Jurista Vārda satura arhīvs

žurnāls / Tiesību prakse

Patērētāja tiesības saistībā ar līgumam neatbilstošas preces remontu

26. Oktobris 2010 /NR. 43 (638)

Patērētājam, kuram pārdota līguma noteikumiem neatbilstoša prece, ir tiesības pieprasīt, lai pārdevējs attiecīgi samazina preces cenu, bez atlīdzības novērš preces neatbilstību līguma noteikumiem vai atlīdzina patērētājam izdevumus par neatbilstības novēršanu, apmaina preci pret tādu pašu vai ekvivalentu līguma noteikumiem atbilstošu preci vai atceļ līgumu un atmaksā patērētājam par preci samaksāto naudas summu. Ja patērētājs izvēlējies iespēju prasīt preces neatbilstības novēršanu (proti, preces remontu), pārdevējam tas jānodrošina saprātīgā termiņā, neradot neērtības patērētājam un ņemot vērā preces raksturu, kā arī paredzamo tās lietošanas nolūku. Ja patērētājs izvēlējies iespēju prasīt preces remontu, patērētājam ir jārēķinās, ka pārdevējs preci labos un tas prasīs zināmu laiku. Tomēr patērētājam ir tiesības paļauties, ka preces remonts tiks veikts saprātīgā termiņā, neradot patērētājam neērtības. Ja minētie noteikumi par preces remontu netiek ievēroti, patērētājam ir tiesības izvēlēties citu savu tiesību aizsardzības iespēju, proti, prasīt preces cenas samazināšanu, preces apmaiņu vai līguma atcelšanu un par preci samaksātās naudas summas atmaksu. Izvērtējot, vai preces remonts ticis veikts saprātīgā laikā un neradot patērētājam neērtības, jāvērtē preces defekta raksturs un tas, cik ilgā laikā objektīvi attiecīgais preces defekts var tikt novērsts tā, lai nesagādātu patērētājam liekas neērtības. Vērtējot ar preces remontu patērētājam radītās neērtības, citstarp jāņem vērā arī preces raksturs un tās paredzamais lietošanas nolūks, piemēram, vai tā ir ikdienā lietojama prece. ...

žurnāls / Īsziņas

Juridisko konsultantu klientu "revolūcija"

26. Oktobris 2010 /NR. 43 (638)

Advokātu birojs "Eversheds Bitāns" šā gada 14. oktobrī prezentēja Eversheds International pētījumu "Klientu revolūcija – ko jūs varat prasīt no sava advokātu biroja 21. gadsimtā" (Law firm of the 21st century. The clients’ revolution), kurā ir apkopotas 130 Eiropas advokātu un 80 advokātu biroju partneru atsauksmes par nozīmīgajām pārmaiņām, kas notikušas attiecībās starp uzņēmumu iekšējiem juristiem un ārējiem juridiskajiem konsultantiem pēc ekonomiskās lejupslīdes. Šīs pārmaiņas, kas tiek nosauktas par "klientu revolūciju", ir sekmējuši dažādi faktori, un tās nozīmē, ka uzņēmumu iekšējie juristi var pieprasīt vairāk no saviem ārējiem juridiskajiem konsultantiem. ...

Latvijas Zvērinātu advokātu padome

žurnāls / Informācija

Latvijas Zvērinātu advokātu padomē

26. Oktobris 2010 /NR. 43 (638)

Šā gada 12. oktobra sēdē Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijā par advokātu uzņemts Dr.iur. Juris Beikmanis. Ar 2010. gada 1. oktobri darbība advokatūrā atjaunota zvērinātai advokātei Eleonorai Zelmenei. Ar 2010. gada 1. novembri darbība advokatūrā atjaunota zvērinātas advokātes Ligitas Sūres palīgam Kārlim Zundem. Zvērinātam advokātam Guntim Lauskim darbība advokatūrā apturēta no 2010. gada 20. septembra līdz 2011. gada 19. septembrim sakarā ...

Kaspars Gailītis

žurnāls / Juridiskā literatūra

Jauna grāmata Eiropas Savienības tiesībās

26. Oktobris 2010 /NR. 43 (638)

Tiesu namu aģentūra ar Baltijas un Vācijas Augstskolu biroja atbalstu un par Vācijas Akadēmiskā apmaiņas dienesta (Deutscher Akademischer Austauch Dienst (DAAD)) līdzekļiem ir izdevusi Tomasa Šmica (Thomas Schmitz) grāmatu "Kāzusi un mācību materiāli Eiropas Savienības tiesībās". Grāmatas autors profesors Dr. Tomass Šmics no 2006. līdz 2010. gadam bija viesprofesors Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē un docētājs Rīgas Juridiskajā augstskolā, pasniedzot studiju kursus Eiropas Savienības tiesībās. Šī grāmata ir veidota kā T. Šmica pasniegto studiju kursu materiālu strukturēts apkopojums, kas no angļu un vācu valodas ir iztulkots latviešu valodā. ...

Jūlija Āboltiņa

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Pirmstiesas process lietās par nepilngadīgo noziedzīgiem nodarījumiem

26. Oktobris 2010 /NR. 43 (638)

Rakstā pievērsīsimies pirmstiesas procesa īpatnībām lietās par nepilngadīgo izdarītajiem noziedzīgiem nodarījumiem, veltot uzmanību gan nepilngadīgā personībai, gan arī papildu garantijām, ko paredz Latvijas normatīvie akti, strādājot ar aizdomās turētajiem un apsūdzētajiem. Praksē, darbojoties ar krimināllietām par nepilngadīgo izdarītajiem noziedzīgiem nodarījumiem, jābūt ļoti uzmanīgam, jo nepilngadīgais kā noziedzīga nodarījuma subjekts prasa pret sevi īpašu attieksmi gan no juridiskā viedokļa (jo nepilngadīgai personai ir papildu garantijas kriminālprocesā), gan psiholoģiski (nepilngadīgajiem piemīt vēl nenobriedušas psihes īpatnības). Lai sekmīgi izmeklētu kriminālprocesu par nepilngadīgo izdarīto noziedzīgo nodarījumu un pieņemtu taisnīgu nolēmumu par personas sodīšanu vai atbrīvošanu no soda, kriminālprocesa gaitā īpaša uzmanība jāpievērš nepilngadīgā personībai. Nepilngadīgo kriminālprocesa dalībnieku procesa virzītājiem un pārējiem subjektiem starptautiskie dokumenti uzliek lielāku atbildību un papildu pienākumus saprātīgu šaubu novēršanā un nepilngadīgā aizsardzībā no turpmākas negatīvās ietekmes. Saskaņā ar cilvēka tiesību un brīvību starptautiskajiem standartiem un principiem īpašie nepilngadīgo tiesvedības noteikumi ir saistīti ar: viņu aizsardzību no nepamatotas apsūdzības; taisnīgu lietas izlemšanu, lai nodrošinātu jebkuru iedarbības līdzekļu samērīgumu ar nepilngadīgā personības īpatnībām un noziedzīgā nodarījuma apstākļiem.1 ...

Inese Nikuļceva

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Tiešā demokrātija Eiropā

26. Oktobris 2010 /NR. 43 (638)

Mūsdienās galvenā valsts pārvaldes forma ir reprezentatīvā demokrātija, tomēr Eiropas valstīm ir arī sena tiešās demokrātijas institūtu izmantošanas vēsture. Vispirms jau jāmin Šveices pieredze, vēlāk tiešās demokrātijas institūti "pārceļoja" uz Franciju, Itāliju un citām Eiropas valstīm. Šodien gandrīz visu Eiropas valstu konstitūcijās ir ietvertas normas par referendumu. Raksta mērķis ir, pirmkārt, sniegt īsu ieskatu tiešās demokrātijas institūtu attīstībā Eiropā. Otrkārt, rakstā klasificēti tiešās demokrātijas institūti, kā arī salīdzinošā aspektā analizēta tiešā demokrātija vairākās Eiropas valstīs. Šveice izvēlēta kā valsts, ko pamatoti uzskata par tiešās demokrātijas "dzimteni". Īrija izvēlēta kā valsts ar senām referendumu tradīcijām un kā valsts, kuras referendumu regulējumā var atrast līdzības ar Latvijas Republikas Satversmē (turpmāk tekstā – Satversme) ietverto tautas nobalsošanas regulējumu. Itālija analizēta galvenokārt tāpēc, ka tā ir viena no nedaudzām valstīm, kurās tāpat kā Latvijā mūsdienās pastāv atceļošais referendums jeb referendums ar veto raksturu. Savukārt tiešā demokrātija Austrijā un Francijā aprakstīta, jo Austrijas un Francijas sistēmas ir visai atšķirīgas no Latvija sistēmas. No postsociālistiskajām valstīm aplūkota Lietuva un Igaunija. Latvijai ar tās kaimiņvalstīm ir ne tikai līdzīga vēsture, bet arī daudz kopēja to tiesību sistēmās, arī tiešās demokrātijas institūtu regulējumā. Treškārt, raksta mērķis ir salīdzināt citu Eiropas valstu un Latvijas tiešās demokrātijas institūtu regulējumu un izdarīt secinājumus par tiešās demokrātijas institūtu būtību. Raksta mērķis nav sniegt dziļāku ieskatu Latvijas tautas nobalsošanas un vēlētāju likumdošanas iniciatīvas regulējumā. ...

Jānis Rozenfelds

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Tiesu prakse lietu tiesību jomā

26. Oktobris 2010 /NR. 43 (638)

Zemesgrāmatu aktu publiskā ticamība ir viena no jomām, kur tiesu prakse nav nostabilizējusies. Tiesu prakse spiesta risināt problēmas neatkarīgi no tā, vai zinātne tās risina. Mūsdienu latviešu juridiskajā literatūrā nav būtiski jaunu pētījumu par zemesgrāmatu ieraksta spēku, tā publisko ticamību un sekām. Lielākoties atrodami pirmskara tiesību zinātnes un prakses pārstāsti. Šīs iepriekš pastāvējušās prakses detaļas mēs neesam apzinājuši. Tādēļ nav zināms, vai tiesu kļūdas pastāvējušas bieži. Teorētiskajās nostādnēs pastāv viena interpretācija, kas atkārtojas vairākos, dažādos laikos izdotos komentāros. Šī iepriekšējā prakse balstās uz Latvijā pastāvošo nodošanas sistēmu. Šīs sistēmas pamatā ir divas darbības – atsavināšanas darījums un nodošana. Speciāls gadījums – nekustamā īpašuma nodošana nav nepieciešama, bet to aizstāj ierakstīšana zemesgrāmatā. Tātad nekustamā īpašuma nodošanas pamatā, tāpat kā kustamas lietas nodošanas gadījumā, ir atsavināšanas darījums, turpretim lietas nodošanu aizstāj ieraksts – publisks akts. ...

žurnāls / Nedēļas jurists

26. Oktobris 2010 /NR. 43 (638)

žurnāls / Redaktora sleja

Privātā apsūdzība krustcelēs

19. Oktobris 2010 /NR. 42 (637)

Stāsts ir par tiesību regulējumu, kas praksē nerealizējas adekvātās tiesiskajās attiecībās. Saeimas Juridiskā komisija pagājušajā nedēļā pirms trešā lasījuma pauda atbalstu grozījumiem Kriminālprocesa likumā, ar kuriem paredzēts atteikties no privātās apsūdzības kriminālprocesā. Atceroties Kriminālprocesa likuma izstrādi, jāsecina, ka tāpat kā toreiz, arī šobrīd viens no būtiskākajiem, taču joprojām nesasniegtajiem likuma mērķiem ir prioritāšu ...

žurnāls / Īsziņas

Kādus atzinumus sniegs komisija

19. Oktobris 2010 /NR. 42 (637)

Tiesnešu Ētikas komisija 14. oktobrī nolēma nākamajā sēdē, kas paredzēta 29. oktobrī, skatīt jautājumu par tiesneša augstprātīgu un nievājošu attieksmi saziņā ar tiesnesim padotajiem darbiniekiem, informēja Tiesu administrācijas pārstāvis Gatis Tauriņš. Ētikas komisija iepriekšējā sēdē, 8. oktobrī, iepazinās ar iesniegumu, kurā tiesas darbinieks norādījis uz tiesneša augstprātīgu un nievājošu attieksmi saziņā ar tiesnesim padotajiem darbiniekiem. ...

žurnāls / Īsziņas

Regulēs nekustamā īpašuma atsavināšanu

19. Oktobris 2010 /NR. 42 (637)

Saeima 14. oktobrī trešajā, galīgajā lasījumā pieņēma jaunu likumu, kas paredz tiesisko regulējumu gadījumos, kad nepieciešama nekustamā īpašuma atsavināšana sabiedrības vajadzībām, informēja Saeimas preses dienests. Valsts pamatlikums aizsargā tiesības uz īpašumu, tajā pajā laikā izņēmuma gadījumos pieļaujot tā piespiedu atsavināšanu uz atsevišķa likuma pamata. Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likums paredz, ...

žurnāls / Īsziņas

Grozījumi Valsts civildienesta likumā

19. Oktobris 2010 /NR. 42 (637)

Saeima 14. oktobrī otrajā, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Valsts civildienesta likumā, nosakot kārtību, kādā valsts civildienesta ierēdnis varēs pildīt dienestu starptautiskā organizācijā vai tās institūcijā. Tam būs nepieciešama ierēdņa piekrišana, un pēc atgriešanās viņam būs tiesības ieņemt iepriekšējo vai līdzvērtīgu civildienesta amatu. Valsts iestāde ierēdni varēs arī atsaukt no dienesta ārvalstīs. Tāpat izmaiņas likumā nosaka, ...

žurnāls / Īsziņas

Plāno atteikties no privātās apsūdzības

19. Oktobris 2010 /NR. 42 (637)

Saeimas Juridiskā komisija 12. oktobrī pirms trešā lasījuma atbalstīja grozījumus Kriminālprocesa likumā, ar kuriem paredzēts atteikties no privātās apsūdzības kriminālprocesā, informēja Saeimas preses dienests. Grozījumi Kriminālprocesa likumā trešajā lasījumā vēl jāizskata Saeimā. No nākamā gada plānots atteikties no kriminālapsūdzības uzturēšanas privātā kārtā, kad nenotiek pirmstiesas process un apsūdzību uztur pats cietušais. Nākotnē ...

Eva Branta-Nellemane

žurnāls / Informācija

Mediācija nav meditācija

19. Oktobris 2010 /NR. 42 (637)

Šā gada 28. oktobrī Rīgā būs unikāla iespēja piedalīties Dānijas mediācijas speciālista Hansa Boserupa (Hans Boserup) meistarklasē. Viņš teorētiski izskaidros un praktiski demonstrēs mediācijas stilus. Šajā rakstā tiks sniegts neliels ievads par mediāciju un gaidāmo pasākumu. Plašāk par mediāciju informēsim nākamajos "Jurista Vārds" numuros. ...

žurnāls / Informācija

Jaunākie normatīvie akti Latvijā: 11.–17.oktobris

19. Oktobris 2010 /NR. 42 (637)

Šajā tabulā atspoguļoti pagājušajā nedēļā Latvijas Republikas oficiālajā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” publicētie normatīvie akti – Valsts prezidenta izsludinātie likumi un Ministru kabineta pieņemtie noteikumi. Norādīti arī šajā periodā publicētie (un līdz ar to spēkā stājušies) Satversmes tiesas spriedumi, kas, protams, nav normatīvie akti, taču spēka ziņā var tikt pielīdzināti Latvijas Republikas Saeimas pieņemtiem likumiem. Latvijas Republikas oficiālā laikraksta “Latvijas Vēstnesis” elektroniskā versija (atšķirībā no papīra laikraksta pagaidām tikai ar informatīvu raksturu) – bez maksas: www.vestnesis.lv. Visus Latvijas Republikas normatīvos aktus gan to šobrīd spēkā esošajā konsolidētajā formā, gan vēsturiskajās versijās bez maksas var lasīt valsts SIA “Latvijas Vēstnesis” tiesību aktu vortālā www.likumi.lv. Plašāku informāciju par normatīvo aktu tapšanu, ieskaitot projektu anotācijas, var atrast Saeimas mājaslapā www.saeima.lv un Ministru kabineta mājaslapā www.mk.gov.lv. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Kriminālprocesa likuma 83. panta pirmās daļas 1. punkta pārkāpums

19. Oktobris 2010 /NR. 42 (637)

Apelācijas instances tiesa, nepilngadīgajam apsūdzētajam nenodrošinot aizstāvja piedalīšanos tiesas sēdē, pārkāpusi Kriminālprocesa likuma 83. panta pirmās daļas 1. punktu, nenodrošinot apsūdzētā tiesības uz aizstāvību. ...

Ginta Sniedzīte

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Atsevišķi tiesnešu tiesību normu piemērošanu ietekmējošie faktori

19. Oktobris 2010 /NR. 42 (637)

Tiesnešu tiesību juridiskā spēka līmenis ir jāidentificē robežās starp likumdevēja radīto rakstīto tiesību normu formāli vispārsaistošo spēku un vienkāršu tiesu nolēmumu kā tiesību piemērošanas aktu obligāto spēku pret lietas dalībniekiem. Taču papildus formāli juridiskam spēkam tiesnešu tiesības ir fenomens, kura praktisko piemērošanu un lomu vēlākā tiesību normu piemērošanā ļoti būtiski ietekmē arī vairāki citi faktori. Izvērtējot apstākļus, kas nosaka tiesnešu tiesību nepieciešamību tiesību sistēmā, kā arī tiesnešu tiesību attīstīšanas teorētiskos priekšrakstus, var identificēt vairākus faktorus, kas ietekmē tiesnešu tiesību lomu tiesību normu piemērošanā. Šajā rakstā autore analizēs divus no šiem faktoriem: tiesas, kas rada tiesnešu tiesību normu, vietu tiesu sistēmā un tiesnešu tiesību normu stabilitāti. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Krimināltiesību normu interpretācija

19. Oktobris 2010 /NR. 42 (637)

Krimināllikumā, tāpat kā citos likumos, tiek lietoti termini ar dažādu abstrakcijas pakāpi. Jo vispārīgāki ir šie termini, jo sarežģītāks kļūst tiesību normas interpretācijas process. Šajā procesā nozīmīga vieta ir gan judikatūrā, gan tiesību zinātnē izteikto atziņu izmantošanai un analīzei. Dažādu viedokļu kritisks vērtējums veicina juridiskās domas attīstību, kā arī pareizākā risinājuma rašanu. Nepretendējot uz "vienīgo pareizo viedokli", šā raksta mērķis ir veicināt diskusiju par krimināltiesību normu interpretācijas jautājumiem. Pirms konkrētu lietu analīzes tiks sniegts ieskats par krimināltiesību normu interpretācijas īpatnībām. ...

žurnāls / Notikums

Kas ir judikatūra un kāda ir tās nozīme

19. Oktobris 2010 /NR. 42 (637)

Augstākā tiesa kļuvusi par vienu no retajām institūcijām, kura Latvijā organizē lielas tiesību konferences. Līdz šim tās bieži vien bija saistītas ar kādu nozīmīgu jubileju: 2007. gadā bija konference "Augstākā tiesa attīstībā: atskats pagātnē un Eiropas pieredze nākotnei", 2009. gadā konference "Administratīvo tiesu un administratīvā procesa tiesvedības pieci gadi Latvijā", bet šā gada 15. oktobrī Latvijas Universitātes Lielajā aulā notika Augstākās tiesas Senāta un tiesu palātu 15 gadu darbībai veltīta starptautiska konference "Augstākās tiesas judikatūra un tās loma tiesiskās domas attīstībā Latvijā". Ir iedibinājusies tradīcija, ka gandrīz katru gadu Augstākā tiesa aicina kopā Latvijas un arī ārvalstu juristus, lai apspriestu aktuālus jautājumus. Šo tradīciju noteikti nedrīkstētu pazaudēt. Vēl vairāk, šāda veida juristu forumus vajadzētu veidot vairāk un plašāk, saglabājot katra pasākuma raksturu un kvalitāti. ...

žurnāls / Nedēļas jurists

19. Oktobris 2010 /NR. 42 (637)

žurnāls / Redaktora sleja

Šķēršļi ceļā uz vēlēšanu urnu

12. Oktobris 2010 /NR. 41 (636)

Vēlēšanas ir beigušās. Joprojām notiek balsu skaitīšana un oficiālo rezultātu gaidīšana. Tiek runāts ne tikai par provizoriskajiem rezultātiem, bet arī par pilsoņu aktivitāti un pieejamību. Kopumā 2. oktobrī savu izvēli izdarīja ap 62% Latvijas pilsoņu, kas, salīdzinot ar citām vēlēšanām, ir labs rezultāts. Tomēr joprojām 40% pilsoņu bija pasīvi, un tas ir viens no Latvijas demokrātijas vājuma elementiem. Jo īpaši traģiska ir ārvalstīs dzīvojošo ...

žurnāls / Tiesību prakse

Par fiziskas personas tiesībām lūgt prokuratūru aizstāvēt tās tiesības un likumīgās intereses

12. Oktobris 2010 /NR. 41 (636)

Privātpersona ir tiesīga lūgt prokuratūru aizstāvēt fiziskas personas tiesības un likumīgās intereses, tomēr tā nevar prasīt šo tiesību īstenošanu. Prasījumam par prokuratūras pienākuma izpildi personas tiesību aizsardzībai ir publiski tiesisks, nevis civiltiesisks raksturs. ...

žurnāls / Īsziņas

Nesteidzības filozofija pārņem pasauli

12. Oktobris 2010 /NR. 41 (636)

Vai mūsu ātruma laikmetā vispār ir iespējams nesteigties un necensties nemitīgi apsteigt kādu citu? Noteikti ir – tā apgalvo jau pārdesmit gadus pastāvošās Nesteidzības kustības (Slow movement) piekritēji, kuru rindas strauji pieaug, 1. oktobrī informēja LETA/AFP. "Reizēm var likties, ka šai joņojošajā pasaulē nav citas izvēles, kā vien traukties līdzi baram. Tomēr izvēle ir," saka par šīs kustības krusttēvu dēvētais Karls Onors, ...

žurnāls / Īsziņas

Notiek reģionāls seminārs prokuroriem

12. Oktobris 2010 /NR. 41 (636)

Ģenerālprokuratūra 8. oktobrī rīkoja reģionālu semināru prokuroriem "Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas aktuālie jautājumi". Mācību ietvaros Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta priekšnieks Viesturs Burkāns aplūkoja noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas teorētiskos un praktiskos aspektus no krimināltiesību un kriminālprocesuālā viedokļa. ...

žurnāls / Īsziņas

Pastiprinās tiesību aizsardzību internetā

12. Oktobris 2010 /NR. 41 (636)

Valsts sekretāru sanāksmē 7. oktobrī izsludināja informatīvo ziņojumu par grozījumiem normatīvajos aktos, lai nodrošinātu personai iespēju vērsties tiesā, lai aizstāvētu savas tiesības civiltiesiska aizskāruma gadījumos internetā, informēja Tieslietu ministrijas Administratīvā departamenta pārstāve Laura Pakalne. Viena no tiesiskajām problēmām ir personas ierobežotās iespējas aizstāvēt savas tiesības civiltiesiska aizskāruma gadījumos internetā. ...

žurnāls / Īsziņas

Varēs atlikt nodokļa nomaksu

12. Oktobris 2010 /NR. 41 (636)

Saeima 7. oktobrī otrajā, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli", kas paredz iespēju uzņēmējiem atlikt uzņēmumu ienākuma nodokļa nomaksu, ja nav saņemta atlīdzība par sniegtajiem pakalpojumiem un piegādātajām precēm, informēja Saeimas preses dienests. Grozījumi nosaka, ka uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātājs uz trīs gadiem varēs atlikt nodokļa nomaksu, ja viņam izveidojušies nedrošo parādu uzkrājumi, ...

žurnāls / Informācija

Jaunākie normatīvie akti Latvijā: 4.–10.oktobris

12. Oktobris 2010 /NR. 41 (636)

Šajā tabulā atspoguļoti pagājušajā nedēļā Latvijas Republikas oficiālajā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” publicētie normatīvie akti – Valsts prezidenta izsludinātie likumi un Ministru kabineta pieņemtie noteikumi. Norādīti arī šajā periodā publicētie (un līdz ar to spēkā stājušies) Satversmes tiesas spriedumi, kas, protams, nav normatīvie akti, taču spēka ziņā var tikt pielīdzināti Latvijas Republikas Saeimas pieņemtiem likumiem. Latvijas Republikas oficiālā laikraksta “Latvijas Vēstnesis” elektroniskā versija (atšķirībā no papīra laikraksta pagaidām tikai ar informatīvu raksturu) – bez maksas: www.vestnesis.lv. Visus Latvijas Republikas normatīvos aktus gan to šobrīd spēkā esošajā konsolidētajā formā, gan vēsturiskajās versijās bez maksas var lasīt valsts SIA “Latvijas Vēstnesis” tiesību aktu vortālā www.likumi.lv. Plašāku informāciju par normatīvo aktu tapšanu, ieskaitot projektu anotācijas, var atrast Saeimas mājaslapā www.saeima.lv un Ministru kabineta mājaslapā www.mk.gov.lv. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Uzņēmumu reģistra amatpersonu lēmumu atziņas ar ekspertu komentāriem

12. Oktobris 2010 /NR. 41 (636)

Par paraksta viltojuma fakta konstatāciju Uzņēmumu reģistra valsts notārs nav tiesīgs pats konstatēt ne paraksta viltošanas faktu, ne izvērtēt to personas kompetenci, kas izskata kategorisku apgalvojumu par paraksta viltojumu. Tāpēc valsts notāram ir jāgūst pārliecība, ka paraksta viltojuma faktu ir pārbaudījusi persona, kuras kompetenci valsts ir pārbaudījusi. Valsts notārs ir tiesīgs atteikt reģistrēt vai atcelt reģistrācijas lēmumu, ...

Lauris Matisāns

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Personas novērošana un izsekošana kriminālprocesā

12. Oktobris 2010 /NR. 41 (636)

Novērošana, izsekošana un citas slepenas darbības jau izsenis ir izmantotas citu privātās dzīves sīkumu noskaidrošanai. Iespējams tādēļ, lai iegūtu nepieciešamo informāciju, pasaules valstu drošības dienesti izseko cilvēkus. "Ir atzīts, ka tiesībaizsardzības iestāžu veikto izsekošanu ar dažādas tehnikas palīdzību skaits ir pieaudzis un, domājams, pieaugs arī turpmāk."1 Šāda tendence vērojama arī Latvijā. Raksts ir neliels pētījums par KPL 223. panta interpretāciju un piemērošanas nosacījumiem praksē. ...

Gundega Slaņķe

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Morālā kaitējuma institūta civiltiesībās iztulkošana

12. Oktobris 2010 /NR. 41 (636)

Tā kā Latvijas Republikas Civillikuma (turpmāk – CL) 1635. pants uzskatāms par morālā kaitējuma institūta1 civiltiesībās pamatu, tajā ietvertās ar morālo kaitējumu saistītās tiesību normas interpretētas jeb iztulkotas2, izmantojot gramatisko, sistēmisko, vēsturisko un teleoloģisko metodi. Ar minētajām metodēm interpretēta morālā kaitējuma jēdziena definīcija, rašanās priekšnoteikumi, kā arī atlīdzības par morālo kaitējumu prasījuma tiesību pamats. Rakstā netiks analizēti atlīdzības par morālo kaitējumu apmēra noteikšanas kritēriji. Autore cer, ka pētījumā gūtās atziņas atvieglos CL 1635. panta praktiskās piemērošanas procesu gan advokātiem un tiesnešiem, gan ikvienam, kas uzņēmies savas tiesības aizstāvēt paša spēkiem. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

O!K pret ZZ: nākotnē jādzīvo draudzīgi un korekti

12. Oktobris 2010 /NR. 41 (636)

Neesmu ne "O! Kartes", ne "Zelta Zivtiņas" lietotājs, tomēr savulaik nejauši pievērsu savu uzmanību SIA "Latvijas Mobilais Telefons" un SIA "Tele2" reklāmu cīniņam televīzijas kanālos. Man kā vienkāršam patērētājam pie zilā ekrāna sākumā bija vispār neizprotama reklāmas klipu būtība: kā tas var būt, ka brīvas konkurences apstākļos Latvijā, kur darbojas trīs mobilo telefonu operatori, vienas priekšapmaksas kartes (turpmāk – O! Karte) sarunu tarifs ir vairāk nekā trīs reizes zemāks nekā konkurentu (turpmāk – Zelta Zivtiņa) tarifs? Tad jau SIA "Tele2" visi Zelta Zivtiņas klienti pāries pie konkurenta, jo kāpēc jāmaksā 27 santīmi par minūti, ja konkurenti piedāvā to pašu par 7,7 santīmiem! ...

Ludvigs Švarcs

žurnāls / Juridiskā literatūra

Nozīmīgs pētījums par tiesību socioloģiju

12. Oktobris 2010 /NR. 41 (636)

Ikvienai valstij mūsdienās ir sava tiesību sistēma. Pamatā to veido likumu teksti un tiesu nolēmumi. Taču ne mazāk būtiska nozīme ir tiesību zinātnieku darbam.Zinātnieku raksti, likumu un tiesu prakses komentāri, polemika liecina par valsts patstāvību un tiesiskumu. Neatkarīgā valstī jābūt iespējai tiesību zinātņu pamatus apgūt vispirms valsts valodā ar šīs valsts tiesību zinātnieku starpniecību. Tādēļ ikviena Latvijas tiesību zinātnieka jauna grāmata ir nozīmīgs notikums Latvijas tiesību zinātnē, bet jo īpaši tas jāsaka par profesores Sanitas Osipovas pētījumiem. ...

žurnāls / Notikums

Kāda būs "juristu frakcija" Saeimā

12. Oktobris 2010 /NR. 41 (636)

Kaut gan oficiāli 10. Saeimas vēlēšanu rezultātus Centrālā vēlēšanu komisija paziņos tikai pēc tam, kad būs saņēmusi arī visu ārvalstīs izvietoto vēlēšanu iecirkņu protokolu oriģinālus un rūpīgi pārskaitījusi visus plusiņus un svītrojumus, jau dažas dienas pēc 2. oktobra vēlēšanām kļuva zināms neoficiālais, provizoriskais parlamenta sastāvs. "Jurista Vārds" piedāvā lasītājiem informāciju par jaunajiem tautas priekšstāvjiem, kas līdz šim strādājuši jurista profesijā vai vismaz ieguvuši tiesību zinātņu izglītību. Jādomā, ka viņiem būs ievērojama ietekme uz likumdošanas procesu Latvijā un tieslietu nozari turpmākajos četros gados, jo līdzšinējo Saeimu pieredze rāda, ka lielākā daļa par deputātiem kļuvušo juristu ir aktīvi Juridiskās komisijas, Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas un citu Saeimas komisiju locekļi. Turklāt liela ir varbūtība, ka arī tieslietu ministra kandidāts varētu nākt no parlamentā ievēlēto juristu vidus, kaut arī, protams, nevar izslēgt iespēju, ka šis amats tiek piedāvāts kādam no tiesībniekiem, kas palicis aiz Saeimas vēlēšanu "svītras", vai arī līdz šim ar politiku pat pilnīgi nesaistītam amata brālim. ...

Dina Gailīte, Gatis Litvins

žurnāls / Notikums

Tieslietu padomes pirmā sēde

12. Oktobris 2010 /NR. 41 (636)

"Jurista Vārds" jau vairākkārt ziņojis par Tieslietu padomes tapšanas procesu – vasarā izdarītajiem grozījumiem likumā "Par tiesu varu" sekoja padomes locekļu izvēles process, kuram beidzoties savukārt bija iespējams sasaukt pirmo Tieslietu padomes sēdi, un šis Latvijas tiesu sistēmas vēsturē nozīmīgais pasākums Latvijas Republikas Augstākās tiesas telpās notika 4. oktobrī. ...

Andris Guļāns

žurnāls / Nedēļas jurists

Andris Guļāns

12. Oktobris 2010 /NR. 41 (636)

žurnāls / Redaktora sleja

Tiesnesis politikā

5. Oktobris 2010 /NR. 40 (635)

Proklamējot neatkarīgo Latvijas Republiku, bija ne vien jāveido no jauna visa valsts pārvalde, bet arī tiesu sistēma. Jaunajai valstij bija nepieciešama gan sava Tiesu palāta, gan arī Senāts. Paralēli tam norisinājās arī diplomātiskā cīņa par jaunās valsts starptautisku atzīšanu un tiesību sistēmas izveidošana. Arī juristi aktīvi iesaistījās gan politiskajās partijās un parlamentārajā darbā, gan arī uzņēmās amatus tiesu resoros. Un nereti ...

žurnāls / Īsziņas

Apsūdz internetbanku kontu aplaupīšanā

5. Oktobris 2010 /NR. 40 (635)

Lielbritānijas policija izvirzījusi apsūdzības internetbanku kontu aplaupīšanā desmit personām, kuras ieceļojušas no bijušās PSRS un Baltijas valstīm, 30. septembrī informēja LETA/BBC/NEWSRU. Londonas Metropoles policijas e-noziegumu vienība saistībā ar sazvērestību nolūkā izkrāpt un atmazgāt naudas līdzekļus kopumā aizturējusi 20 cilvēkus. Aizturētie, izmantojot programmatūru, kas ļauj fiksēt piekļuves reģistrēšanās datus, pēdējo trīs ...

žurnāls / Īsziņas

Plāno atvieglot noklausīšanos internetā

5. Oktobris 2010 /NR. 40 (635)

Baraka Obamas administrācija gatavo likumprojektu, kas ASV izlūkošanas dienestiem atļautu veikt noklausīšanos internetā, ieskaitot elektronisko pastu un sociālos tīklus, 27. septembrī informēja LETA/AFP, atsaucoties uz laikrakstu "The New York Times". Baltais nams plāno nākamgad iesniegt Kongresam likumprojektu, kas pieprasītu, lai vajadzības gadījumā visas ar komunikāciju saistītās interneta iekārtas un pakalpojumu sniedzēji ...

žurnāls / Īsziņas

Komisija vērtēs iespējamos pretendentus

5. Oktobris 2010 /NR. 40 (635)

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis 30. septembrī parakstīja rīkojumu par Valsts kancelejas direktora amata pretendentu izvērtēšanas komisijas izveidošanu, informēja Ministru prezidenta preses sekretāre Līga Krapāne. Komisiju vadīs Ministru prezidenta biroja vadītāja Olita Augustovska. Komisijas sastāvā iekļauti – Ministru prezidenta padomniece Sandra Bukane, Valsts kancelejas Personāla nodaļas vadītāja Vita Kisļicka, Tieslietu ministrijas ...

žurnāls / Īsziņas

Intelektuālā īpašuma tiesību vadlīnijas

5. Oktobris 2010 /NR. 40 (635)

Eiropas Parlaments pieņēmis Eiropas Autoru un komponistu biedrību apvienības ziņojumu par intelektuālā īpašuma tiesību realizāciju Eiropas Savienības iekšējā tirgū, 28. septembrī informēja biedrības AKKA/LAA Komunikācijas nodaļas vadītāja Agnese Kārše. Savu atbalstu ziņojumam jau pirms tā pieņemšanas ar AKKA/LAA starpniecību ir pauduši arī Latvijas autori. Šis dokuments turpmāk kalpos kā galvenās vadlīnijas intelektuālā īpašuma jomas sakārtošanai ...

žurnāls / Īsziņas

Pieņemta dokumentu izstrādāšanas kārtība

5. Oktobris 2010 /NR. 40 (635)

Ministru kabinets 28. septembrī pieņēma Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas kārtību, kuru izstrādājusi Tieslietu ministrijas izveidota darba grupa, informēja ministrijas Administratīvā departamenta pārstāve Laura Pakalne. Noteikumi regulēs prasības dokumenta oriģināla, tā atvasinājuma un dublikāta izstrādāšanai un noformēšanai, kā arī pārvaldes dokumentu sistēmā ietilpstošos dokumentus, šo sistēmu veidojošo dokumentu grupas un prasības. ...

žurnāls / Informācija

Jaunākie normatīvie akti Latvijā: 27.septembris–3.oktobris

5. Oktobris 2010 /NR. 40 (635)

Šajā tabulā atspoguļoti pagājušajā nedēļā Latvijas Republikas oficiālajā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” publicētie normatīvie akti – Valsts prezidenta izsludinātie likumi un Ministru kabineta pieņemtie noteikumi. Norādīti arī šajā periodā publicētie (un līdz ar to spēkā stājušies) Satversmes tiesas spriedumi, kas, protams, nav normatīvie akti, taču spēka ziņā var tikt pielīdzināti Latvijas Republikas Saeimas pieņemtiem likumiem. Latvijas Republikas oficiālā laikraksta “Latvijas Vēstnesis” elektroniskā versija (atšķirībā no papīra laikraksta pagaidām tikai ar informatīvu raksturu) – bez maksas: www.vestnesis.lv. Visus Latvijas Republikas normatīvos aktus gan to šobrīd spēkā esošajā konsolidētajā formā, gan vēsturiskajās versijās bez maksas var lasīt valsts SIA “Latvijas Vēstnesis” tiesību aktu vortālā www.likumi.lv. Plašāku informāciju par normatīvo aktu tapšanu, ieskaitot projektu anotācijas, var atrast Saeimas mājaslapā www.saeima.lv un Ministru kabineta mājaslapā www.mk.gov.lv. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Administratīvā pārkāpuma uzskaites punkti; ietekmēšanas līdzekļi un to pārsūdzība administratīvā procesa kārtībā

5. Oktobris 2010 /NR. 40 (635)

Pārkāpumu uzskaites punkti nav atsevišķs administratīvā soda veids, taču rada papildu sekas izdarītam administratīvajam pārkāpumam. Pārkāpumu uzskaites punktu mērķis ir uzskaitīt administratīvos pārkāpumus ceļu satiksmē, lai atkarībā no to skaita varētu uzlikt transportlīdzekļa vadītājam papildu ietekmēšanas līdzekļus. Transportlīdzekļa vadītājam iegūstot noteiktu skaitu pārkāpumu uzskaites punktus, Ceļu satiksmes drošības direkcija transportlīdzekļa vadītājam piemēro ietekmēšanas līdzekļus, kas rada tiesiskas sekas. Paziņojums par ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu (izņemot brīdinājumu) atbilst administratīvā akta pazīmēm un tāpēc tā tiesiskums ir pārbaudāms administratīvā procesa kārtībā. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Atsevišķās domas Senāta spriedumos civillietās

5. Oktobris 2010 /NR. 40 (635)

Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Civillietu departaments (paplašinātā sastāvā) 2010. gada 12. maijā izskatīja civillietu Nr. SKC–11/20101 un taisīja spriedumu, pie kura savas atsevišķās domas rakstveidā ir izteicis senators Aldis Laviņš. Šīs atsevišķās domas tika publicētas nedēļas žurnālā "Jurista Vārds"2 un uzskatāmas par pirmo gadījumu, kad šāda pieeja īstenota civillietās. ...

žurnāls / Īsziņas

Aicina tiesnešus pieteikties konferencei

5. Oktobris 2010 /NR. 40 (635)

Latvijas Republikas Satversmes tiesa 2010. gada 3. decembrī rīko konferenci par vispārējās jurisdikcijas tiesas pieteikumu Satversmes tiesai. ...

Anna Sergijenko

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Valdes pārcelšana Eiropas Savienībā

5. Oktobris 2010 /NR. 40 (635)

Viena no Eiropas tiesību pamatproblēmām vienmēr ir bijis konflikts starp Eiropas Savienības (turpmāk tekstā – ES) mērķiem, tādiem kā kopējā tirgus izveide un ES pamatbrīvību ievērošana, un tās dalībvalstu ekonomiskām interesēm. Šis problēmjautājums ir kļuvis īpaši aktuāls saistībā ar Eiropas Savienības Tiesas (kādreiz – Eiropas Kopienu tiesa) spriedumu lietā Cartesio Oktató és Szolgàltató (turpmāk tekstā – Kartēzio lieta), kurā pretēji agrākajām tendencēm1 tiesa neļāva uzņēmumam pārcelt savu administrāciju uz citu dalībvalsti, izvairoties no piespiedu likvidācijas. Raksta pamatmērķis ir noskaidrot, vai šādu atkāpi no kopējās Eiropas integrācijas politikas varētu attaisnot ar vispārējām sabiedrības interesēm, tajā skaitā vēlmi nepieļaut Delavēras efektu un "skrējienu lejup" (race to the bottom) – uzņēmumu masveida migrāciju uz valstīm ar visizdevīgākajām fiskālajām prasībām. Ievērojot tiesību zinātnieku atšķirīgos viedokļus, rakstā tiks arī izvērtēts, vai pašreizējā situācijā "skrējiens lejup" Eiropas Savienībā maz ir iespējams. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Tiesu sistēmas neefektivitātes cēloņi un to iespējamie risinājumi

5. Oktobris 2010 /NR. 40 (635)

Viens no būtiskākajiem valsts sekmīgas ekonomiskās attīstības priekšnosacījumiem ir efektīva tiesu sistēma, kas spēj nodrošināt ātru personu savstarpējo strīdu atrisināšanu un civiltiesiskās aprites stabilitāti. Ierēdņi jau gadiem ilgi meklē risinājumus, kā samazināt lietu izskatīšanas termiņus tiesās. Sevišķi aktuāla šī problēma ir Rīgas apgabaltiesā un Rīgas pilsētas tiesās, kurās līdz lietas izskatīšanas uzsākšanai ir jāgaida ilgāk par gadu, bet tiesas sprieduma pārsūdzēšanas gadījumā – vēl vairāki gadi līdz galīgajam un nepārsūdzamajam tiesas spriedumam.1 Nav noslēpums, ka ievērojama daļa prasītāju beidz pastāvēt, nespējot sagaidīt viņu lietu izskatīšanas uzsākšanu. ...

Rolands Neilands

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Galvojuma mērķis ir saistību nodrošināšana

5. Oktobris 2010 /NR. 40 (635)

"Jurista Vārdā" šā gada 24. augustā (Nr. 34) bija publicēts cienījamā profesora Dr.habil.iur. Kalvja Torgāna raksts "Valstiskā uzraudzība pār šķīrējtiesas spriedumu tiesiskumu".1 Šajā rakstā labi atspoguļotas problēmas, kas saistītas ar šķīrējtiesu spriedumu kvalitāti un vispārējās jurisdikcijas tiesu kompetenci izpildu rakstu izsniegšanā uz šķīrējtiesu spriedumu pamata. Cienījamā profesora argumentācijai un piedāvātajiem problēmu risinājumiem attiecībā uz šķīrējtiesu spriedumiem un uz to pamata izsniegtajiem izpildu rakstiem var pilnībā piekrist, taču rakstā paustajam viedoklim, ka šķīrējtiesa nedrīkst taisīt spriedumu pret galvinieku, ja lietā nav pieaicināts galvenais parādnieks,2 nevar piekrist vairāku iemeslu dēļ. Tas attiecas ne tikai uz šķīrējtiesām, bet arī uz vispārējās jurisdikcijas tiesām. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Vai sabiedrībai ir cerības uz savu interešu aizstāvību būvniecības procesā

5. Oktobris 2010 /NR. 40 (635)

Būvniecības tiesībās sabiedrība ir lielu izmaiņu priekšā. Vēl vairāk, jauna Būvniecības likuma, Vispārīgo būvnoteikumu, vairāku speciālo būvnoteikumu pieņemšana vērtējama kā revolūcija būvniecības tiesiskajā regulējumā. Nav arī noliedzams, ka būvniecības process apaudzis ar daudzām birokrātiskām procedūrām. Tomēr būvniecības procesa vienkāršošana vienlaikus nenozīmē, ka tiek samazinātas iespējas aizstāvēt trešo personu (sabiedrības un kaimiņu) intereses, un otrādi: trešo personu interešu ievērošana nenozīmē, ka būvniecības procesam jābūt garam un saistītam ar neskaitāmiem dokumentiem un nesaprotamām procedūrām. Rakstā izteiktas pārdomas par dažiem jautājumiem, kas tika apspriesti 2010. gada 2. jūnijā notikušajā konferencē "Būvniecība Latvijā – izaicinājumi un iespējas". Konference balstījās uz šobrīd būvniecības nozarei un visai sabiedrībai kopumā aktuālajiem jautājumiem, bet tās galvenā tēma bija normatīvā regulējuma sakārtošana būvniecībā kontekstā ar jauno Būvniecības likumu. ...

žurnāls / Akadēmiskā dzīve

Jaunas tiesību doktores

5. Oktobris 2010 /NR. 40 (635)

Atkal varam ziņot par jauniem iesību zinātņu doktoriem. Šā gada 24. septembrī Latvijas Universitātē promocijas darbu "Valsts amatpersonu kriminālprocesuālā imunitāte Latvijas kriminālprocesa tiesībās" tiesību doktora zinātniskā grāda iegūšanai aizstāvēja Violeta Zeppa-Priedīte, bet Ingrīda Veikša aizstāvēja darbu "Autortiesību un blakustiesību ieguves un izmantošanas problēmas raidorganizāciju darbībā Eiropas apraides zonā". ...

...

237

...

10 20 50

REZULTĀTI LAPĀ

RĀDĪT TIKAI VIRSRAKSTUS

Rubrika

Akadēmiskā dzīve

Aptauja

Atsaucoties uz publicēto

Atskatā un darbībā

Citu pieredze

Diskusija

Domu mantojums

Eiropas telpā

In memoriam

Informācija

Intervija

Juridiskā literatūra

Juristu likteņi

Grāmatas

Īsziņas

Juridiskā darba tirgus

Jurista vizītkarte

Jurists un kultūra

Justīcija attīstībai

Lekcijas

Mūsu autors

Nedēļas jurists

No citas puses

Notikums

Numura tēma

Periodika

Prakses materiāli

Priekšvārds

Redaktora sleja

Skaidrojumi. Viedokļi

Sludinājumi. Reklāma

Studenta Vārds

Tiesību prakse

Tiesību prakses komentāri

Tiesību politika

Vēstules

Viedoklis

Viktorīna

2014. gads Latvijas tieslietu sistēmā

Tiesību nozare

Administratīvā atbildība

Administratīvās tiesības un proc...

Apdrošināšanas tiesības

Bērna tiesības

Būvniecības tiesības

Cilvēktiesības

Civiltiesības un process

--- Darba tiesības

--- Komerctiesības

--- Konkurences tiesības

--- Patērētāju tiesības

--- Intelektuālā īpašuma tiesības

--- Īres tiesības

--- Medicīnas tiesības

--- Šķīrējtiesu process

--- Maksātnespējas process

Datu apstrāde

Dzīvnieku aizsardzība

Eiropas tiesības

E-lieta

Enerģētikas tiesības

ES fondi

Fintech

Interešu pārstāvība

Juridiskā tehnika un valoda

Konstitucionālās tiesības

Krimināltiesības un process

Militārās tiesības

Nolēmumu piespiedu izpilde

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu lega...

Pacientu tiesības

Pašvaldību tiesības

Policijas tiesības

Profesionālā ētika

Publiskie iepirkumi

Sankcijas

Sociālās tiesības

Sports un tiesības

Starptautiskās privāttiesības

Starptautiskās tiesības

Tehnoloģijas un mākslīgais intel...

--- Mākslīgais intelekts

Tiesību politika un prakse Covid-1...

Tiesību teorija, vēsture un filoz...

Tiesu darba organizācija

Tiesu iekārta

Trauksmes celšana

Tūrisma tiesības

Valsts pārvalde

Valsts un baznīca

Vides tiesības

Ilgtspēja

Tiesību prakse

Atzinumi un viedokļi

--- Konstitucionālo tiesību komi...

--- Tiesībsargs

--- Citas institūcijas

Eiropas Cilvēktiesību tiesas n...

Eiropas Savienības Tiesas nolē...

Satversmes tiesas nolēmumi

Tiesu nolēmumi administratīvaj...

Tiesu nolēmumi civillietās

Tiesu nolēmumi krimināllietās

Valsts iestāžu lēmumi

--- Uzņēmumu reģistrs

--- Konkurences padome

--- Patērētāju tiesību aizsard...

--- Centrālā vēlēšanu komisij...

Autors

ŽURNĀLU KATALOGS / VISI ŽURNĀLI

17. Decembris 2024

Nr 51/52 (1369/1370)

saturs abonēt

e-žurnāls