Jurista Vārda satura arhīvs

Tiesībsarga birojs ieguvis starptautisku novērtējumu

27. Novembris 2012 /NR. 48 (747)

"Ja atbilstam šīs organizācijas statūtiem un uzņemšanas kritērijiem, tad mēs esam starptautiski atzīta institūcija, kas var, spēj un ir ieinteresēta nodrošināt cilvēktiesību aizsardzības mehānismus valstī," uzsver tiesībsargs Juris Jansons, ar "Jurista Vārdu" daloties pārdomās par neseno Tiesībsarga biroja uzņemšanu Starptautiskajā ombudu institūtā (International Ombudsman Institute, saīsināti IOI). ...

žurnāls / Tiesību politika

Par un pret eiro ieviešanu

27. Novembris 2012 /NR. 48 (747)

Publiskajā telpā aizvien biežāk izskan jautājums par Latvijas pievienošanos eirozonai, diskutējot par šādu nepieciešamību un no tās izrietošajiem ieguvumiem un zaudējumiem. Šobrīd potenciāla diskusija jeb izšķiršanās par minēto jautājumu paredzama arī likumdevēja varā, jo pagājušās nedēļas, 22. novembra, Saeimas plenārsēdē tika lemts par Ministru kabineta iesniegtā likumprojekta "Euro ieviešanas likums" nodošanu Budžeta, finanšu (nodokļu) komisijai. Deputātu vairākums šo ieceri atbalstīja, bet plašāka diskusija šoreiz vēl nenotika, jo, kā liecina plenārsēdes stenogramma, izteikties vēlējās vien divi deputāti. ...

žurnāls

Tieslietu ministrijas konference par civilprocesa aktuālajiem jautājumiem

20. Novembris 2012 /NR. 47 (746)

žurnāls / Tiesību politika

Jautājumi un atbildes par valsts interešu ievērošanu iepirkumos saskaņā ar ministru prezidenta rezolūciju

20. Novembris 2012 /NR. 47 (746)

Kā jau "JV" vēstīts, saskaņā ar 2012. gada 16. oktobra Ministru prezidenta Valda Dombrovska rezolūciju Nr. 111-1/104 par valsts interešu ievērošanu valsts uzņēmumu iepirkumos turpmāk visiem nozīmīgiem saimnieciskiem līgumiem, ar kuriem valsts uzņemsies saistības, ir paredzēts visaptverošs valsts interešu izvērtējums un iespējamo risku konstatējums. Šajā sakarā novembra sākumā jautājumu un atbilžu formā publiskots Valsts kancelejas skaidrojums (pilns teksts publicēts www.mk.gov.lv), detalizētāk atklājot premjera rezolūcijas būtību. ...

žurnāls / Īsziņas

Plāno atteikties no transportlīdzekļu riteņu bloķēšanas

20. Novembris 2012 /NR. 47 (746)

Lai noteiktu samērīgāku Rīgas autostāvvietu lietotāju interešu ievērošanu, no nākamā gada 1. februāra ir paredzēts atteikties no transportlīdzekļu riteņu bloķēšanas Rīgas pilsētas pašvaldības maksas autostāvvietās, to aizstājot ar pēcapmaksas kvītīm. Ieviešot šādu sodu sistēmu, autostāvvietu lietotājiem nevajadzēs zvanīt un gaidīt inspektoru riteņu bloķētāja noņemšanai. Tādējādi plāno novērst arī koruptīvus riskus, jo nebūs iespējams uz ...

žurnāls / Informācija

KNAB aicina darbā izmeklētājus

20. Novembris 2012 /NR. 47 (746)

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (turpmāk –KNAB) izsludinājis atklātu konkursu uz vakantajām vietām Izmeklēšanas nodaļā un aicina pieteikties darbā izmeklētājus ar pieredzi ekonomisku un koruptīvu noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanā. KNAB priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks norāda: "Birojs aicina darbā godprātīgus izmeklētājus un juristus, kuri ir gatavi izaicinājumam – atklāt un izmeklēt valsts amatpersonu pretlikumīgās darbības ...

Augstākā tiesa, Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome

žurnāls / Īsziņas

Augstākās tiesas priekšsēdētājs pieņem tiesu izpildītāju zvērestu

20. Novembris 2012 /NR. 47 (746)

Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs 13. novembrī pieņēma četru tiesu izpildītāju zvērestu. Rīgas apgabaltiesas teritorijā zvērinātu tiesu izpildītāju pienākumus sāks pildīt Kristīne Priedniece un Dana Galzone, Latgales apgabaltiesas teritorijā – Lilija Solovjova, Zemgales apgabaltiesas teritorijā – Juris Šņepsts. Tiesas sprieduma izpilde ir pēdējais posms tiesu lietu izskatīšanas ķēdē, taču tas nav maznozīmīgāks, dažkārt tiesas ...

žurnāls / Īsziņas

Saeima pieņem 2013. gada valsts budžetu

20. Novembris 2012 /NR. 47 (746)

Saeima 15. novembrī galīgajā lasījumā pieņēma Vidēja termiņa budžeta ietvaru 2013., 2014. un 2015. gadam, 2013. gada valsts budžeta likumu un grozījumus 25 likumos, kas saistīti ar budžetu. Ietvara likumu nākamajiem trim gadiem Saeima pieņēma pirmo reizi parlamenta vēsturē. Par Vidēja termiņa budžeta ietvaru balsoja 55 deputāti, pret – 38 deputāti. Tāpat arī par nākamā gada valsts budžeta likuma pieņemšanu balsoja 55 deputāti, pret – 38 ...

Latvijas Zvērinātu notāru padome

žurnāls / Īsziņas

Valdības apbalvojums par ieguldījumu notariāta attīstībā

20. Novembris 2012 /NR. 47 (746)

Ministru kabinets 13. novembrī atbalstīja Apbalvošanas padomes lēmumu piešķirt Atzinības rakstu Latvijas Zvērinātu notāru padomes rīkotājdirektorei Vijai Pizičai par ieguldījumu tieslietu sistēmas un Latvijas notariāta attīstībā. Latvijas Zvērinātu notāru padomes rīkotājdirektore V. Piziča ar savu darbu šajā amatā vairāk nekā desmit gadu laikā ir sniegusi būtisku ieguldījumu sabiedrības uzticības vairošanā notariātam, aktīvi līdzdarbojusies ...

žurnāls / Informācija

Jaunākie normatīvie akti Latvijā

20. Novembris 2012 /NR. 47 (746)

Šajā tabulā atspoguļoti pagājušajā nedēļā Latvijas Republikas oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” publicētie normatīvie akti – Valsts prezidenta izsludinātie likumi un Ministru kabineta pieņemtie noteikumi. Norādīti arī šajā periodā publicētie (un līdz ar to spēkā stājušies) Satversmes tiesas spriedumi, kas, protams, nav normatīvie akti, taču spēka ziņā var tikt pielīdzināti Latvijas Republikas Saeimas pieņemtiem likumiem. Latvijas Republikas oficiālā izdevuma “Latvijas Vēstnesis” elektroniskā versija pieejama bez maksas: www.vestnesis.lv. Visus Latvijas Republikas normatīvos aktus gan to šobrīd spēkā esošajā konsolidētajā formā, gan vēsturiskajās versijās bez maksas var lasīt valsts SIA “Latvijas Vēstnesis” tiesību aktu vortālā www.likumi.lv. Plašāku informāciju par normatīvo aktu tapšanu, ieskaitot projektu anotācijas, var atrast Saeimas mājaslapā www.saeima.lv un Ministru kabineta mājaslapā www.mk.gov.lv. ...

Gatis Litvins

žurnāls / Redaktora sleja

Nepareizais radikālisms

2

20. Novembris 2012 /NR. 47 (746)

Atļaušos izteikt huligānisku hipotēzi, ka liela daļa Latvijas sabiedrības locekļu, tajā skaitā valsts un pašvaldību amatpersonas, ir radikāļi. Neapmierinātības un konflikta gadījumā par risinājumu netiek izvēlēts izlīgums, bet gan vēl lielāka savstarpējo attiecību sarežģīšana un pasliktināšana. Pēdējā laikā šādi gadījumi atkārtojas arvien biežāk. Amatpersonas liedz sekot savam profilam vai neatbild uz jautājumiem sociālajos tīklos, ja ...

Irēna Ņesterova

žurnāls / Tiesību prakse

Eiropas Savienības Tiesa: svarīgākie spriedumi

2

20. Novembris 2012 /NR. 47 (746)

Latvijas tiesas arvien biežāk izmanto iespēju uzdot prejudiciālus jautājumus Eiropas Savienības Tiesai (turpmāk – EST vai Tiesa) par Eiropas Savienības tiesību interpretāciju. Šobrīd tiesvedības procesā ir astoņas prejudiciāla nolēmuma lietas, kas ierosinātas pēc Latvijas tiesu uzdotiem prejudiciāliem jautājumiem, bet pavisam EST ir uzdoti 23 šādi prejudiciāla nolēmuma lūgumi: 2012. gadā – trīs, 2011. gadā – desmit, 2010. gadā – trīs; 2009. gadā – četri; 2008. gadā – trīs. Prejudiciālo nolēmumu lūgumi pamatā ir uzdoti administratīvajās lietās. Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments ir uzdevis 20 prejudiciālo nolēmumu lūgumus, bet Administratīvā rajona tiesa – vienu. Vairāk nekā pusē, t.i., 14 lietās1 nacionālajā tiesvedībā ir apstrīdēti Valsts ieņēmumu dienesta lēmumi, kas pamatā ir saistīti ar nodokļu jautājumiem. Trijās lietās nacionālajā tiesvedībā ir apstrīdēti Lauku atbalsta dienesta lēmumi, no kurām divas lietas (C-650/11 Brunovskis un C-454/11 Pusts) ir saistītas ar atbalsta piešķiršanu lauksaimniekiem un viena lieta (C-7/12 Riežniece ) – ar darbinieku aizsardzību bērnu kopšanas atvaļinājuma gadījumā. Prejudiciālu nolēmuma lūgumi administratīvajās lietās ir uzdoti arī par pakalpojuma sniegšanas brīvības ierobežojumiem azartspēļu jomā (C-470/11 Garkalns), lēmuma, ar kuru atļauts ieceļot, pieņemšanas gaitā izdarītu procesuālu pārkāpumu pārsūdzēšanas kārtību (C-23/12 Zakaria), kompensāciju izmaksu pasažieriem lidojuma atcelšanas gadījumā (C-294/10 Eglītis un Ratnieks) un sabiedriskā transporta pakalpojumu līguma slēgšanu (C-348/10 Norma-A un Dekom). Divas lietas ir ierosinātas arī, pamatojoties uz Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta prejudiciāla nolēmuma lūgumiem. Lieta C-619/10 Trade Agency ir saistīta ar starptautisko tiesisko sadarbību un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās. Savukārt lieta C-277/12 Drozdovs ir par nemateriālā kaitējuma atlīdzināšanu obligātās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas ietvaros. Informācija par prejudiciāla nolēmuma lietām pieejama EST mājaslapā: http://curia.europa.eu. Šajā numurā publicējam Tieslietu ministrijas Eiropas Savienības Tiesas departamenta sagatavoto pārskatu par sešām lietām, kurās 2012. gadā pieņemti spriedumi. ...

Arnis Buka

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Latvijas prokurori kā "tiesa" Eiropas Savienības tiesību izpratnē

2

20. Novembris 2012 /NR. 47 (746)

Eiropas Savienības pamatdokumenta – Līguma par Eiropas Savienības darbību (turpmāk – LESD) – 267. pants paredz īpašu sadarbības procesu starp dalībvalstu tiesām un Eiropas Savienības (turpmāk – ES) Tiesu. No šī panta izriet, ka dalībvalstu tiesu institūcijām ir iespējas un atsevišķos gadījumos arī pienākums vērsties pie ES Tiesas, lai lūgtu tās viedokli prejudiciāla nolēmuma formā par ES tiesību normu interpretāciju vai spēkā esamību. Prejudiciālie nolēmumi kā unikāls un daudzšķautņains ES tiesību institūts ir bijuši daudzu akadēmisku pētījumu objekts.1 Šis raksts aplūkos tikai atsevišķu interesantu niansi saistībā ar prejudiciālajiem nolēmumiem un Latvijas tiesību normām, proti, par jēdziena "dalībvalsts tiesa" izpratni prejudiciālo nolēmumu kontekstā un par Latvijas Kriminālprocesa likumā paredzētajām Latvijas ģenerālprokurora iespējām vērsties ES Tiesā pēc prejudiciālā nolēmuma. ...

Sannija Matule

žurnāls / Informācija

Cilvēktiesību vieta tiesu darbā un nolēmumos

20. Novembris 2012 /NR. 47 (746)

Šis gads Latvijas tiesu varā īpaši iezīmējas ar akcentu un izvērstām diskusijām par cilvēktiesību jautājumiem. Pavasarī, aktualizējot nacionālo augstāko tiesu lomu cilvēktiesību aizsardzībā, Rīgā norisinājās starptautiska konference tieši augstāko tiesu tiesnešiem. Savukārt nesenajā Latvijas tiesnešu konferencē novembra sākumā jautājums par tiesu darbu atbilstoši Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijai (turpmāk – ECK) tika analizēts daudz plašākā auditorijā. Šajā materiālā sniegts pārskats par būtiskākajām tēzēm, kas izskanēja cilvēktiesībām veltītajā konferences daļā. Apskatā gan netiks atspoguļots Ministru kabineta pārstāves starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās Kristīnes Līces referāts, jo tas līdz ar autores papildinājumiem šajā JV numurā ir publicēts pilnībā. ...

Kristīne Līce

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Eiropas Cilvēktiesību tiesas un Latvijas tiesu mijiedarbība

4

20. Novembris 2012 /NR. 47 (746)

Eiropas Cilvēktiesību tiesas (turpmāk – ECT) judikatūra ir kļuvusi par neatņemamu Latvijas tiesu darba instrumentu un ir gan tiesību avots, gan ietvars nacionālo tiesību normu interpretācijai. ECT nolēmumi par sūdzībām no Latvijas ir arī Latvijas tiesu darba vērtējums konkrētās sūdzības kontekstā. Taču nebūtu pareizi uzskatīt, ka Latvija un tās tiesas ir vienīgi pasīvi ECT norādījumu saņēmēji. Tādēļ šī referāta* mērķis ir iezīmēt ECT un Latvijas tiesu mijiedarbības formas, īpašu uzmanību veltot tam, kā Latvijas tiesas ietekmē ECT nolēmumus. ...

Jānis Kārkliņš

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Kapitāla daļa un tās atsavinājums

10

20. Novembris 2012 /NR. 47 (746)

Kapitāla daļu pāreja trešajām personām vienmēr ir bijis aktuāls tiesību zinātnes temats, bet it sevišķi pašreiz, kad notiek darbs pie Komerclikuma regulējuma izmaiņām saistībā ar kapitāla daļu pāreju, kuras mērķis cita starpā ir palielināt kapitāla daļu pārejas regulējuma tiesisko drošības līmeni.1 ...

Ilze Bukaldere

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Iepirkuma līgums: noteikumi, grozīšanas iespējas un citi aspekti

4

20. Novembris 2012 /NR. 47 (746)

Pēc savas būtības līgums ir personu savstarpēja vienošanās par tiesisku attiecību nodibināšanu, pārgrozīšanu vai izbeigšanu. Arī iepirkuma līgums (turpmāk – līgums) nosaka tiesiskās attiecības starp līdzējiem, tomēr ir jāņem vērā, ka šīs attiecības ir izveidojušās iepirkuma procedūras rezultātā un līgums tiek slēgts, pamatojoties uz pasūtītāja iepirkuma komisijas lēmumu. Līdz ar to uz publiskā iepirkuma procedūru attiecas gan privātās, gan publiskās tiesības, un šo duālo publiskā iepirkuma dabu atspoguļo tā sauktā divpakāpju teorija, proti, iestāde darbojas divās pakāpēs – pirmajā pakāpē tā pieņem publiski tiesisku lēmumu par līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu, bet otrajā pakāpē šo lēmumu īsteno privāttiesiskā ceļā.1 Svarīgi atzīmēt, ka pasūtītāja rīcība publisko tiesību jomā beidzas un privāto tiesību jomā sākas nevis ar lēmumu par uzvarētāja noteikšanu, bet ar līguma noslēgšanu.2 ...

Dina Gailīte

žurnāls / Notikums

Vai ir jāgroza Valsts prezidenta pilnvaras un ievēlēšanas kārtība

20. Novembris 2012 /NR. 47 (746)

Konference "Latvijas Valsts prezidenta institūcijas darbības izvērtēšana", kas notika 14. novembrī – dienā, kad pirms 90 gadiem pirmā Latvijas Republikas Saeima ievēlēja pirmo Valsts prezidentu Jāni Čaksti, kļuva par vienu no valstssvētku mēneša zinātniskajiem forumiem, kas raisīja vislielāko publikas pieplūdumu. Latvijas Universitātes Mazā aula bija pārpildīta, daudzi klausīties gribētāji bija spiesti stāvēt kājās, bet vēl citi nemaz netika iekšā zālē. Interesi par pasākumu, protams, noteica konferences pārdomātā programma, kurā bija apvienotas gan politoloģiskas, gan juridiskas un vēsturiskas tēmas, kuras risināja Latvijas un ārvalstu referenti. Tomēr neapšaubāmi lielāko ažiotāžu raisīja konferences atklāšanas sesija, kurā bija unikāla iespēja vienkopus redzēt četrus Latvijas Valsts prezidentus un noklausīties viņu uzrunas. ...

Dina Gailīte

žurnāls / Redaktora sleja

Latvietis un vara

5