmiskā dzīve

Eiropas telpā

Intervija

Notikums

No citas puses

Diskusija

Nedēļas jurists

Redaktora sleja

Numura tēma

Viktorīna

Aptauja

Tiesību politika

Viedoklis

Juristu likteņi

Jurista vizītkarte

Īsziņas

Studenta Vārds

2014. gads Latvijas tieslietu sistēmā

Atskatā un darbībā

Justīcija attīstībai

Atsaucoties uz publicēto

Jurists un kultūra

Juridiskā darba tirgus

Tiesību prakses komentāri

Tiesību prakse. Judikatūra

Grāmatas

Lekcijas

Periodika

Prakses materiāli

Mūsu autors

Tiesību nozare

Administratīvās tiesības un proc...

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu lega...

Dzīvnieku aizsardzība

Tiesu darba organizācija

Policijas tiesības

Valsts un baznīca

Civiltiesības un process

--- Darba tiesības

--- Komerctiesības

--- Konkurences tiesības

--- Patērētāju tiesības

--- Intelektuālā īpašuma tiesības

--- Īres tiesības

--- Medicīnas tiesības

--- Šķīrējtiesu process

--- Maksātnespējas process

Krimināltiesības un process

Konstitucionālās tiesības

Starptautiskās tiesības

Tiesību teorija, vēsture un filoz...

Eiropas tiesības

Tiesu iekārta

Cilvēktiesības

Sociālās tiesības

Publiskie iepirkumi

Datu apstrāde

Tūrisma tiesības

Tehnoloģijas un mākslīgais intel...

--- Mākslīgais intelekts

Pašvaldību tiesības

Apdrošināšanas tiesības

Būvniecības tiesības

Vides tiesības

Nolēmumu piespiedu izpilde

Bērna tiesības

Administratīvā atbildība

ES fondi

Starptautiskās privāttiesības

Enerģētikas tiesības

Valsts pārvalde

Profesionālā ētika

Juridiskā tehnika un valoda

Tiesību politika un prakse Covid-1...

Interešu pārstāvība

E-lieta

Pacientu tiesības

Sankcijas

Militārās tiesības

Trauksmes celšana

Tiesību prakse

Satversmes tiesas nolēmumi

Eiropas Savienības Tiesas nolē...

Eiropas Cilvēktiesību tiesas n...

Tiesu nolēmumi civillietās

Tiesu nolēmumi krimināllietās

Tiesu nolēmumi administratīvaj...

Valsts iestāžu lēmumi

--- Uzņēmumu reģistrs

--- Konkurences padome

--- Patērētāju tiesību aizsard...

--- Centrālā vēlēšanu komisij...

Atzinumi un viedokļi

--- Konstitucionālo tiesību komi...

--- Tiesībsargs

--- Citas institūcijas

Autors

ŽURNĀLU KATALOGS / VISI ŽURNĀLI

23. Aprīlis 2024

saturs abonēt

e-žurnāls