Tiesību prakses katalogs: Tiesu nolēmumi civillietās – Jurista Vārds

Tiesu nolēmumi civillietās

žurnāls / Tiesību prakse

Vienošanās par jurisdikciju strīdu izšķiršanā

29. Maijs 2012 /NR. 22 (721)

No Padomes Regulas (EK) Nr. 44/2001 "Par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās" preambulas un 23. panta izriet, ka pušu vienošanās par strīda izšķiršanu kādā no dalībvalsts tiesām piešķir pušu izvēlētajai tiesai izņēmuma jurisdikciju, ja vien līdzēji līgumā nav noteikuši alternatīvu strīdu izšķiršanas kārtību. Regulas 23. pants attiecas arī uz gadījumiem, kad abas līguma puses atrodas vienā un tajā pašā dalībvalstī un ir vienojušās par Eiropas Savienības dalībvalsts tiesas jurisdikciju. Ja puses, kuru domicils ir Latvijā, ar vienošanos piešķīrušas izņēmuma jurisdikciju citas Eiropas Savienības dalībvalsts tiesai, strīds starp pusēm nav pakļauts izskatīšanai Latvijas tiesās. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Latvijas pilsonības iegūšanas likumības izvērtēšana

24. Aprīlis 2012 /NR. 17/18 (716/717)

Iegūtā Latvijas pilsonība pēc Pilsonības likuma Pārejas noteikumu 3. punktā minētajiem iegūšanas diviem pamatiem nav apstrīdama, izņemot gadījumu, ja persona no Latvijas pilsonības ir atteikusies (likuma 23. pants) vai ja Latvijas pilsonība tai ir atņemta tiesas ceļā (likuma 24. pants). Pilsonības iegūšanas likumību ir tiesības izvērtēt un izvirzīt jautājumu par tās atņemšanu neatkarīgi no pilsonības iegūšanas laika, ja tiek konstatēti Pilsonības likuma 24. panta pirmajā daļā norādītie pārkāpumi, jo prettiesiski iegūtā pilsonība nekļūst leģitīma neatkarīgi no laika, kāds ir pagājis kopš tās piešķiršanas. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Par kritērijiem Latvijas pilsonības atņemšanai

3. Aprīlis 2012 /NR. 14/15 (713/714)

Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāts šādā sastāvā: tiesas sēdes priekšsēdētājs senators referents V. Jonikāns, senatore V. Cīrule, senatore E. Vernuša, piedaloties prasītājas Iekšlietu ministrijas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes pārstāvei I.V. un atbildētājas pārstāvim G.Ņ., atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu sakarā ar atbildētājas N.K. kasācijas sūdzību par Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātas 2010. gada 26. janvāra ...

žurnāls / Tiesību prakse

Divu personu faktiskās kopdzīves juridiskais statuss

13. Marts 2012 /NR. 11 (710)

Pie partnerattiecību tiesiskā regulējuma neesības tiesa nav kompetenta tiesību tālākveidošanas ceļā divu personu faktisko kopdzīvi pielīdzināt laulībai un kopdzīves partnerim noteikt tādas pašas tiesības kā laulātajam. Tas izriet no varas dalīšanas principa, kas nošķir likumdevēju no tiesu varas un leģitimē tiesu veikt tiesību jaunradi tikai gadījumos, kad tā nav saistāma ar iejaukšanos likumdevēja pilnvarās. Faktiskais laulātais nav atzīstams par īrnieka ģimenes locekli likuma "Par dzīvojamo telpu īri" izpratnē. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Par izdevumu advokāta palīdzības samaksai atlīdzināšanu

21. Februāris 2012 /NR. 8 (707)

Ja puse atbilstoši Civilprocesa likuma 44. pantam lietas izskatīšanas gaitā nav pieteikusi lūgumus par tiesāšanās izdevumu, tostarp arī izdevumu advokāta palīdzības samaksai, piedziņu, tad šos jautājumus nevar izlemt citā, pavisam jaunā tiesvedības procesā, prasību pamatojot ar Civillikuma normām par zaudējumu atlīdzināšanu. Civilprocesa likuma 44. panta pirmās daļas 1. punkta noteikums, kas ierobežo atlīdzības piedziņu par izdevumiem advokāta palīdzības samaksai līdz piecu procentu apmēram no prasījumu apmierinātās daļas, attiecas uz visu tiesvedības gaitu, nevis tikai uz vienu procesa stadiju vai procesuālu darbību (piemēram, iztiesāšanu pirmās, apelācijas vai kasācijas instances tiesā). ...

žurnāls / Tiesību prakse

Par Civilprocesa likuma 33. panta trešās daļas 1. punktā un 44. panta pirmās daļas 1. punktā ietvertā jēdziena "advokāts" tulkojumu

7. Februāris 2012 /NR. 6 (705)

Apelācijas instances tiesa, konstatējot, ka kvītis par juridiskās palīdzības sniegšanu prasītājai ir izrakstījis nevis zvērināts advokāts, bet gan juristu asociācijas pārstāvis, pamatoti noraidījusi prasījumu par izdevumu juridiskās palīdzības samaksai piedziņu. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Nostiprinājuma lūguma atsaukums

31. Janvāris 2012 /NR. 5 (704)

Zemesgrāmatu likuma 76. panta ceturtā daļa paredz, ka līdz lēmuma pieņemšanai nostiprinājuma lūguma iesniedzējs var atsaukt savu lūgumu. Nostiprinājuma lūguma atsaukums noformējams tāpat kā nostiprinājuma lūgums, un nostiprinājuma žurnālā to ieraksta kā papildinājumu. No šīs tiesību normas nepārprotami izriet, ka nostiprinājuma lūguma atsaukums rada tiesiskas sekas tikai tad, ja tas noformēts tāpat kā nostiprinājuma lūgums. Tādējādi vienpusējs nostiprinājuma lūguma atsaukums, ja nostiprinājumu lūgušas vairākas personas, nav pieļaujams un ir pretrunā ar Zemesgrāmatu likuma 76. panta ceturtās daļas noteikumiem. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Tiesas spriedums SIA "Palink" maksātnespējas lietā

31. Janvāris 2012 /NR. 5 (704)

Redakcijas piezīme. Pēdējos gados maksātnespējas process pastāvīgi ir uzmanības centrā. Šis tiesību institūts attīstījies tik tālu, ka šobrīd par maksātnespējīgu var atzīt ne tikai juridisku, bet arī fizisku personu. Tomēr maksātnespējas tiesību institūta izmaiņas ir radījušas daudz teorētisku un praktisku problēmu. Izmaiņu straujums un daudzums ir tik ievērojams, ka tiesību piemērotājs šajā mudžeklī nereti mēdz aizmirst pat pamatlietas. Šoreiz ārkārtīgi asa kritika tika veltīta Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas 2012. gada 5. janvāra spriedumam, ar kuru pasludināta veikalu tīklu "IKI" un "Cento" operatora SIA "Palink" maksātnespēja. Ģenerālprokuratūra iesniegusi protestu Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamentā, jo tiesa, pieņemot spriedumu, pieļāvusi būtiskus materiālo vai procesuālo tiesību normu pārkāpumus. Turklāt komersants sajuta tik lielu savu tiesību aizskārumu, ka Eiropas Komisijā iesniedza oficiālu sūdzību par Latvijas Maksātnespējas likumu, kā arī par maksātnespējas procesu Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesā. Uzņēmums norādīja: sūdzības mērķis ir uzsākt pārkāpuma procedūru pret Latviju un, ja likums, kas pārkāpj Eiropas tiesību aktus, un pretlikumīgā situācija netiek atsaukti, juridiskās sekas būs Eiropas Savienības Tiesas piemērotas smagas finansiālas sankcijas. ...

Arvīds Balodis

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Par tiesas nolēmumu protestēšanu Senātā

24. Janvāris 2012 /NR. 4 (703)

Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas uzdevumā 2010. gada vasarā tika vāktas ziņas par Civilprocesa likuma 483.–485. panta kārtībā iesniegtajiem un izskatītajiem protestiem, savukārt aizvadītajā gadā šie dati tika apstrādāti un analizēti, turklāt rezultāti tika prezentēti advokātu kolēģijai. Pēc tās ieteikuma šis materiāls saīsinātā versijā arī sagatavots publicēšanai. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Kopīpašums: tiesu prakses apkopojums

10. Janvāris 2012 /NR. 2 (701)

I Kopīpašuma lietošana, dalīšana, kopīpašnieku tiesības un atbildība Saskaņā ar Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta un Augstākās tiesas Judikatūras nodaļas 2011. gada darba plānu ir izpētīta un vispārināta tiesu prakse lietās par kopīpašuma tiesisko regulējumu Civillikumā, kopīpašuma apgrūtinājumiem, lietošanu, dalīšanu un apsaimniekošanu, – tas veido vispārinājuma pirmo sadaļu (Civillikuma 1067.-1083.pants), ...

žurnāls / Tiesību prakse

Par atbilstīgu atlīdzinājumu nepamatota tiesību aizskāruma gadījumā

28. Decembris 2010 /NR. 52 (647)

Likuma "Par izziņas iestādes, prokuratūras vai tiesas nelikumīgas vai nepamatotas rīcības rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu" 2. pants nosaka, ka zaudējumu atlīdzināšanas tiesiskais pamats ir attaisnojošs spriedums neatkarīgi no attaisnošanas motīviem, krimināllietas izbeigšana personu reabilitējošu apstākļu dēļ un administratīvā aresta atzīšana par nelikumīgu un administratīvās lietvedības izbeigšana. Minētais likums nav tiesiskais pamats prasījumam par atbilstīgu atlīdzinājumu nepamatota tiesību aizskāruma gadījumā, kas radies tiesvedības procesā citos gadījumos. Tāpat kā jebkura cilvēktiesību norma, arī Satversmes 92. panta trešajā teikumā ietvertā tiesību norma ir piemērojama tieši un nepastarpināti. Tā kā nav normatīvā regulējuma par to, kas sakarā ar indivīda prasību pārstāv valsti kā atbildētāju, tiesai par šādu pārstāvi ir pamats akceptēt valsts institūciju, uz kuru varētu attiekties tiesas nolēmums. Sadarbības valsts pārvaldē (Valsts pārvaldes iekārtas likuma 55. panta trešā daļa) iestāde var ierosināt citai iestādei sniegt tai atzinumu jautājumā, kas ietilpst atzinuma sniedzējas iestādes kompetencē. Izšķirot strīdu par atlīdzinājumu nepamatota tiesību aizskāruma gadījumā, tiesai jāizvērtē tiesvedībā pieļautais pārkāpums pamattiesību ievērošanas aspektā. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Par prēmijas tiesisko dabu

14. Decembris 2010 /NR. 50 (645)

Atbilstoši Darba likuma 59. pantam darba samaksā ietilpst darbiniekam tiesiski piešķirta prēmija. Prēmēšanas institūtam ir materiālstimulējošs raksturs un atšķirībā no darba algas prēmijas nav regulāri un obligāti aprēķināmas un izmaksājamas summas, bet gan atzinība darbiniekam par labu un priekšzīmīgu darbu, tādēļ darba devējam ir tiesības lemt par izmaksājamās prēmijas apmēru. Darba devēja nepiešķirtā un neizmaksātā prēmijas daļa nav ieguvusi prēmijas tiesisko dabu un līdz ar to nav kvalificējama kā darba samaksas daļa. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Kompensācija par neizmantotu atvaļinājumu

30. Novembris 2010 /NR. 48 (643)

Darba likumā ietvertais atvaļinājuma tiesību institūts nosaka obligātu ikgadēju atvaļinājumu un nodrošina darbiniekam tiesības uz ikgadēju atpūtu, kas darbiniekam jāizmanto tieši konkrētajā laika posmā atbilstoši nostrādātajam darba periodam pēdējā darba gada ietvaros. Darba likuma 149. panta trešajā daļā ietvertā imperatīvā rakstura norma par to, ka var pārcelt tikai atvaļinājuma daļu (ne vairāk kā divas nedēļas, ja atvaļinājums ir četras nedēļas) un ka to var pārcelt tikai uz vienu gadu, nozīmē, ka iepriekšējā darba perioda atvaļinājuma daļa, kas nav izmantota tam sekojošajā nākamajā gadā, tiek zaudēta un anulējas, ja vien likumā noteiktajā kārtībā netiek celta prasība tiesā. Darbinieka tiesības saņemt kompensāciju par neizmantoto atvaļinājumu ir nesaraujami saistītas ar tiesībām saņemt neizmantoto atvaļinājumu; zūdot tiesībām uz reālu atvaļinājuma izmantošanu, zūd tiesības uz kompensāciju par to. Tiesību aizskāruma, kas izpaudies atvaļinājuma nepiešķiršanā, vienīgais novēršanas veids ir tiesību uz atpūtu nodrošināšana, pieprasot atvaļinājuma piešķiršanu. Tiesību uz atpūtu aizskārumu nevar novērst, izmaksājot attiecīgu naudas ekvivalentu. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Par īres līguma termiņa atjaunošanu un dzīvokļa privatizācijas tiesību atzīšanu

16. Novembris 2010 /NR. 46 (641)

Atšķirībā no terminēta dzīvojamās telpas īres līguma, kas noslēgts uz vispārējiem pamatiem, dienesta dzīvojamās telpas īres līguma atjaunošanas pirmtiesība likuma "Par dzīvojamo telpu īri" (redakcijā, kas bija spēkā līdz 1998. gada 13. novembrim) 24. panta piektajā daļā īrniekam paredzēta tikai tādā gadījumā, ja pēc līguma darbības termiņa beigām darba attiecības vai mācības turpinās. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Par fiziskas personas tiesībām lūgt prokuratūru aizstāvēt tās tiesības un likumīgās intereses

12. Oktobris 2010 /NR. 41 (636)

Privātpersona ir tiesīga lūgt prokuratūru aizstāvēt fiziskas personas tiesības un likumīgās intereses, tomēr tā nevar prasīt šo tiesību īstenošanu. Prasījumam par prokuratūras pienākuma izpildi personas tiesību aizsardzībai ir publiski tiesisks, nevis civiltiesisks raksturs. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Par nekustamā īpašuma labticīga ieguvēja aizsardzības priekšnoteikumiem

28. Septembris 2010 /NR. 39 (634)

Tiesisks darījums ir tiesību subjektu gribas akts, par katra tiesiska darījuma pamatelementu Civillikuma 1427. panta izpratnē atzīstams gribas izteikums, t. i., uz noteiktu tiesisku seku iestāšanos vērsts privāts gribas izpaudums, savukārt, kamēr griba nav vēl izteikta, tai nav nekāda tiesiska spēka. Lietu tiesības atbilstoši Civillikuma 927. pantam ir absolūtas tiesības, un tās ir spēkā pret jebkuru trešo personu, tāpēc to pastāvēšanai un saturam jābūt darītam zināmam trešajām personām. Šajā ziņā par lietu tiesību publicitātes līdzekli kalpo zemesgrāmatas. Noteikumi par nekustamās lietas iegūšanu īpašumā paredz būtisku un praksē ļoti nozīmīgu izņēmumu no principa, atbilstoši kuram neviens nevar nodot citam vairāk tiesību, kā pieder viņam pašam; to mērķis ir nodrošināt civiltiesiskās apgrozības stabilitāti un uzticības aizsardzību. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Par darbnespēju un darba tiesisko attiecību izbeigšanu, pusēm savstarpēji vienojoties

14. Septembris 2010 /NR. 37 (632)

Darba tiesisko attiecību izbeigšana, pusēm savstarpēji vienojoties, ir patstāvīgs divpusējs darījums, tādēļ pārejoša darbnespēja pati par sevi nevar grozīt divpusēju vienošanos, kas noslēgta atbilstoši Darba likuma 114. pantam. Šajā tiesību normā paredzētais atlaišanas pamats nav uzteikums pēc darba devēja iniciatīvas, kad darba devējam nav tiesību uzteikt darba līgumu darbinieka pārejošas darbnespējas laikā. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Par dienesta dzīvokļa tiesisko statusu un sekām, kādas šis statuss rada

20. Jūlijs 2010 /NR. 29 (624)

Ja ir aizskartas valsts tiesības uz īpašumu, valstij kā visas sabiedrības interešu pārstāvei saskaņā ar Civilprocesa likuma 1. panta noteikumiem ir tiesības uz aizskarto tiesību un interešu aizsardzību tiesā. Šādā situācijā, pamatojoties uz Prokuratūras likuma 17. pantu un Civilprocesa likuma 90. panta otrās daļas 3. punktu, prasību tiesā var celt arī prokuratūra. Tiesiskā paļāvība bauda aizsardzību tikai tad, ja persona, izmantojot savas tiesības un sadarbojoties ar iestādi, ir rīkojusies labā ticībā. Izīrējot dienesta dzīvokli, nav piemērojami likuma "Par valsts un pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" noteikumi. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Par tiesas kompetenci ārvalsts šķīrējtiesas nolēmuma atzīšanas procesā

13. Jūlijs 2010 /NR. 28 (623)

Ārvalsts šķīrējtiesas nolēmuma atzīšanas procesā tiesas uzdevums ir noskaidrot, vai ārvalsts šķīrējtiesa nav pārkāpusi savas kompetences ietvarus un vai ir ievērotas pušu procesuālās garantijas, kas saistītas ar lietas iztiesāšanu mutiskā tiesas sēdē. Strīdu par šķīrējtiesas līguma pastāvēšanu starp pusēm izskata šķīrējtiesas procesa laikā, tādējādi vispārējās jurisdikcijas tiesā šķīrējtiesas nolēmuma atzīšanas procesā lietas dalībnieks nevar celt iebildumus, ka viņš nav bijis šķīrējtiesas līguma dalībnieks (Eiropas konvencijas par starptautisko komercšķīrējtiesu 5. panta 1. punkts). ...

žurnāls / Tiesību prakse

Par izņēmumu no vispārīgiem noteikumiem par tiesas izdevumiem

6. Jūlijs 2010 /NR. 27 (622)

Iesniedzot pieteikumu par saistību piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā, administrators atbrīvojams no valsts nodevas samaksas visās tiesvedībās, kas celtas par maksātnespējīgu atzītas personas interesēs (Civilprocesa likuma 43. panta 10. punkts). Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāts šādā sastāvā: tiesas sēdes priekšsēdētāja senatore A. Vītola, senators Z. Gencs, senatore S. Lodziņa, piedaloties Ģenerālprokuratūras prokuroram ...

žurnāls / Tiesību prakse

Par šķīrējtiesā izšķiramajiem strīdiem

25. Maijs 2010 /NR. 21 (616)

Pamats atteikumam neizdot izpildu rakstu ir šķīrējtiesas izlemtais civiltiesiskais strīds, nepieaicinot lietā sabiedrības pārstāvi un tās dalībnieku, kuru tiesības un ar likumu aizsargātās intereses ir aizskartas (Civilprocesa likuma 536. panta 1. un 6. punkts, Civilprocesa likuma 487. panta 1. punkts). ...

žurnāls / Tiesību prakse

Par atteikuma pamatu izdot izpildu rakstu šķīrējtiesas nolēmuma izpildīšanai

11. Maijs 2010 /NR. 19 (614)

Šķīrējtiesai spriedumā jāizvērtē un jāmotivē līgumsoda samērīgums atbilstoši Civilprocesa likuma 530. panta otrās daļas 5. punkta prasībām par sprieduma motivēšanu. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Par prasības pieteikuma nepieņemšanas pamatu

27. Aprīlis 2010 /NR. 17/18 (612/613)

Citu personu tiesības un ar likumu aizsargātās intereses tiesā var aizstāvēt likumā paredzētos gadījumos. Šādas tiesības likuma "Par arodbiedrībām" 14. pantā un Darba likuma 26. pantā ir paredzētas darbinieku pārstāvošai aroda organizācijai, tādēļ, ceļot prasību tiesā, kā prasītāji lietā jānorāda konkrētas personas, kuru interesēs lieta uzsākta. Strīds, kas tieši neattiecas uz konkrētiem darbiniekiem (darbinieku grupu), neietekmē viņu tiesības un likumīgās intereses, nav pakļauts tiesai saskaņā ar Civilprocesa likuma 132. panta pirmās daļas 1. punktu. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Par strīda pakļautību tiesai

13. Aprīlis 2010 /NR. 15 (610)

Divu valdību noslēgta līguma atzīšana par starptautisku līgumu vai šāda statusa nepiešķiršana konkrētam līgumam ir fakta jautājums, kas izriet no līgumslēdzēju pušu gribas piešķirt vai nepiešķirt noslēdzamajam līgumam starptautiska līguma statusu. Starptautisku līgumu satura izvērtēšana un tā statusa mainīšana dalībvalsts tiesā pretēji līguma noteikumiem būtu tiesu kompetences, varu dalīšanas un starptautisko tiesību principu pārkāpums. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Par nekustamā īpašuma labprātīgu pārdošanu izsolē tiesas ceļā

23. Marts 2010 /NR. 12 (607)

Hipotēka, kas nodibināta nekustamā īpašuma nodošanas saistības pastiprināšanai, nedod tiesības šā īpašuma pircējam uz īpašuma labprātīgu pārdošanu izsolē tiesas ceļā, lai atgūtu jau veikto iemaksu par šo īpašumu sakarā ar līguma izbeigšanu. Jautājums par restitūciju šādā situācijā risināms prasības tiesvedības kārtībā. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Par tiesībām Latvijā iegūt īpašumā zemi

2. Marts 2010 /NR. 9 (604)

Pēc Latvijas likumiem izveidota kapitālsabiedrība, kura veic darbību Latvijā un kuras kapitālā vairāk par pusi pieder Eiropas Savienības dalībvalsts pilsonim vai juridiskai personai, ir tiesīga Latvijā iegūt īpašumā lauksaimniecības vai mežu zemi. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Par uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) darbības izbeigšanu

26. Janvāris 2010 /NR. 4 (599)

Dalībnieks, kas SIA likvidācijas procesā nav pieteicis prasījumus sakarā ar izslēgšanu no SIA, vēlāk nevar vērst prasījumus šai sakarā pret citu likvidētās sabiedrības dalībnieku (dalībniekiem) (likuma "Par uzņēmējdarbību" 34. panta devītā daļa). Tiesai pēc savas iniciatīvas nav jāvērtē iespējamie prasījuma pamati, kurus nav izvirzījis prasītājs. Prasības celšana pārtrauc visas saistības noilgumu, kaut arī sākotnēji prasība celta tikai par saistības daļu (Civillikuma 1904. pants). ...

žurnāls / Tiesību prakse

Par pašvaldības izpilddirektora atlaišanu no darba

19. Janvāris 2010 /NR. 3 (598)

Pašvaldības izpilddirektors nav uzskatāms par politisku amatpersonu; atbrīvojot prasītāju no amata, piemērojamas Darba likumā un likumā "Par pašvaldībām" ietvertās tiesību normas. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Par mantojuma līguma sekām

5. Janvāris 2010 /NR. 1 (596)

Ja mantojuma līgums tiek slēgts pirms laulības līguma, tad līgumiskais mantinieks ir primārais attiecībā pret laulāto un laulības līgumā manta, kas minēta mantojuma līgumā, nevar tikt iekļauta bez līgumiskā mantinieka piekrišanas. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Tiesu prakse lietās par izpildu rakstu izsniegšanu šķīrējtiesas nolēmuma piespiedu izpildei

22. Decembris 2009 /NR. 51/52 (594/595)

Apkopojumā analizēti Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta spriedumi lietās, kas izskatītas kasācijas kārtībā Civilprocesa likuma 485. panta kārtībā laika posmā no 2006. gada sākuma līdz 2008. gada jūlijam (ieskaitot). Augstākās tiesas Senāta Civillietu departaments minētā panta kārtībā 2006. gadā izskatījis astoņas lietas (SPC-2, 13, 19, 20, 35, 38, 41, 46), 2007. gadā izskatījis 15 lietas (SPC-1, 7, 12, 13, 18, 21, 25, 28, 30, ...

žurnāls / Tiesību prakse

Par darba devēja uzteikuma un atstādināšanas no darba tiesiskumu

8. Decembris 2009 /NR. 49 (592)

Darba devēja uzteikumam ir jābūt pamatotam ar pierādījumiem, kurus strīda gadījumā tiesa varētu pārbaudīt atbilstoši Civilprocesa likuma noteikumiem. Aizliegts atstādināt darbinieku no darba ilgāk par trim mēnešiem, izņemot normatīvajos aktos noteiktos gadījumus, kad to pieprasa attiecīgi pilnvarota valsts institūcija (Darba likuma 58. panta otrā un piektā daļa). Prasības par darba tiesisko attiecību izbeigšanu celšana tiesā nav pamats Darba likuma 58. panta piektajā daļā noteiktā darbinieka atstādināšanas no darba termiņa ierobežojuma neievērošanai. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Par sprieduma izpildes pagriezienu

1. Decembris 2009 /NR. 48 (591)

Darba likuma 59. pantā lietotā tiesību jēdziena "jebkura cita veida atlīdzība saistībā ar darbu" sastāvā ietilpst Darba likuma 126. pantā noteiktā atlīdzība par darba piespiedu kavējuma laiku vai mazāk apmaksāta darba veikšanu. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Par darba devēja tiesībām atsaukt darba līguma uzteikumu

24. Novembris 2009 /NR. 47 (590)

Darba likuma 103. panta trešajā daļā noteiktais, ka tiesības atsaukt darba devēja uzteikumu nosaka darbinieks, ja tās nav noteiktas darba koplīgumā vai darba līgumā, aizsargā darbinieku pret darba devēja nekonsekventu un nenoteiktu rīcību. Šīs tiesību normas mērķis ir radīt tiesisko stabilitāti arī situācijās, kad darba tiesiskās attiecības tiek izbeigtas pēc darba devēja uzteikuma. Atlaistā darbinieka prasības celšana tiesā par uzteikuma atzīšanu par spēkā neesošu un atjaunošanu darbā nozīmē darba līguma uzteikuma anulēšanu no tā sastādīšanas brīža, kas, nesaņemot no nepamatoti atlaistā darbinieka vēl kādu īpašu piekrišanu, ļauj darba devējam pēc savas iniciatīvas atjaunot darbinieku darbā, tādējādi pēc būtības apmierinot darbinieka prasījumu, pirms par to spriedusi tiesa. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Par nostiprinājuma lūgumu izskatīšanas secību zemesgrāmatu nodaļā

10. Novembris 2009 /NR. 45 (588)

Zemesgrāmatu nodaļā saņemta nostiprinājuma lūguma, kas pamatots ar tiesas lēmumu par prasības nodrošināšanu, izskatīšanas kārtību un secību reglamentē Zemesgrāmatu likums. Civilprocesa likuma 142. panta pirmā daļa, kas nosaka, ka lēmums par prasības nodrošināšanu izpildāms nekavējoties pēc tā pieņemšanas, attiecas uz civilprocesuālajiem jautājumiem, un šī tiesību norma neietekmē ārpus Civilprocesa likuma regulējuma izejošo Zemesgrāmatu likumā noteikto nostiprinājuma lūgumu izskatīšanas kārtību zemesgrāmatu nodaļā. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Zvērināta tiesu izpildītāja rīcības izsoles procesā pārsūdzēšana

3. Novembris 2009 /NR. 44 (587)

Civilprocesa likuma 617. panta otrajā daļā lietotā termina "ieinteresētās personas" saturs ir noskaidrojams, izvērtējot Civilprocesa likuma 617. panta pirmajā daļā ietvertos pamatus, kuriem pastāvot, izsoli atzīst par spēkā neesošu. Civilprocesa likuma 617. panta pirmajā daļā sniegtais pamatu uzskaitījums, kad tiesa izsoli atzīst par spēkā neesošu, ierindo izsoles dalībnieku ieinteresēto personu lokā. Tiesas izskatīšanas priekšmets sūdzībā par tiesu izpildītāja rīcību, lūdzot izsoli atzīt par spēkā neesošu, ir tajā pieļauto procesuālo pārkāpumu konstatēšana un novēršana, kas sūdzību iesniegušajai personai nerada nekādas tiesības uz izsolē nodoto objektu. Tas vienīgi var būt pamats jaunas izsoles procedūras uzsākšanai. Jautājums par izsoles tiesiskumu nav risināms prasības tiesvedības kārtībā. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Par tiesas rīcību gadījumā, ja procesuālās darbības izpilde ir kavēta tās vainas dēļ

3. Novembris 2009 /NR. 44 (587)

Likumdevējs, nosakot termiņu apelācijas sūdzības iesniegšanai, acīmredzami ir vadījies no tā, ka pašas tiesas konsekventi un precīzi ievēro termiņus tām noteikto procesuālo darbību izpildē. Lietas dalībniekam atbilstoši Civilprocesa likuma 415. pantam ir garantēts 20 dienu termiņš apelācijas sūdzības sagatavošanai un iesniegšanai no brīža, kad spriedums ir pieejams. Situācijā, kad tiesa spriedumu nav sastādījusi tās noteiktajā termiņā, tādējādi lietas dalībnieku kavējot termiņā iesniegt apelācijas sūdzību, pēc šā pamata nav tiesiski attaisnojams tiesas atteikums turpināt tiesvedību, kas pēc būtības ir personas tiesības uz taisnīgu tiesu aizskārums. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Par valdes locekļa atsaukšanu no amata un prejudiciālu jautājumu uzdošanu EKT

27. Oktobris 2009 /NR. 43 (586)

Strīda izšķiršanā svarīga nozīme ir šādiem jautājumiem: pirmkārt, vai kapitālsabiedrības izpildinstitūcijas loceklis ir uzskatāms par darba ņēmēju Eiropas Kopienu tiesību izpratnē; otrkārt, vai tas, ka Komerclikuma 224. panta ceturtā daļa atļauj atsaukt kapitālsabiedrības valdes locekli no amata bez jebkādiem ierobežojumiem, tostarp neatkarīgi no sievietes grūtniecības stāvokļa, nav pretrunā Eiropas Padomes Direktīvas 92/85 EEK 10. pantam un Eiropas Kopienu tiesas atziņām? ...

žurnāls / Tiesību prakse

Par piedziņu no juridiskās personas

8. Septembris 2009 /NR. 36 (579)

Civilprocesa likuma 572. pantā ir noteikta piedziņas vēršanas secība uz juridisko personu mantu: tiesu izpildītājs vispirms vērš piedziņu uz juridiskās personas naudas līdzekļiem, kuri atrodas kredītiestādēs, ja šo līdzekļu nepietiek, lai piedzītu parādu, piedziņu vērš uz juridiskās personas mantu. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 573. panta otro daļu, ja tiesu izpildītājam rodas šaubas par mantas piederību, viņam jāpieprasa ziņas no kustamo lietu reģistriem par lietu piederību parādniekam, kā arī jānoskaidro komercķīlu reģistrā, vai parādniekam piederošās kustamās lietas nav ieķīlātas. ...

Kristīne Dārzniece

žurnāls / Tiesību prakse

Īres līguma atzīšana par spēkā neesošu

25. Augusts 2009 /NR. 34 (577)

Šajā rakstā sniegts komentārs par Augstākās tiesas Senāta 2007. gada 31. oktobra spriedumu lietā Nr. SKC–395. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Par pierādījumu un konstatēto apstākļu novērtēšanu un solidāras atbildības nodibināšanu

11. Augusts 2009 /NR. 32 (575)

Atbilstoši Civilprocesa likuma 193. panta piektajai daļai tiesai spriedumā jāizvērtē un juridiski jāpamato arī atbildētāju iebildumi pret celto prasību. Nekustamo īpašumu, kurā domājamās daļas pieder vairākiem īpašniekiem, nevar uzskatīt par nedalāmu, tādēļ, pamatojoties uz Civillikuma 1674. pantu, attiecībā pret kopīpašniekiem nevar nodibināt solidāru saistību. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Par sekām, ja zemesgrāmatā neierakstīts nomas līguma priekšmets tiek atsavināts

4. Augusts 2009 /NR. 31 (574)

Kā noteikts Civillikuma 2126. pantā, nomnieks iegūst lietu tiesību, kas ir spēkā pret trešajām personām, tikai ierakstot nomas līgumu zemesgrāmatā. Likuma "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma saistību tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību" 12. pantā noteikts, ka līdz Zemesgrāmatu likuma atjaunošanai un īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatās nekustamās mantas nomas līgumi var tikt noslēgti uz laiku, ne ilgāku par pieciem gadiem, ja likumos nav paredzēti citi termiņi. Likumam neatbilstoša vienošanās par nomas līguma termiņu nerada tiesiskas sekas neatkarīgi no līguma reģistrācijas pašvaldībā. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Blakus sūdzības iesniegšana par atteikumu pieņemt prasības pieteikumu

28. Jūlijs 2009 /NR. 30 (573)

Šajā publikācijā sniegts komentārs par tiesu praksi saistībā ar Civilprocesa likuma 442. panta pirmās daļas piemērošanu attiecībā uz atteikumu pieņemt prasības pieteikumu bez lietas dalībnieka klātbūtnes.1 ...

žurnāls / Tiesību prakse

Par pārstāvja izdevumu atlīdzību

7. Jūlijs 2009 /NR. 27 (570)

Strīds par izdevumu atlīdzību, kas radies, pusei pilnvarojot pārstāvi lietas vešanai, tiesā izšķirams saskaņā ar Civilprocesa likuma normām (44. pants) un materiālo tiesību norma (Civillikuma 1786. pants) nav piemērojama (Civilprocesa likuma 44. pants). ...

Liene Pierhuroviča

žurnāls / Tiesību prakse

Vai vispārējās jurisdikcijas tiesa var lemt par pašvaldības lēmuma tiesiskumu

26. Maijs 2009 /NR. 21 (564)

Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta 2008. gada 4. jūnija spriedums lietā Nr. SKC–1761 ir interesants ar to, kā Senāts tajā pamatojis vispārējās jurisdikcijas tiesas kompetences robežu pārkāpšanu. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Par mantojuma substitūtu

5. Maijs 2009 /NR. 18 (561)

Civillikuma 477. panta pirmajā daļā noteikts, ka testamentā ieceltam mantiniekam, ja tas negribētu vai kaut kāda iemesla dēļ nevarētu mantojumu pieņemt, testators var iecelt atvietotāju, kuru sauc par substitūtu. Šā panta otrajā daļā noteikts, ka testators var iecelt substitūtu pēc sava ieskata vai nu tikai vienam no šajā pantā norādītajiem gadījumiem, vai abiem; tomēr, ja rodas šaubas, jāpieņem, ka viņš domājis abus gadījumus, kaut arī būtu minējis tikai vienu. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Darba devēja uzteikuma patiesās dienas noteikšana; darba ņēmēja uzteikuma tiesiskais raksturs un sekas

21. Aprīlis 2009 /NR. 16 (559)

Izlemjot jautājumu par to, kad ir izdarīts darba devēja uzteikums darba tiesisko attiecību izbeigšanai, noteicošā nozīme ir nevis uzteikuma sastādīšanas datumam, bet dienai, kad uzteikumu ir saņēmis darbinieks, tikai pēc uzteikuma saņemšanas darbinieks spēj realizēt Darba likumā šim gadījumam paredzētās tiesības un noteiktās garantijas. Darbinieka uzteikums atbilstoši Darba likuma 100. panta pirmajai daļai ir viņa gribas brīvs izpaudums un šī vienpusēji izteiktā griba ir obligāta darba devējam. Darbinieka uzteikuma izvērtējumam ir piemērojamas vispārējās saistību tiesību normas par gribas izteikumu un īstumu. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Par priekšnoteikumiem viltus konstatēšanai

10. Marts 2009 /NR. 10 (553)

Lai kādas personas izdarītu maldinājumu, kas pamudinājis otru personu noslēgt darījumu, atzītu par viltu Civillikuma 1459. panta izpratnē, ir obligāti jākonstatē priekšnoteikumi: 1) maldinājums, 2 ) cēloņsakarība starp maldinājumu un pieviltās personas gribas izteikumu, 3) maldinājuma prettiesiskums, 4) tīšs maldinājums. Ja kāds no priekšnoteikumiem nepastāv, tad nav arī viltus un maldinātajai personai nav nekādu no viltus izrietošu prasījumu. Maldinātajai personai, prasot līguma atcelšanu, ir jāpierāda visu iepriekš norādīto priekšnoteikumu esamība. Prasījums par pirkuma līguma atcelšanu pārmērīga zaudējuma dēļ nav apmierināms, ja nav pierādīta atbildētāja ļaunprātīga rīcība. Civillikuma 2043. panta izpratnē pierādījumi, ka zaudējumu nodarītāja puse rīkojusies ļaunprātīgi, ir obligāts priekšnoteikums līguma atcelšanai pārmērīga zaudējuma gadījumā. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Par laulāto likumiskajām mantiskajām attiecībām

24. Februāris 2009 /NR. 8 (551)

Mantas iegūšanas fakts laulības kopdzīves laikā pats par sevi nedod pamatu uzskatīt šo mantu par kopīgu mantu, uz kuru attiecināmi Civillikuma 89. panta otrās daļas noteikumi, ka viss, ko laulības laikā laulātie iegūst kopīgi vai ar otra laulātā darbības palīdzību, ir abu laulāto kopīga manta. Civillikuma 91.panta pirmajā daļā dotais laulātā atsevišķas mantas uzskaitījums nav pilnīgs, par ko liecina Civillikuma 90. panta pirmā daļa, atbilstoši kurai katram laulātajam visā laulības pastāvēšanas laikā ir noteikta tiesība pārvaldīt un lietot visu savu mantu – kā pirms laulības piederējušo, tā arī laulības laikā iegūto. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Par zaudējumu piedziņu no apdrošinātāja

3. Februāris 2009 /NR. 5 (548)

Civillikuma 1779. pants noteic, ka katram ir pienākums atlīdzināt zaudējumu, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību nodarījis. Apdrošinātāja prettiesiskā rīcība izpaužas Sauszemes transportlīdzekļu civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma 38. panta pārkāpumā, neizmaksājot mēneša laikā apdrošināšanas atlīdzību transportlīdzekļa īpašniekam, kurš tādēļ laikus nevarēja saremontēt bojāto automašīnu un bija piespiedu dīkstāvē. No tā konstatējama apdrošinātāja vaina zaudējumu nodarīšanā sakarā ar dīkstāvi un cēloniskais sakars starp prettiesisko rīcību un zaudējumiem (Sauszemes transportlīdzekļu civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma 38. pants; likuma redakcijā līdz 2004. gada 1. maijam). ...

žurnāls / Tiesību prakse

Par Civillikuma 1415. panta piemērošanu

27. Janvāris 2009 /NR. 4 (547)

Neatļauta un nepieklājīga darbība, kuras mērķis ir pretējs reliģijai, likumiem vai labiem tikumiem, vai kura vērsta uz to, lai apietu likumu, nevar būt tiesiska darījuma priekšmets; tāds darījums nav spēkā. Prettiesiski nodibinātas saistības nevar radīt paliekošas tiesiskas sekas. Likums neaizsargā darbības, kas pretējas likumiem vai labiem tikumiem. ...

2

10 20 50

REZULTĀTI LAPĀ

RĀDĪT TIKAI VIRSRAKSTUS

STUDENTA VĀRDS

Rubrika

Informācija

Skaidrojumi. Viedokļi

Tiesību prakse

Domu mantojums

Vēstules

Juridiskā literatūra

Sludinājumi. Reklāma

Citu pieredze

In memoriam

Akadēmiskā dzīve

Eiropas telpā

Intervija

Notikums

No citas puses

Diskusija

Nedēļas jurists

Redaktora sleja

Numura tēma

Viktorīna

Aptauja

Tiesību politika

Viedoklis

Juristu likteņi

Jurista vizītkarte

Īsziņas

Studenta Vārds

2014. gads Latvijas tieslietu sistēmā

Atskatā un darbībā

Justīcija attīstībai

Atsaucoties uz publicēto

Jurists un kultūra

Juridiskā darba tirgus

Tiesību prakses komentāri

Tiesību prakse. Judikatūra

Grāmatas

Lekcijas

Periodika

Prakses materiāli

Mūsu autors

Tiesību nozare

Administratīvās tiesības un proc...

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu lega...

Dzīvnieku aizsardzība

Tiesu darba organizācija

Policijas tiesības

Valsts un baznīca

Civiltiesības un process

--- Darba tiesības

--- Komerctiesības

--- Konkurences tiesības

--- Patērētāju tiesības

--- Intelektuālā īpašuma tiesības

--- Īres tiesības

--- Medicīnas tiesības

--- Šķīrējtiesu process

--- Maksātnespējas process

Krimināltiesības un process

Konstitucionālās tiesības

Starptautiskās tiesības

Tiesību teorija, vēsture un filoz...

Eiropas tiesības

Tiesu iekārta

Cilvēktiesības

Sociālās tiesības

Publiskie iepirkumi

Datu apstrāde

Tūrisma tiesības

Tehnoloģijas un mākslīgais intel...

--- Mākslīgais intelekts

Pašvaldību tiesības

Apdrošināšanas tiesības

Būvniecības tiesības

Vides tiesības

Nolēmumu piespiedu izpilde

Bērna tiesības

Administratīvā atbildība

ES fondi

Starptautiskās privāttiesības

Enerģētikas tiesības

Valsts pārvalde

Profesionālā ētika

Juridiskā tehnika un valoda

Tiesību politika un prakse Covid-1...

Interešu pārstāvība

E-lieta

Pacientu tiesības

Sankcijas

Militārās tiesības

Trauksmes celšana

Tiesību prakse

Satversmes tiesas nolēmumi

Eiropas Savienības Tiesas nolē...

Eiropas Cilvēktiesību tiesas n...

Tiesu nolēmumi civillietās

Tiesu nolēmumi krimināllietās

Tiesu nolēmumi administratīvaj...

Valsts iestāžu lēmumi

--- Uzņēmumu reģistrs

--- Konkurences padome

--- Patērētāju tiesību aizsard...

--- Centrālā vēlēšanu komisij...

Atzinumi un viedokļi

--- Konstitucionālo tiesību komi...

--- Tiesībsargs

--- Citas institūcijas

Autors

ŽURNĀLU KATALOGS / VISI ŽURNĀLI

16. Aprīlis 2024

saturs abonēt

e-žurnāls