Tiesību prakses katalogs: Tiesu nolēmumi krimināllietās – Jurista Vārds

Tiesu nolēmumi krimināllietās

žurnāls / Tiesību prakse

Morālā kaitējuma kompensācija auto avāriju lietās

16. Februāris 2010 /NR. 7 (602)

Ceļu satiksmes negadījumā cietušajai personai nav pienākuma griezties ar iesniegumu par nemateriālā zaudējuma atlīdzināšanu apdrošināšanas sabiedrībā, taču tiesai, izvērtējot pieteiktā morālā kaitējuma kompensācijas apmēru, ir jāņem vērā iespējamais apdrošināšanas atlīdzības apmērs. Pretējā gadījumā tiktu pārkāptas apsūdzētā tiesības paļauties uz civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Apsūdzības saturs

9. Februāris 2010 /NR. 6 (601)

Lēmumā par personas saukšanu pie kriminālatbildības noziedzīgā nodarījuma apstākļi, tajā skaitā apsūdzētās personas faktiskās darbības, ir jānorāda tādā apmērā, lai apsūdzētā persona būtu spējīga īstenot aizstāvību pret viņai uzrādīto apsūdzību. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Apsūdzētā neierašanās uz apelācijas instances tiesas sēdi bez attaisnojoša iemesla

20. Oktobris 2009 /NR. 42 (585)

Neatliekamās medicīniskās palīdzības izsaukšana vairākas dienas pirms apelācijas instances tiesas sēdes pati par sevi nevar būt par pamatu tam, lai uzskatītu, ka apsūdzētā saslimšana turpinās, ja to neapliecina citi medicīniska rakstura dokumenti. Tādēļ ir atzīstams, ka apsūdzētais uz tiesas sēdi neieradās bez attaisnojoša iemesla, kas ir pamats viņa sūdzību atstāt bez izskatīšanas. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Sprieduma izpildes atlikšana

15. Septembris 2009 /NR. 37 (580)

Kriminālprocesa likuma 638. pants "Sprieduma izpildes atlikšana" ietverts Kriminālprocesa likuma 60. nodaļā "Spriedumu un lēmumu nodošana izpildei". No minētā un Kriminālprocesa likuma 634. panta pirmās daļas izriet, ka jautājumu par sprieduma izpildes atlikšanu izlemj pirmās instances tiesa pēc tam, kad spriedums stājies likumīgā spēkā. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Lietas izskatīšana bez pierādījumu pārbaudes

25. Augusts 2009 /NR. 34 (577)

Kriminālprocesa likuma 499.panta ceturtajā daļā izteiktā norma, ka lietā, kura izskatīta bez pierādījumu pārbaudes izdarīšanas, spriedumu apelācijas kārtībā var pārsūdzēt tikai daļā par tiesas piespriesto sodu vai sakarā ar pieļautiem procesa pārkāpumiem, nozīmē to, ka ne pirmās, ne apelācijas instances tiesa nevāc un nepārbauda pierādījumus par apsūdzētā vainīgumu, kā arī apelācijas instances tiesa lietu izskata tikai daļā par sodu vai pieļautiem procesa pārkāpumiem. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Lietas nepamatota skatīšana bez pierādījumu pārbaudes

25. Augusts 2009 /NR. 34 (577)

Apelācijas instances tiesai ir pienākums pārliecināties par to, vai lietu pirmās instances tiesa bez pierādījumu pārbaudes skatījusi pamatoti. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Kriminālprocesa izbeigšana tiesā sakarā ar kriminālatbildības noilgumu

18. Augusts 2009 /NR. 33 (576)

Izskatot lietu, tiesai, pirms tā lemj par kriminālprocesa izbeigšanu noilguma sakarā, ir jākonstatē, vai šī persona ir izdarījusi noziedzīgo nodarījumu, kurš satur visas nepieciešamās un obligātās konkrētā Krimināllikuma pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva pazīmes. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Kriminālprocesa likuma 20. pantā garantēto apsūdzētā tiesību pārkāpums

21. Jūlijs 2009 /NR. 29 (572)

Tikai apelācijas instancē mainot attaisnotai personai noziedzīga nodarījuma būtiskus faktiskos apstākļus, tiek pārkāptas Kriminālprocesa likuma 20. pantā garantētās apsūdzētā tiesības arī tad, ja pati apsūdzība kopumā nemainās uz smagāku. Kriminālprocesa likums neparedz tādu jēdzienu kā "apsūdzības precizēšana", savukārt, grozot apsūdzību un mainot noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas laiku, vietu, tiek mainīti lietas faktiskie apstākļi. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Vienošanās protokola saturs

30. Jūnijs 2009 /NR. 26 (569)

Vienošanās protokolā jābūt skaidri un nepārprotami norādītam, kādu sodu prokurors lūgs tiesu piespriest. Minētais nosacījums attiecas arī uz lūgumu par nosacītas notiesāšanas piemērošanu. Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 437. panta pirmās daļas 9. punkta jēgai arī nosacītas notiesāšanas piemērošana jānorāda vienošanās protokolā konkrēti, bet ne pieļaujamības formā ...

Ivars Bičkovičs

žurnāls / Tiesību prakse

Par tiesu praksi lietās par krāpšanu

2. Jūnijs 2009 /NR. 22 (565)

Apspriedusi tiesu praksi lietās par krāpšanu, lai nodrošinātu vienveidību tiesību normu piemērošanā, Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta un Krimināllietu tiesu palātas tiesnešu kopsapulce Augstākās tiesas priekšsēdētāja vadībā pieņēmusi lēmumu, kurā izteikts viedoklis par tiesību normu interpretācijas un piemērošanas jautājumiem. Pēdējos gados tiesās palielinās lietu skaits par krāpšanu, tai skaitā par nekustamā īpašuma izkrāpšanu, nav vienveidības tiesību normu interpretācijā un piemērošanā. Lēmumā izteikts viedoklis, kas attiecas uz noziedzīgā nodarījuma pamatsastāva un kvalificējošām pazīmēm. Ja vainīgā persona ir izdarījusi divas vai vairākas krāpšanas, kas katra par sevi satur visas Krimināllikuma (KL) 177. panta attiecīgajās daļās paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva pazīmes, noziedzīgais nodarījums kvalificējams pēc smagākās KL 177. panta daļas. Kvalificēt pēc KL 177. panta trešajā daļā norādītās kvalificējošās pazīmes – liels apmērs – var tikai tad, ja kaut viens no šiem noziedzīgajiem nodarījumiem ir kvalificējams pēc šīs panta daļas. Augstākās tiesas tiesnešu kopsapulce vērš uzmanību, ka Krimināllikumā nav speciāla panta, kas paredzētu atbildību par nelikumīgiem darījumiem ar nekustamo īpašumu. Lai kvalificētu nekustamā īpašuma izkrāpšanu atbilstoši KL 177. pantam, jākonstatē visas krāpšanas pamatsastāva pazīmes. Gadījumos, kad persona savu iepriekš atsavināto nekustamo īpašumu atkārtoti atsavinājusi citai personai, izmantojot faktu, ka pirmais ieguvējs nav ierakstījis nekustamo īpašumu Zemesgrāmatā, jāapsver jautājums, vai noziedzīgie nodarījumi nav kvalificējami kā piesavināšanās un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija. Skaidrojums sniegts arī noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar nepatiesu ziņu sniegšanu. Ja ir konstatēts, ka vainīgā persona sniegusi nepatiesas ziņas subsīdiju, kredītu vai citu aizdevumu saņemšanai, bet nav vēlējusies radīt kredīta vai aizdevuma devējam materiālus zaudējumus, nodarījums kvalificējams tikai saskaņā ar KL 210. pantu, tas ir, par kredīta un citu aizdevumu negodprātīgu saņemšanu un izmantošanu. Savukārt gadījumā, ja vainīgā persona izdarījusi minētās darbības, lai izmantotu saņemto aizdevumu pēc saviem ieskatiem, un jau aizdevuma saņemšanas brīdī zinājusi, ka neizpildīs līguma nosacījumus un neatmaksās saņemto aizdevumu, izdarītais papildus KL 210. pantam kvalificējams arī kā krāpšana saskaņā ar KL 177. vai 180. pantu. Rekomendāciju izstrādāšanai izmantots tiesu prakses apkopojums lietu iztiesāšanā par krāpšanu, ko veikusi Augstākās tiesas Judikatūras nodaļa sadarbībā ar speciālistu krimināltiesību jautājumos asociēto profesoru A. Judinu. Pētījumā izanalizēti 150 krimināllietu materiāli, kuros apsūdzības saskaņā ar Krimināllikuma 177., 180., 177.1, 178., 204. un 321. pantu uzrādītas 202 personām. Analizētās krimināllietas izskatītas pirmās instances tiesā laikā no 2004. gada līdz 2008. gadam, bet galīgie nolēmumi pieņemti 2007. un 2008. gadā. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Tiesības uz kompensāciju par radīto kaitējumu

19. Maijs 2009 /NR. 20 (563)

Ja cietušais laikus nav pamatojis pieprasītās kompensācijas apmēru un tiesa nenosaka kompensāciju, to nevar atzīt par cietušā tiesību aizskārumu. Tas nav atzīstams par Kriminālprocesa likuma 22. panta nosacījumu pārkāpumu. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Dzīvnieku turēšanas noteikumu pārkāpums Krimināllikuma izpratnē

19. Maijs 2009 /NR. 20 (563)

Lietas būtiskie faktiskie apstākļi [1] Ar Siguldas tiesas (kā pirmās instances tiesas) 2008. gada 15. janvāra spriedumu I. Lejiņa atzīta par vainīgu un sodīta pēc Krimināllikuma (KL) 230.1 panta pirmās daļas par to, ka viņa 2005. gada 8. maijā pārkāpusi dzīvnieku turēšanas noteikumus, kā rezultātā cietušajam nodarīts viegls miesas bojājums. Siguldas tiesa konstatējusi, ka I. Lejiņa pārkāpusi Dzīvnieku aizsardzības likuma (DzAL) 5. panta ...

žurnāls / Tiesību prakse

Personas tiesību un interešu ievērojams apdraudējums

28. Aprīlis 2009 /NR. 17 (560)

Satversmē garantēto tiesību aizskārums katrā ziņā atzīstams par personas tiesību un interešu ievērojamu apdraudējumu likuma "Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību" 23. panta izpratnē. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Galīgā soda noteikšana, ja ar otro spriedumu piespriests nosacīts brīvības atņemšanas sods

28. Aprīlis 2009 /NR. 17 (560)

Nosakot galīgo sodu, tiesai jāizvērtē, vai, lai panāktu krimināltiesisko attiecību taisnīgu noregulējumu, apsūdzētajam būtu jāizcieš arī ar otro spriedumu piespriestais nosacītais brīvības atņemšanas sods. Krimināllikuma 50. panta piektās daļas piemērošana, lai noteiktu galīgo sodu, saistīta ar visu to apstākļu izvērtēšanu, kas attiecas uz soda noteikšanu vispār. Tiesai jāvērtē, vai jāpiemēro soda ietveršanas, daļējas saskaitīšanas vai pilnīgas saskaitīšanas princips, kā arī – vai galīgais sods apsūdzētajam jāizcieš. Ja apelācijas instances tiesa, neievērojot Kriminālprocesa likuma 562. panta prasības, nosakot galīgo sodu, apsūdzētā stāvokli pasliktinājusi, tad ir ierobežotas apsūdzētās personas tiesības pārsūdzēt šādu spriedumu faktisku iemeslu dēļ. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Apsūdzības grozīšana iztiesāšanā

17. Februāris 2009 /NR. 7 (550)

Ja prokurors nelūdz pārtraukumu jaunas smagākas apsūdzības sastādīšanai, tiesa pēc savas iniciatīvas nevar grozīt apsūdzību uz smagāku. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Soda noteikšana par pārbaudes laikā izdarītu noziedzīgu nodarījumu

17. Februāris 2009 /NR. 7 (550)

Gadījumos, kad jauns noziedzīgs nodarījums izdarīts nosacītas notiesāšanas pārbaudes laikā, jāievēro Krimināllikuma 55. panta 2. un 10. daļā noteiktais, ka iepriekš piespriestais sods ir izpildāms un sods nosakāms saskaņā ar Krimināllikuma 51. un 52. panta nosacījumiem. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Latvijas karogs un tā zaimošana

10. Februāris 2009 /NR. 6 (549)

Rakstā analizēti tiesu spriedumi, kuros skarta jēdzienu “Latvijas valsts karogs” un “Latvijas valsts karoga zaimošana” intepretācija. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Cietušās personas tiesības prasīt kaitējuma atlīdzināšanu

4. Novembris 2008 /NR. 42 (547)

No Krimināllikuma 260. panta dispozīcijas izriet divi noziedzīgā nodarījuma objekti. Šis noziegums apdraud ne vien satiksmes drošību, kas ir uzskatāms par šī noziedzīgā nodarījuma tiešo objektu, bet arī cilvēka dzīvību un veselību, kas ir šī noziedzīgā nodarījuma otrs objekts. Tāpēc, lemjot jautājumu par radītā kaitējuma atlīdzināšanu, ir piemērojams Civillikuma 1635. pants, kas dod tiesības cietušajam prasīt morālā kaitējuma atlīdzināšanu no personas, kura ar noziedzīgu nodarījumu to radījusi. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Komisijas loceklis kā valsts amatpersona Krimināllikuma 320. panta izpratnē

14. Oktobris 2008 /NR. 39 (544)

Valsts amatpersona, ja tā piedalās koleģiāla lēmuma pieņemšanā, var būt Krimināllikuma 320. pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma subjekts, jo katrs komisijas loceklis kā valsts amatpersona pieņem konkrētu lēmumu. Šādi valsts amatpersona rīkojas atbilstoši savam dienesta stāvoklim un var izmantot iespējas, lai ietekmētu koleģiāla lēmuma pieņemšanu, kura pieņemšana var būt atkarīga no atsevišķu komisijas locekļu lēmumiem. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Apsūdzības grozīšana uz smagāku apelācijas instances tiesā

9. Septembris 2008 /NR. 34 (539)

Tulkojot Kriminālprocesa likuma 562.panta otrās daļas nosacījumus, atzīstams, ka apsūdzības grozīšana uz smagāku, tai skaitā papildināšana, kas vērtējama kā smagāka par to apsūdzību, kādā persona apsūdzēta un nodota tiesai, ir pieļaujama tikai likumā paredzētajos gadījumos un tikai pirmās instances tiesā. ...

...

5

...

10 20 50

REZULTĀTI LAPĀ

RĀDĪT TIKAI VIRSRAKSTUS

STUDENTA VĀRDS

Rubrika

Informācija

Skaidrojumi. Viedokļi

Priekšvārds

Tiesību prakse

Domu mantojums

Vēstules

Juridiskā literatūra

Sludinājumi. Reklāma

Citu pieredze

In memoriam

Akadēmiskā dzīve

Eiropas telpā

Intervija

Notikums

No citas puses

Diskusija

Nedēļas jurists

Redaktora sleja

Numura tēma

Viktorīna

Aptauja

Tiesību politika

Viedoklis

Juristu likteņi

Jurista vizītkarte

Īsziņas

Studenta Vārds

2014. gads Latvijas tieslietu sistēmā

Atskatā un darbībā

Justīcija attīstībai

Atsaucoties uz publicēto

Jurists un kultūra

Juridiskā darba tirgus

Tiesību prakses komentāri

Tiesību prakse. Judikatūra

Grāmatas

Lekcijas

Periodika

Prakses materiāli

Mūsu autors

Tiesību nozare

Administratīvās tiesības un proc...

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu lega...

Dzīvnieku aizsardzība

Tiesu darba organizācija

Policijas tiesības

Valsts un baznīca

Civiltiesības un process

--- Darba tiesības

--- Komerctiesības

--- Konkurences tiesības

--- Patērētāju tiesības

--- Intelektuālā īpašuma tiesības

--- Īres tiesības

--- Medicīnas tiesības

--- Šķīrējtiesu process

--- Maksātnespējas process

Krimināltiesības un process

Konstitucionālās tiesības

Starptautiskās tiesības

Tiesību teorija, vēsture un filoz...

Eiropas tiesības

Tiesu iekārta

Cilvēktiesības

Sociālās tiesības

Publiskie iepirkumi

Datu apstrāde

Tūrisma tiesības

Tehnoloģijas un mākslīgais intel...

--- Mākslīgais intelekts

Pašvaldību tiesības

Apdrošināšanas tiesības

Būvniecības tiesības

Vides tiesības

Nolēmumu piespiedu izpilde

Bērna tiesības

Administratīvā atbildība

ES fondi

Starptautiskās privāttiesības

Enerģētikas tiesības

Valsts pārvalde

Profesionālā ētika

Juridiskā tehnika un valoda

Tiesību politika un prakse Covid-1...

Interešu pārstāvība

E-lieta

Pacientu tiesības

Sankcijas

Militārās tiesības

Trauksmes celšana

Tiesību prakse

Satversmes tiesas nolēmumi

Eiropas Savienības Tiesas nolē...

Eiropas Cilvēktiesību tiesas n...

Tiesu nolēmumi civillietās

Tiesu nolēmumi krimināllietās

Tiesu nolēmumi administratīvaj...

Valsts iestāžu lēmumi

--- Uzņēmumu reģistrs

--- Konkurences padome

--- Patērētāju tiesību aizsard...

--- Centrālā vēlēšanu komisij...

Atzinumi un viedokļi

--- Konstitucionālo tiesību komi...

--- Tiesībsargs

--- Citas institūcijas

Autors

ŽURNĀLU KATALOGS / VISI ŽURNĀLI

23. Aprīlis 2024

saturs abonēt

e-žurnāls