Jurista Vārda satura arhīvs

žurnāls / Informācija

Jaunākie normatīvie akti Latvijā

27. Janvāris 2015 /NR. 04 (856)

Šajā tabulā atspoguļoti pagājušajā nedēļā Latvijas Republikas oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” publicētie normatīvie akti – Valsts prezidenta izsludinātie likumi un Ministru kabineta pieņemtie noteikumi. Norādīti arī šajā periodā publicētie (un līdz ar to spēkā stājušies) Satversmes tiesas spriedumi, kas, protams, nav normatīvie akti, taču spēka ziņā var tikt pielīdzināti Latvijas Republikas Saeimas pieņemtiem likumiem. Latvijas Republikas oficiālā izdevuma “Latvijas Vēstnesis” elektroniskā versija pieejama bez maksas: www.vestnesis.lv. Visus Latvijas Republikas normatīvos aktus gan to šobrīd spēkā esošajā konsolidētajā formā, gan vēsturiskajās versijās bez maksas var lasīt valsts SIA “Latvijas Vēstnesis” tiesību aktu vortālā www.likumi.lv. Plašāku informāciju par normatīvo aktu tapšanu, ieskaitot projektu anotācijas, var atrast Saeimas mājaslapā www.saeima.lv un Ministru kabineta mājaslapā www.mk.gov.lv. ...

Kaspars Novicāns

žurnāls / Jurista vizītkarte

Kaspars Novicāns

27. Janvāris 2015 /NR. 04 (856)

žurnāls / Informācija

Uzņēmēji un juristi pamato likuma varas nozīmi

27. Janvāris 2015 /NR. 04 (856)

Konference "Uzņēmumu neētiska un nelikumīga pārņemšana: juridiskie aspekti" 21. janvārī bija turpinājums aizvadītā gada 29. septembrī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras rīkotajai pretreiderisma konferencei, lai rezultātā izstrādātu konkrētu priekšlikumu paketi iesniegšanai izpildvarai un likumdevējam. ...

Maksims Miņejevs

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Gaisa transporta kustības drošības un ekspluatācijas noteikumu pārkāpšana

27. Janvāris 2015 /NR. 04 (856)

Raksta mērķis ir pievērsties gaisa transporta kustības drošības un ekspluatācijas noteikumu pārkāpšanas krimināltiesisko aspektu analīzei, veicot atsevišķu Krimināllikuma1 (turpmāk – KL) 257. pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva elementu analīzi attiecībā uz nodarījumiem gaisa transportā, kā arī analizējot kriminālatbildības īpatnības par starptautiskās gaisa satiksmes noteikumu pārkāpšanu. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Personu ar ierobežotu rīcībspēju tiesību uz politisko līdzdalību attīstība

27. Janvāris 2015 /NR. 04 (856)

2013. gada 1. janvārī stājās spēkā grozījumi Civillikumā un Civilprocesa likumā, ieviešot jaunu ierobežotas rīcībspējas tiesisko regulējumu, kas aizstāja pilnīgās rīcībnespējas institūtu. Ierobežotās rīcībspējas institūts izstrādāts, pamatojoties uz Satversmes tiesas 2010. gada 27. decembrī pieņemto spriedumu lietā Nr. 2010-38-01 "Par Civillikuma 358. panta un 364. panta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 96. pantam" un ievērojot Apvienoto Nāciju Organizācijas 2006. gada 13. decembra Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām (turpmāk – Konvencija). ...

Katrīne Pļaviņa

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Vai vieni aplokšņu algu maksātāji ir vienlīdzīgāki par citiem

27. Janvāris 2015 /NR. 04 (856)

Autores redzējums par to, kā Satversmes tiesa varētu vērtēt prasības no 2015. gada 1. augusta pretendentiem iepirkumā norādīt darbinieku vidējo stundas likmi atbilstību vienlīdzības principam. ...

žurnāls

Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palātas likvidācijas hronoloģija

27. Janvāris 2015 /NR. 04 (856)

2009. gada 1. jūlijā stājās spēkā grozījumi Kriminālprocesa likumā, ar kuriem nodeva daudzas apgabaltiesām kā pirmās instances tiesai piekritīgu lietu kategorijas izskatīšanai rajona (pilsētas) tiesai kā pirmās instances tiesai. 2011. gada 1. janvārī stājās spēkā grozījumi Kriminālprocesa likumā, kuros pēc Tieslietu ministrijas ierosinājuma tika turpināts nodot rajona (pilsētas) tiesai izskatīšanai kā pirmās instances tiesai vairāku lietu ...

Tieslietu ministrija

žurnāls / Diskusija

Krimināllietu tiesu palāta likvidēta, trīs tiesneši palikuši

27. Janvāris 2015 /NR. 04 (856)

Daudzu gadu garumā ilgušās diskusijas par nepieciešamību Latvijas tiesu sistēmā ieviest tīro trīspakāpju tiesu instanču modeli (visas lietas pirmajā instancē skata pilsētu tiesas, apelācijas instancē – apgabaltiesas, kasācijas instancē – Augstākā tiesa) nepieciešamo politisko atbalstu guva vien 21. gadsimta pirmās desmitgades nogalē, kad gan pašai tiesu sistēmai, gan likumdevējam, gan sabiedrībai kopumā acīmredzot bija radusies pietiekama pārliecība, ka pilsētu tiesas spēs izskatīt jebkuras sarežģītības lietu un nav nepieciešamības saglabāt komplicēto sistēmu, kas tika izveidota pēc Latvijas Republikas neatkarības atgūšanas un saskaņā ar kuru "sarežģītās" krimināllietas un civillietas pirmajā instancē skatīja apgabaltiesas, bet apelācijas instancē – pie Augstākās tiesas šim nolūkam izveidotās Krimināllietu tiesu palāta un Civillietu tiesu palāta. Iespējams, par pamudinājumu virzībai uz tīro triju instanču sistēmu kalpoja arī pozitīvā administratīvo tiesu darbības pieredze, kas jau kopš izveidošanas 2004. gadā darbojas atbilstoši minētajam modelim. Sākot ar 2009. gadu, likumdevējs pakāpeniski nodeva aizvien vairāk lietu pilsētu tiesu kompetencē (skat. Krimināllietu tiesu palātas likvidācijas hronoloģiju), bet ar 2013. gada 13. jūnija grozījumiem likumā "Par tiesu varu" expressis verbis tika noteikta pāreja uz tīro trīspakāpju instanču sistēmu gan kriminālprocesā, gan civilprocesā, paredzot Augstākās tiesas tiesu palātu pakāpenisku likvidāciju: Krimināllietu tiesu palāta Augstākās tiesas sastāvā pastāvēja līdz 2014. gada 31. decembrim, bet par Civillietu tiesu palātas darbības beigu termiņu noteikts 2016. gada 31. decembris. Reformas līdzšinējās norises laikā vislielākās grūtības un skaļākās likumdevēja un tiesu varas domstarpības sagādājis jautājums par Krimināllietu tiesu palātas tiesnešu tālākajām darba gaitām. Divus no likvidējamās Krimināllietu tiesu palātas tiesnešiem (Aiju Brantu un Anitu Poļakovu) ar departamenta tiesnešu lēmumu 2014. gada nogalē savā skaitā uzņēma Augstākās tiesas Krimināllietu departaments, vienlaikus noraidot šo iespēju attiecībā uz pārējiem trim palātas tiesnešiem (Ludmilu Poļakovu, Jāni Tiltiņu, Ervīnu Kušķi). Sekojot šim lēmumam un apsverot trīs tiesnešu tālāko karjeru, Tieslietu padome ieteica viņus pārcelt darbā uz Rīgas apgabaltiesu. Tomēr, uzklausot L. Poļakovas, J. Tiltiņa un E. Kušķa iebildumus, Saeimas Juridiskā komisija jau divas reizes (2014. gada 16. decembrī un 2015. gada 20. janvārī) ir apturējusi šī priekšlikuma tālāko virzību. Tādējādi kopš 2015. gada 1. janvāra likvidētās Krimināllietu tiesu palātas tiesneši L. Poļakova, J. Tiltiņš un E. Kušķis turpina būt Augstākās tiesas tiesneši, neietilpstot nevienā no Augstākās tiesas struktūrām un nepiedaloties lietu izskatīšanā. Kā varēja izveidoties šāda situācija un kāda būs izeja no juridiskā strupceļa – "Jurista Vārds" aptaujāja gan Augstākās tiesas vadību, Saeimas Juridisko komisiju un Tieslietu ministriju, gan šīs situācijas "ķīlniekus" – trīs tiesnešus. ...

žurnāls / Īsziņas

Izsludina pieteikšanos starptautiskai tiesu izspēlei

27. Janvāris 2015 /NR. 04 (856)

Izsludina pieteikšanos starptautiskai tiesu izspēlei Šī gada "Riga Moot" tēma ir Eiropas Savienības tiesības. Pasākums norisināsies Rīgas Juridiskajā augstskolā no 15. līdz 17. aprīlim. Galvenā balva uzvarētājiem ir 500 eiro, ko nodrošina pasākuma atbalstītāji – zvērinātu advokātu birojs "Klotiņi & Serģis". Rakstiskā darba iesniegšana un komandu pieteikšanās paredzēta līdz 28. februārim. Rakstisko darbu rezultāti ...

žurnāls / Īsziņas

Augstākās tiesas priekšsēdētājs pieņem advokātu zvērestu

27. Janvāris 2015 /NR. 04 (856)

Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs 22. janvārī pieņēma Latvijas Zvērinātu advokātu padomē uzņemto advokātu Ingūnas Kronbergas un Kristīnes Patmalnieces zvērestu. Pēc zvēresta pieņemšanas Augstākās tiesas priekšsēdētājs novēlēja jaunajām advokātēm ar attieksmi pret darbu, klientiem un kolēģiem ieņemt stabilu vietu advokatūrā, atgādinot, ka advokāti ir ļoti būtiska tiesu sistēmas sastāvdaļa. ...

žurnāls / Īsziņas

Tiek atsaukti pretrunīgi vērtētie grozījumi preses likumā

27. Janvāris 2015 /NR. 04 (856)

Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs 22. janvārī pieprasīja atsaukt Valsts sekretāru sanāksmē 15. janvārī izsludinātos un sabiedrībā pretrunīgi vērtētos grozījumus likumā "Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem", lai nodotu tos darba grupai papildu izvērtēšanai, iesaistot tās darbā žurnālistu profesionālās organizācijas – Latvijas Žurnālistu asociāciju un Latvijas Žurnālistu savienību. "Likumdošanas procesā vienmēr ...

žurnāls / Īsziņas

Paredz vienotu mehānismu cietušo personu aizsardzībai

27. Janvāris 2015 /NR. 04 (856)

Lai cietušās personas vai liecinieki varētu justies droši un pasargāti neatkarīgi no savas atrašanās vietas Eiropas Savienībā, visās dalībvalstīs paredzēts ieviest vienotu mehānismu cietušo aizsardzībai no personām, kuras rada apdraudējumu. Cietušo aizsardzības mehānisms tiks nostiprināts ar Kriminālprocesa likuma grozījumiem, ko 21. janvārī atbalstīja Saeimas Juridiskā komisija izskatīšanai trešajā lasījumā. Ar aizsargājamo personu saprot ...

žurnāls / Īsziņas

Tieslietu ministrs uzstājas Eiropas Parlamenta komitejās

27. Janvāris 2015 /NR. 04 (856)

Lai iepazīstinātu ar Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē prioritātēm tieslietu jomā, kā arī atbildētu uz Eiropas parlamenta deputātu jautājumiem, tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs 20. un 21. janvārī uzstājās Eiropas Parlamenta komitejās. Tieslietu ministrs Dz. Rasnačs 20. janvārī uzstājās Juridiskajā komitejā (JURI), kas nodarbojas ar Eiropas Savienības tiesību interpretēšanas un piemērošanas jautājumiem, kā arī atbild par ...

žurnāls / Tiesību politika

Parakstīts memorands par trauksmes cēlāju mehānisma praktisko ieviešanu

27. Janvāris 2015 /NR. 04 (856)

Pagājušajā nedēļā, 20. janvārī, tika parakstīts četrpusējs memorands starp valsts pārvaldi, NVO, tiesībsargājošām un pretkorupcijas iestādēm, kas paredz vienošanos līdz šī gada beigām izstrādāt tiesisko regulējumu (likumprojektu), lai ciešā pārresoriskā sadarbībā Latvijā praktiski ieviestu trauksmes cēlēju tiesiskās aizsardzības mehānismu. ...

žurnāls / Redaktora sleja

Tiesību sistēmas atvērtība pasaulei

20. Janvāris 2015 /NR. 03 (855)

Eiropas aktualitāte ir musulmaņu spēja integrēties mūsdienu Eiropas kultūras un tiesību sistēmā. Pat Latvijas medijos mūsu valsts prezidentūra Eiropas Savienības Padomē nonākusi otrajā plānā. Pirmais ir eksistenciāls un ilgtermiņa, savukārt otrais ir formāls un īstermiņa jautājums. Pastāv dažādi viedokļi par musulmaņu integrāciju Eiropā. Viens no priekšlikumiem ir Eiropas noslēgšanās, jo nesenie notikumi Francijā un Vācijā pierāda, ka eiropiešu ...

žurnāls / Informācija

Jaunākie normatīvie akti Latvijā

20. Janvāris 2015 /NR. 03 (855)

Šajā tabulā atspoguļoti pagājušajā nedēļā Latvijas Republikas oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” publicētie normatīvie akti – Valsts prezidenta izsludinātie likumi un Ministru kabineta pieņemtie noteikumi. Norādīti arī šajā periodā publicētie (un līdz ar to spēkā stājušies) Satversmes tiesas spriedumi, kas, protams, nav normatīvie akti, taču spēka ziņā var tikt pielīdzināti Latvijas Republikas Saeimas pieņemtiem likumiem. Latvijas Republikas oficiālā izdevuma “Latvijas Vēstnesis” elektroniskā versija pieejama bez maksas: www.vestnesis.lv. Visus Latvijas Republikas normatīvos aktus gan to šobrīd spēkā esošajā konsolidētajā formā, gan vēsturiskajās versijās bez maksas var lasīt valsts SIA “Latvijas Vēstnesis” tiesību aktu vortālā www.likumi.lv. Plašāku informāciju par normatīvo aktu tapšanu, ieskaitot projektu anotācijas, var atrast Saeimas mājaslapā www.saeima.lv un Ministru kabineta mājaslapā www.mk.gov.lv. ...

Elīna Feldmane

žurnāls / Jurista vizītkarte

Elīna Feldmane

20. Janvāris 2015 /NR. 03 (855)

žurnāls / Tiesību prakse

Radītā kaitējuma izvērtēšana, nosakot sodu, formālos noziedzīgā nodarījuma sastāvos

20. Janvāris 2015 /NR. 03 (855)

Krimināllikuma 217. panta otrajā daļā (likuma redakcijā līdz 2013. gada 31. martam) paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāvs ir formāls, tas neparedz kādu konkrētu seku iestāšanos. Taču tas nenozīmē, ka ar šādu noziedzīgu nodarījumu netiek nodarīts kaitējums vispār, jo, kā noteikts Krimināllikuma 6. panta pirmajā daļā, par noziedzīgu nodarījumu atzīstams ar nodomu (tīši) vai aiz neuzmanības izdarīts kaitīgs nodarījums [..]. Tāpēc atbilstoši Krimināllikuma 46. panta otrajai daļai tiesai jāizvērtē radītais kaitējums. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Zaudējumu atlīdzināšana konkurences tiesību pārkāpumu gadījumos

20. Janvāris 2015 /NR. 03 (855)

Pamatojoties uz Eiropas Patērētāju organizācijas (BEUC) sniegto informāciju, Bloomberg ziņu aģentūra (Bloomberg News) ziņo, ka Savienības ietvaros ik gadu aptuveni 23 miljardi eiro zaudējumu, kas tikuši nodarīti, pārkāpjot konkurences tiesību regulējumu, nemaz netiek pieprasīti.1 Arī Eiropas Komisija (turpmāk – EK) ir norādījusi, ka tikai aptuveni 25% gadījumu, kad pieņemts lēmums par tirgus dalībnieku sodīšanu sakarā ar Eiropas Savienības (turpmāk – Savienība) konkurences tiesību regulējuma pārkāpumu, seko arī privāttiesiski strīdi par zaudējumu atlīdzināšanu.2 No statistikas var secināt, ka uzņēmumi nebūt nesteidz cīnīties par savām tiesībām uz zaudējumu atlīdzību, lai gan Eiropas Savienības Tiesa (turpmāk – EST) jau 2001. gadā Courage lietā3 noteica, ka šīs tiesības izriet no Līguma par Eiropas Savienības darbību (turpmāk – Līguma). Raksta ietvaros autors analizēs nozīmīgākās tendences un šķēršļus zaudējumu atlīdzināšanas lietās, kas saistās ar konkurences tiesību pārkāpumiem, kā arī analizēs EST un Savienības dalībvalstu nacionālo tiesu praksi. ...

Šuhrats Mirzajevs

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Funkcionālā pieeja tiesībām tiesību būtības izpratnes procesā

20. Janvāris 2015 /NR. 03 (855)

Valsts tālākas demokrātisko reformu attīstības un pilsoniskas sabiedrības veidošanas koncepcijā Uzbekistānas prezidents I.A. Karimovs kā vienu no galvenajiem mūsdienu valsts modernizācijas posma un tiesību sistēmas uzdevumiem ir norādījis tādu pasākumu izstrādi un realizāciju, kas nepieciešami, lai ar atbilstošu efektivitāti nodrošinātu tiesību sistēmas ietekmi uz sociālajiem procesiem.1 Tiesību ietekmes efektivitāte var tikt sasniegta, veicot vispusīgu sabiedrības attīstības tendenču analīzi, pareizi nosakot regulējamo sabiedrisko attiecību būtību, iepazīstot to dziļās iekšējās sakarības un paredzot tiesību realizācijas sociālos rezultātus. Kā pirmās šeit parādās plašu tiesību kompleksu aptverošas sistēmiskas nozīmes problēmas, kas iedarbojas uz sarežģītajiem sabiedrisko attiecību attīstības procesiem. ...

Kristīne Pakārkle

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Kā noskaidrot anonīmā komentētāja identitāti, ja komentārs aizskāris personas godu un cieņu

20. Janvāris 2015 /NR. 03 (855)

Ko darīt, ja rupjš interneta komentārs klaji aizskar kādu personu, bet komentāra autors savu identitāti nav norādījis, domājot, visticamāk, ka viņa identitāte paliks nenoskaidrota un par saviem vārdiem nebūs jāatbild? Lai arī vārda brīvībai ir būtiska loma demokrātiskā sabiedrībā, šī brīvība var tikt ierobežota, aizsargājot citu personu godu un cieņu, kas ir viens no privātās dzīves aspektiem. ...

žurnāls / Informācija

ECT janvārī pasludinājusi vairākus spriedumus lietās pret Latviju

20. Janvāris 2015 /NR. 03 (855)

Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) 2015. gada 13. janvārī pasludināja trīs spriedumus Latvijas lietās "Petropavlovskis pret Latviju", "Rubins pret Latviju" un "Elberte pret Latviju". ...

žurnāls / Informācija

Latvijas genocīda definīciju vajadzēja apstrīdēt Satversmes tiesā

20. Janvāris 2015 /NR. 03 (855)

2014. gada 18. decembrī Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) lēma, ka lietas "Larionovs v. Latvija" (pieteikums Nr. 45520/04) un "Tess v. Latvija" (pieteikums Nr. 19363/05) ir izbeidzamas, jo nav izsmelti visi nacionālie tiesiskās aizsardzības līdzekļi, proti, personas nav izmantojušas iespēju Satversmes tiesā apstrīdēt normu, uz kuras pamata tās notiesātas par genocīdu saistībā ar viņu darbībām 1949. gada marta masu deportācijās uz Sibīriju. Nikolajs Larionovs un Nikolajs Tess vērsās pret Latviju ECT, uzskatot, ka attiecībā uz viņiem ir piemērots krimināllikums ar atpakaļejošu spēku un ka viņi notiesāti par darbībām, kas to veikšanas laikā ne nacionālajā līmenī, ne starptautiski netika atzītas par noziegumu, pamatojot savu prasību ar Konvencijas 7. pantu (nullum crimen, nulla poena sine lege). ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Latvijas tiesu kompetence apsūdzības trūkumu novēršanā

20. Janvāris 2015 /NR. 03 (855)

Viens no iepriekšējiem autora rakstiem bija veltīts jautājumam, kāda ir tiesas loma apsūdzības trūkumu novēršanā Vācijā, Austrijā un Šveicē.1 Savukārt šis raksts veltīts plašākai Latvijas likuma analīzei par šo jautājumu, mēģinot atspēkot praksē valdošo viedokli, ka apsūdzības trūkumi var būt iemesls attaisnojoša sprieduma taisīšanai. ...

žurnāls / Informācija

Pieteikums Satversmes tiesā par anonimizācijas apjomu tiesnešu disciplinārlietās

20. Janvāris 2015 /NR. 03 (855)

2014. gada 19. decembrī Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments (AT ALD) nolēma apturēt tiesvedību lietā SKA–370/2014 un iesniegt pieteikumu Satversmes tiesai ar lūgumu vērtēt Tiesnešu disciplinārās atbildības likuma 11.6 panta "Lēmuma un disciplinārlietas materiālu pieejamība" pirmās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1., 92. un 100. pantam, resp., par Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā ietverto ierobežojumu sniegt informāciju par tiesnešu disciplinārlietām. Pieteikums šobrīd nodots Satversmes tiesas kolēģijai, kas izlems jautājumu par lietas ierosināšanu vai attiekšanos ierosināt lietu. Sagaidāms, ka gadījumā, ja lieta tiks skatīta Satversmes tiesā, tā varētu gūt īpašu žurnālistu uzmanību, tādēļ ka šābrīža regulējums oficiālo informāciju par tiesnešu disciplinārlietām padara sabiedrībai nesaprotamu un pat komisku (piemēram, skat., TM 2014. gada 9. janvāra informāciju presei*), jo īpaši apstākļos, kad tiesnešu disciplinārie pārkāpumi parasti gūst saasinātu sabiedrības uzmanību un lielā daļā gadījumu ar mediju starpniecību kļuvuši zināmi vēl pirms disciplinārlietu ierosināšanas (t.i., bieži vien disciplinārlietas seko publiski izskanējušajai informācijai par pārkāpumu). ...

žurnāls / Īsziņas

Ierosina stingrākus pasākumus kiberdrošībai

20. Janvāris 2015 /NR. 03 (855)

ASV prezidents Baraks Obama 13. janvārī aicināja Kongresu pieņemt likumu, kas pastiprinātu kiberdrošību un veicinātu apmaiņu ar informāciju par hakeru uzbrukumiem starp valdību un uzņēmumiem. B. Obamas priekšlikums kriminalizētu zagtu kredītkaršu un bankas numuru pārdošanu ārzemēs un paplašinātu tiesībsargājošo iestāžu pilnvaras ierosināt lietu pret hakeriem, vēršoties pret tiem, kas pārdod tā sauktos robotu tīklus jeb botnetus, kuri tiek ...

žurnāls / Īsziņas

Atliek notiesāto elektroniskās uzraudzības ieviešanu

20. Janvāris 2015 /NR. 03 (855)

Saeima 15. janvārī otrajā, galīgajā lasījumā kā steidzamus pieņēma grozījumus vairākos likumos, atliekot notiesāto elektroniskās uzraudzības ieviešanu līdz 1. jūlijam. Valsts probācijas dienests, organizējot elektroniskās uzraudzības ieviešanai nepieciešamās tehnoloģijas iepirkumu, ir saskāries ar problēmsituācijām, kas neļauj elektroniskās uzraudzības sistēmu ieviest ar šī gada 1. februāri, kā tas bija plānots iepriekš. Tādējādi likuma ...

žurnāls / Īsziņas

Patentu valde rīko semināru tiesnešiem

20. Janvāris 2015 /NR. 03 (855)

Patentu valde 20. janvārī rīko semināru tiesnešiem "Strīdu izskatīšana preču zīmju jomā". Seminārā tiks aplūkotas šādas tēmas: iespējamie strīdu veidi, reģistrācijas atteikums, preču zīmes pārkāpumi, iespēja celt pretprasību, Eiropas Savienības Tiesas nozīmīgākie un būtiskākie spriedumi preču zīmju jomā. Semināra lektori – Patentu valdes Preču zīmju un dizainparaugu departamenta direktore Dace Liberte un Iekšējā tirgus saskaņošanas ...

žurnāls / Īsziņas

Amata pienākumus sāk pildīt trīs jauni tiesneši

20. Janvāris 2015 /NR. 03 (855)

Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs 13. janvārī piedalījās svinīgajā ceremonijā, kurā Valsts prezidentam Andrim Bērziņam zvērestu deva trīs jauni tiesneši – Solvita Cīrule, Žanna Gaigale-Prudņikova un Andris Škutāns. Saeima iecēla tiesnešus amatā aizvadītā gada 4. decembrī, un pēc tiesneša zvēresta došanas Valsts prezidentam viņi sāks pildīt savus amata pienākumus. Tieslietu padome 12. janvārī noteica tiesas, kurās tiesneša pienākumus ...

žurnāls / Īsziņas

Rīgā ieradīsies Eiropas Savienības tieslietu un iekšlietu ministri

20. Janvāris 2015 /NR. 03 (855)

Rīgā 29. un 30. janvārī notiks Eiropas Savienības Tieslietu un iekšlietu ministru neformālā sanāksme, kurā piedalīsies arī Eiropas Komisijas, Eiropas Savienības Padomes ģenerālsekretariāta, Eiropas ārējās darbības dienesta, Eiropas Savienības iekšlietu un tieslietu aģentūras, kā arī sešu Austrumu partnerības valstu delegācijas. Sanāksmes pirmajā dienā tiksies iekšlietu ministri, bet otrajā – tieslietu ministri. Tieslietu jomā galvenie apskatāmie ...

Skaidrīte Ābrama

žurnāls / Tiesību politika

Konkurences padomes 2015. gada darba aktualitātes

20. Janvāris 2015 /NR. 03 (855)

1. 2015. gadā Konkurences padomei ( KP) saglabājas trīs darbības pamatvirzieni. Tie ir: nesaudzīga vēršanās pret smagākajiem konkurences tiesību pārkāpumiem, pirmām kārtām karteļiem; aktīva konkurences kultūras veicināšana sabiedrībā, ilgtermiņā mazinot konkurences pārkāpumu iespējamību; iestādes rīcībspējas stiprināšana, konkurences aizsardzības procesu efektīvāka vadība. 2. Vērtējot pēdējo gadu konkurences pārkāpumu tendences, ...

žurnāls / Informācija

Jaunākie normatīvie akti Latvijā

13. Janvāris 2015 /NR. 02 (854)

Šajā tabulā atspoguļoti pagājušajā nedēļā Latvijas Republikas oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” publicētie normatīvie akti – Valsts prezidenta izsludinātie likumi un Ministru kabineta pieņemtie noteikumi. Norādīti arī šajā periodā publicētie (un līdz ar to spēkā stājušies) Satversmes tiesas spriedumi, kas, protams, nav normatīvie akti, taču spēka ziņā var tikt pielīdzināti Latvijas Republikas Saeimas pieņemtiem likumiem. Latvijas Republikas oficiālā izdevuma “Latvijas Vēstnesis” elektroniskā versija pieejama bez maksas: www.vestnesis.lv. Visus Latvijas Republikas normatīvos aktus gan to šobrīd spēkā esošajā konsolidētajā formā, gan vēsturiskajās versijās bez maksas var lasīt valsts SIA “Latvijas Vēstnesis” tiesību aktu vortālā www.likumi.lv. Plašāku informāciju par normatīvo aktu tapšanu, ieskaitot projektu anotācijas, var atrast Saeimas mājaslapā www.saeima.lv un Ministru kabineta mājaslapā www.mk.gov.lv. ...

žurnāls / Redaktora sleja

Būt brīvam un smieties

13. Janvāris 2015 /NR. 02 (854)

7. janvārī teroristi, acīmredzot zinādami, ka trešdienās notiek iknedēļas sapulce, iebruka satīriskā žurnāla Charlie Hebdo telpās Parīzē un, piesaukdami Allāhu, "pēc saraksta" nošāva galveno redaktoru un vēl trīs ievērojamus karikatūristus, kā arī citus redakcijas darbiniekus un divus policistus, kopumā – 12 cilvēkus, vēl 11 tika ievainoti. Iespējams, šis uzbrukums varētu būt atriebība par to, ka Charlie Hebdo jaunākais numurs ...

žurnāls / Jurista vizītkarte

13. Janvāris 2015 /NR. 02 (854)

žurnāls / Tiesību prakse

Pilnvarojuma līgums kā dokuments ar juridisku nozīmi

13. Janvāris 2015 /NR. 02 (854)

Uz pilnvarojuma līgumu nav attiecināmi "Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas noteikumi", jo šā tiesiskā darījuma formas prasības ir izsmeļoši noregulētas Civillikumā. ...

Rasma Zvejniece, Augstākā tiesa

žurnāls / Informācija

Tieslietu padome rosina tiesnešu pārcelšanas jautājumu skatīt atkārtoti

13. Janvāris 2015 /NR. 02 (854)

Tieslietu padome aicina Augstākās tiesas Krimināllietu departamentu skaidrot Krimināllietu tiesu palātas tiesnešu Ludmilas Poļakovas, Ervīna Kušķa un Jāņa Tiltiņa neiecelšanu departamenta tiesnešu amatos, savukārt Saeimas Juridiskajai komisijai rosina izvērtēt departamenta sniegto motivāciju un atkārtoti izskatīt priekšlikumu par apgabaltiesas tiesnešu skaita palielināšanu un šo tiesnešu pārcelšanu darbā Rīgas apgabaltiesā. ...

Eva Vīksna, Ludmila Juškeviča

žurnāls / Akadēmiskā dzīve

Aizritējusi konstitucionālo tiesību izspēle

13. Janvāris 2015 /NR. 02 (854)

Pagājušā gada nogalē, 20. decembrī, notika XVI profesora Kārļa Dišlera konstitucionālās tiesas procesa izspēles mutvārdu daļa. To atklāja Mārtiņš Paparinskis, atgādinot, kādām prasmēm jāpiemīt labam oratoram, izmantojot piemērus arī no V. Šekspīra daiļrades – lugām "Jūlijs Cēzars" un "Venēcijas tirgotājs". Profesora K. Dišlera konstitucionālās tiesas procesa izpēle ir tradīcijām bagātākā un prestižākā nacionālā mēroga tiesas procesa izspēle. Izspēli rīko biedrība "European Law Students" Association Latvia" (ELSA Latvia), kas ir bezpeļņas nevalstiskā organizācija ar mērķi apvienot Latvijā studējošos tiesību zinātņu studentus. ...

žurnāls / Atskatā un darbībā

Tiesu sistēmas izmaiņas 2014. un 2015. gadā

13. Janvāris 2015 /NR. 02 (854)

Ir aizvadīts gads, kas tiesu sistēmai ir bijis īpaši piesātināts ar dažādiem notikumiem. Šajā materiālā Tieslietu ministrijas tiesu sektors sniedz pārskatu par paveikto tiesu sistēmā 2014. gadā un arī ieskatu par sagaidāmo tiesu sistēmā jaunajā, 2015. gadā. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Zvērināta tiesu izpildītāja sastādītā akta par fakta fiksēšanu atzīšana par spēkā neesošu

13. Janvāris 2015 /NR. 02 (854)

Kādā netiešā tiesvedībā izkristalizējās neskaidra situācija attiecībā uz zvērināta tiesu izpildītāja fakta fiksēšanu ārpus izpildu lietām, proti, radās jautājums, vai zvērināta tiesu izpildītāja fiksētais fakts un akts par fakta fiksēšanu ir pārsūdzami. Pastāv dažādi situācijas skaidrojumi, iespējams, ar savu taisnību tajos. Tomēr raksta autore sniedz savu redzējumu un situācijas vērtējumu, mudinot uz diskusiju. ...

žurnāls / Informācija

Baltijas tiesību telpā: Lietuvas un Igaunijas likumdošanas apskats

13. Janvāris 2015 /NR. 02 (854)

Iepriekšējā gada decembrī un 2015. gada sākumā Lietuvā un Igaunijā bijuši dažādi likumdošanas jaunumi. Rakstā sniegts neliels ieskats abu valstu jaunumos. ...

žurnāls / Informācija

Satversmes 92. panta trešā teikuma piemērošana praksē

13. Janvāris 2015 /NR. 02 (854)

Pagājušā gada nogalē, 10.–12. decembrī, atzīmējot Starptautisko cilvēktiesību dienu, Tiesībsarga birojs rīkoja ikgadējo konferenci par cilvēktiesību jautājumiem. Kā parasti, pasākumu ievadīja Latvijas Republikas tiesībsarga ziņojums par aizgājušā gada cilvēktiesību un labas pārvaldības aktualitātēm Latvijā (runu JV publicē īsinātā veidā, skat. 6.–9.lpp.). Tālākais konferences darbs noritēja trijās sesijās. Pirmā no tām tika veltīta lobēšanas tiesiskā regulējuma mēģinājumiem Latvijā, kā arī esošās lobēšanas prakses izvērtējumam. Konferences otrā daļa tika veltīta bērnu tiesību problēmām. Uzmanība bija pievērsta īpaši to bērnu tiesībām uz pilnvērtīgu attīstību, kas atrodas pašvaldību institucionālajā aprūpē (nepieciešamā aprūpes veida noskaidrošana, izglītības jautājums, ievietošana psihoneiroloģiskajās slimnīcās, saskarsme ar vecākiem u.c.), aizbildņiem un audžuģimenēm nepieciešamajam valsts atbalstam, kā arī ieslodzīto personu bērnu saskarsmes tiesībām ar vecākiem. Konferences trešā tēma bija – valsts atbildības mehānisms cilvēktiesību aizskāruma gadījumā. Tika analizēta šī mehānisma darbība un efektivitāte Latvijā, starptautiskie standarti un prasības, kā arī nākotnes attīstības scenāriji. (JV piedāvā plašāku ieskatu šīs konferences sadaļas norisē, skat. 9.–11.lpp.) Jāpiebilst, ka par pēdējām divām konferences daļām, kas tika veltītas bērnu tiesībām un valsts atbildībai cilvēktiesību aizskāruma gadījumā, interese bija tik liela, ka jau pāris dienas pirms pasākuma rīkotāji bija spiesti paziņot, ka brīvu vietu vairs nav. Ikvienam interesentam Tiesībsarga biroja ikgadējās konferences videoieraksts pieejams mājaslapā www.tiesibsargs.lv. Turpat var iepazīties ar konferencē nolasīto referātu prezentācijām. Tiesībsarga 2014. gada konferences trešā tēma bija – valsts atbildības mehānisms cilvēktiesību aizskāruma gadījumā. Tika analizēta šī mehānisma darbība un efektivitāte Latvijā, starptautiskie standarti un prasības, kā arī nākotnes attīstības scenāriji. Šīs sesijas darbā līdzās Tiesībsarga biroja darbiniekiem piedalījās arī Satversmes tiesas, Augstākās tiesas, Ģenerālprokuratūras, Tieslietu ministrijas, Saeimas Juridiskā biroja pārstāvji, kā arī Ministru kabineta pārstāve starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās. "Jurista Vārds" sniedz ieskatu konferences trešās sadaļas norisē. ...

žurnāls / Juridiskā literatūra

Uldis Krastiņš: izvērsti par noziedzīga nodarījuma sastāvu un nodarījuma kvalifikāciju

13. Janvāris 2015 /NR. 02 (854)

Aizvadītā gada nogalē Tiesu namu aģentūras apgādā klajā nākusi Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes profesora Dr.habil.iur. Ulda Krastiņa jaunākā grāmata krimināltiesībās "Noziedzīga nodarījuma sastāvs un nodarījuma kvalifikācija. Teorētiskie aspekti". Šajā 384 lappušu darbā ar noziedzīgiem nodarījumiem saistīto jautājumu teorētiskais pamatojums piedāvāts vienlaikus ar praktiskiem risinājumiem, ilustrējot tos ar piemēriem. ...

žurnāls / Informācija

Satversmes tiesa: OCTA atlīdzības apmēri ir nesamērīgi mazi

13. Janvāris 2015 /NR. 02 (854)

2014. gada 29. decembrī Satversmes tiesa pieņēma spriedumu lietā Nr. 2014-06-03 "Par Ministru kabineta 2005. gada 17. maija noteikumu Nr. 331 "Noteikumi par apdrošināšanas atlīdzības apmēru un aprēķināšanas kārtību par personai nodarītajiem nemateriālajiem zaudējumiem" 3. punkta, 5.5. apakšpunkta, 7. punkta un 10. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. panta trešajam teikumam un 105. pantam, kā arī Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma 15. panta pirmās daļas 1. punktam". ...

žurnāls / Informācija

Tiesībsarga ziņojums par cilvēktiesību un labas pārvaldības situāciju

13. Janvāris 2015 /NR. 02 (854)

Īsināts Latvijas Republikas tiesībsarga Jura Jansona ziņojums par 2014. gada cilvēktiesību un labas pārvaldības aktualitātēm Latvijā, kas nolasīts 2014. gada 10. decembrī, atklājot Tiesībsarga biroja rīkoto Starptautiskajai cilvēktiesību dienai veltīto konferenci. Pilns ziņojuma teksts pieejams mājaslapā tiesibsargs.lv. 1. Bērnu tiesības [1.1.] Lielais bērnu skaits ārpusģimenes aprūpes iestādēs (pašvaldību bērnu namos) norāda uz to, ...

žurnāls / Īsziņas

Mainījusies Augstākās tiesas struktūra

13. Janvāris 2015 /NR. 02 (854)

Līdz ar Latvijas tiesu sistēmas reformu kopš 1. janvāra ir mainījusies Augstākās tiesas struktūra. Tās sastāvā vairs nav Krimināllietu tiesu palātas, un Kancelejai vairs nav Krimināllietu tiesu palātas sekretariāta. Krimināllietu tiesu palāta, kas Augstākās tiesas struktūrā bija kopš 1995. gada, bija apelācijas instances tiesa krimināllietās, ko kā pirmā instance bija skatījušas apgabaltiesas. 2013. gada 13. jūnijā Saeima pieņēma grozījumus ...

žurnāls / Īsziņas

Palielināts izmaksājamās valsts kompensācijas apmērs

13. Janvāris 2015 /NR. 02 (854)

Pieaugot minimālajai mēneša darba algai līdz 360 eiro, palielinās arī izmaksājamās valsts kompensācijas apmērs personām, kuras atzītas par cietušajiem pēc 2015. gada 1. janvāra. Proti, valsts kompensāciju izmaksā cietušajiem, ja tīša noziedzīga nodarījuma rezultātā iestājusies personas nāve, cietušajam nodarīti vidēja smaguma, smagi miesas bojājumi, aizskarta cietušā tikumība vai dzimumneaizskaramība, cietušais ir cilvēku tirdzniecības ...

žurnāls / Īsziņas

Ierosināta lieta par pienākumu svētku un sēru dienās izkārt karogu

13. Janvāris 2015 /NR. 02 (854)

Trešdien, 7. janvārī, Satversmes tiesas 2. kolēģija ierosināja lietu "Par Latvijas valsts karoga likuma 7. panta pirmās un otrās daļas un Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 201.43 panta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 100. pantam". Lieta ierosināta pēc Solvitas Olsenas konstitucionālās sūdzības. Sūdzības iesniedzēja norāda, ka viņai piemērota administratīvā atbildība par karoga neizkāršanu likumā noteiktajā dienā. ...

žurnāls / Īsziņas

Lēmums par Denisa Čalovska izdošanas pieļaujamību nav pārsūdzams

13. Janvāris 2015 /NR. 02 (854)

Augstākās tiesas (AT) Krimināllietu departaments 7. janvārī nosūtīja atpakaļ iesniedzējai zvērinātai advokātei Ilonai Bulgakovai pieteikumu par AT Krimināllietu tiesu palātas 2013. gada 31. janvāra lēmuma jaunu izskatīšanu sakarā ar materiālo vai procesuālo likuma normu būtisku pārkāpumu, jo pieteikuma izskatīšana nav pakļauta AT. No likuma izriet, ka no jauna var izskatīt tādus nolēmumus, kuriem ir paredzēta pārsūdzēšana kasācijas kārtībā. ...

žurnāls / Īsziņas

Ineta Ziemele sāk darbu Satversmes tiesā

13. Janvāris 2015 /NR. 02 (854)

Ceturtdien, 8. janvārī, stājoties amatā, Satversmes tiesas tiesnese Ineta Ziemele deva svinīgo solījumu Valsts prezidentam Andrim Bērziņam. Ar 87 deputātu atbalstu Saeima I. Ziemeli Satversmes tiesas tiesneša amatā apstiprināja jau 2014. gada 11. septembrī, taču līdz šim viņai vēl vajadzēja pabeigt skatīt iesāktās lietas Eiropas Cilvēktiesību tiesā. I. Ziemeles kandidatūru šim amatam virzīja desmit Saeimas deputāti. Viņa stājās Vinetas ...

Ārlietu ministrija

žurnāls / Tiesību politika

Tieslietu un iekšlietu prioritātes Latvijas prezidentūras laikā

13. Janvāris 2015 /NR. 02 (854)

Izvilkums no Ārlietu ministrijas publiskotās Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē darba programmas (no 2015. gada 1. janvāra līdz 30. jūnijam),1 kas attiecas uz tieslietu un iekšlietu jomu. ...

...

165

...

10 20 50

REZULTĀTI LAPĀ

RĀDĪT TIKAI VIRSRAKSTUS

Rubrika

Akadēmiskā dzīve

Aptauja

Atsaucoties uz publicēto

Atskatā un darbībā

Citu pieredze

Diskusija

Domu mantojums

Eiropas telpā

In memoriam

Informācija

Intervija

Juridiskā literatūra

Juristu likteņi

Grāmatas

Īsziņas

Juridiskā darba tirgus

Jurista vizītkarte

Jurists un kultūra

Justīcija attīstībai

Lekcijas

Mūsu autors

Nedēļas jurists

No citas puses

Notikums

Numura tēma

Periodika

Prakses materiāli

Priekšvārds

Redaktora sleja

Skaidrojumi. Viedokļi

Sludinājumi. Reklāma

Studenta Vārds

Tiesību prakse

Tiesību prakses komentāri

Tiesību politika

Vēstules

Viedoklis

Viktorīna

2014. gads Latvijas tieslietu sistēmā

Tiesību nozare

Administratīvā atbildība

Administratīvās tiesības un proc...

Apdrošināšanas tiesības

Bērna tiesības

Būvniecības tiesības

Cilvēktiesības

Civiltiesības un process

--- Darba tiesības

--- Komerctiesības

--- Konkurences tiesības

--- Patērētāju tiesības

--- Intelektuālā īpašuma tiesības

--- Īres tiesības

--- Medicīnas tiesības

--- Šķīrējtiesu process

--- Maksātnespējas process

Datu apstrāde

Dzīvnieku aizsardzība

Eiropas tiesības

E-lieta

Enerģētikas tiesības

ES fondi

Fintech

Interešu pārstāvība

Juridiskā tehnika un valoda

Konstitucionālās tiesības

Krimināltiesības un process

Militārās tiesības

Nolēmumu piespiedu izpilde

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu lega...

Pacientu tiesības

Pašvaldību tiesības

Policijas tiesības

Profesionālā ētika

Publiskie iepirkumi

Sankcijas

Sociālās tiesības

Sports un tiesības

Starptautiskās privāttiesības

Starptautiskās tiesības

Tehnoloģijas un mākslīgais intel...

--- Mākslīgais intelekts

Tiesību politika un prakse Covid-1...

Tiesību teorija, vēsture un filoz...

Tiesu darba organizācija

Tiesu iekārta

Trauksmes celšana

Tūrisma tiesības

Valsts pārvalde

Valsts un baznīca

Vides tiesības

Tiesību prakse

Atzinumi un viedokļi

--- Konstitucionālo tiesību komi...

--- Tiesībsargs

--- Citas institūcijas

Eiropas Cilvēktiesību tiesas n...

Eiropas Savienības Tiesas nolē...

Satversmes tiesas nolēmumi

Tiesu nolēmumi administratīvaj...

Tiesu nolēmumi civillietās

Tiesu nolēmumi krimināllietās

Valsts iestāžu lēmumi

--- Uzņēmumu reģistrs

--- Konkurences padome

--- Patērētāju tiesību aizsard...

--- Centrālā vēlēšanu komisij...

Autors

ŽURNĀLU KATALOGS / VISI ŽURNĀLI

5. Novembris 2024

saturs abonēt

e-žurnāls