MEKLĒT ARHĪVĀ
ŽURNĀLS
VISS SATURS
ŽURNĀLS
JAUNUMI
DOMNĪCA
BIBLIOTĒKA
AFIŠA
FOTO & VIDEO
ATRASTI 0 REZULTĀTI
NO
LĪDZ
žurnāls / Nedēļas jurists
15. Jūnijs 2010 /NR. 24 (619)
Pievienot mapei
žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi
15. Jūnijs 2010 /NR. 24 (619)
Noziedzīga nodarījuma subjektīvā puse, tās pierādīšanas smagums un ar to saistītās teorijas kā krimināltiesību piemērotāju, tā tiesību zinātnieku vidū ir bijis strīdus ābols jau kopš šā institūta rašanās. Saistībā ar subjektīvo pusi un vainu mūsdienās tiek minētas trīs teorijas – subjektīvā, objektīvā un subjektīvi objektīvā. Pēdējā no tām nošķirama pēc tā, vai atbildība par pārkāpumu piemērojama pēc objektīviem kritērijiem, kā tas lielākoties ir par civiltiesiskiem pārkāpumiem, vai tomēr analizējama personas psihiskā attieksme pirms pārkāpuma izdarīšanas, kā tas pieņemts krimināltiesībās. Tomēr jau kopš laika, kad krimināltiesībās sāka dominēt subjektīvā vainas teorija, ir radies un attīstījies arī tā dēvētais stingri noteiktās atbildības (strict liability) institūts, kas atsevišķos gadījumos arī krimināltiesību (tajā skaitā arī administratīvo tiesību) kontekstā ļauj nevērtēt personas psihisko attieksmi. Stingri noteiktās atbildības institūts nav atstājis vienaldzīgus arī mūsu likumprojektu izstrādātājus. To apliecina šā institūta pieminēšana Administratīvo sodu likumprojekta koncepcijā saistībā ar vainas jēdzienu administratīvajās tiesībās.1 Pirms tālākas diskusijas par vainas izpratnes maiņu administratīvajās tiesībās un par to, kā tas var ietekmēt krimināltiesību teoriju, kā šā raksta mērķis tiek izvirzīta stingri noteiktās atbildības institūta izpratnes un attīstības izpēte angloamerikāņu krimināltiesību teorijā un praksē, kur meklējamas šā institūta saknes.2 ...
Pievienot mapei
Pievienot mapei
žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi
8. Jūnijs 2010 /NR. 23 (618)
Rakstā aplūkota prokurora uzraudzība pār izmeklēšanu pirmstiesas procesā, analizētas uzraudzības pār izmeklēšanu reglamentācijas atšķirības Prokuratūras likumā un Kriminālprocesa likumā (turpmāk tekstā – KPL).1 Izmantojot salīdzinoši tiesisko metodi, sniegts ieskats dažu citu Eiropas Savienības valstu prokurora uzraudzības būtisko jautājumu tiesiskajā regulējumā. Tāpat izstrādāti un piedāvāti priekšlikumi izmeklēšanas uzraudzības pilnveidei pirmstiesas procesā. Izmeklēšanā pirmstiesas procesā pastāv iekšēja un ārēja procesuālā kontrole.2 Iekšējo kontroli veic izmeklētāja tiešais priekšnieks vai amatpersona, kurai tādas pilnvaras tiek piešķirtas, balstoties uz KPL normām. Ārējo kontroli veic izmeklēšanas tiesnesis, kurš pilnvarots kontrolēt cilvēktiesību ierobežojumus, attiecīgas rajona tiesas priekšsēdētājs, kas piedalās izmeklēšanas kontroles realizācijā izmeklēšanas tiesneša lēmumu pārsūdzības gadījumos, kā arī uzraugošais prokurors, kuram ar likumu piešķirtas plašas pilnvaras uzraudzības īstenošanā, t.sk. pilnvaras sniegt norādījumus par kriminālprocesa veida un izmeklēšanas virziena izvēli (sk. 1. shēmu). No minēto procesuālās kontroles subjektu izpratnes par izmeklēšanas būtību un izmeklētāja darbību tajā, KPL normu izpratnes un interpretācijas, pareizas izpratnes par savu lomu kriminālprocesā un aktīvās pilnvaru realizācijas ir atkarīgs, cik efektīva ir kontrole pār izmeklēšanu pirmstiesas procesā.3  ...
Pievienot mapei
žurnāls / Tiesību prakse
1. Jūnijs 2010 /NR. 22 (617)
Šā gada 24. maijā Konstitucionālo tiesību komisija (priekšsēdētājs Egils Levits, komisijas locekļi – Gunārs Kusiņš, Lauris Liepa, Mārtiņš Mits, Daiga Rezevska, Ineta Ziemele) pieņēma Viedokli par sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu tiesisko regulējumu demokrātiskas valsts iekārtā (turpmāk – Viedoklis) (publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" Nr. 82 26. maijā). Viedoklī apskatīta sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu loma un uzdevumi demokrātiskā valstī, to tiesiskais statuss un regulējums saistībā ar Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma projektu. Dokumentā vērtēts pašreiz spēkā esošais tiesiskais regulējums atbilstoši likumam "Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem"1 un Radio un televīzijas likumam,2 kā arī vērtēts paredzamais regulējums: Saeimā otrajā lasījumā 2010. gada 15. aprīlī pieņemtais likumprojekts "Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums".3 Komisija secina, ka likumprojektā nepietiekami ņemta vērā Latvijas informācijas un kultūras telpas specifika un elektronisko plašsaziņas līdzekļu jomā nav atrasti tai piemēroti risinājumi, kas harmoniski iekļautos Latvijas kā demokrātiskas, tiesiskas un nacionālas Eiropas Savienības dalībvalsts ietvarā. Komisija atzīst: lai neriskētu ar sankcijām par direktīvas 2007/65/EK neieviešanu, šīs direktīvas prasības ir steidzami transponējamas Latvijas likumos. Tomēr komisija uzskata, ka ne mazāk steidzami ir risināmas arī Viedoklī minētās problēmas, lai panāktu jūtamu Latvijas informācijas un kultūras telpas kopējās situācijas uzlabošanos un novērstu iespējamos riskus. Piedāvājam "Jurista Vārda" lasītājiem Viedokļa XII – secinājumu – daļu. Pilnu Viedokļa tekstu sk.: "Latvijas Vēstnesis", 26.05.2010., Nr. 82. ...
Pievienot mapei
1 ... 240 241 242 243 244 ... 370
10 20 50
REZULTĀTI LAPĀ
Rubrika
Akadēmiskā dzīve
Aptauja
Atsaucoties uz publicēto
Atskatā un darbībā
Citu pieredze
Diskusija
Domu mantojums
Eiropas telpā
In memoriam
Informācija
Intervija
Juridiskā literatūra
Juristu likteņi
Grāmatas
Īsziņas
Juridiskā darba tirgus
Jurista vizītkarte
Jurists un kultūra
Justīcija attīstībai
Lekcijas
Mūsu autors
Nedēļas jurists
No citas puses
Notikums
Numura tēma
Periodika
Prakses materiāli
Priekšvārds
Redaktora sleja
Skaidrojumi. Viedokļi
Sludinājumi. Reklāma
Studenta Vārds
Tiesību prakse
Tiesību prakses komentāri
Tiesību politika
Vēstules
Viedoklis
Viktorīna
2014. gads Latvijas tieslietu sistēmā
Tiesību nozare
Administratīvā atbildība
Administratīvās tiesības un proc...
Apdrošināšanas tiesības
Bērna tiesības
Būvniecības tiesības
Cilvēktiesības
Civiltiesības un process
--- Darba tiesības
--- Komerctiesības
--- Konkurences tiesības
--- Patērētāju tiesības
--- Intelektuālā īpašuma tiesības
--- Īres tiesības
--- Medicīnas tiesības
--- Šķīrējtiesu process
--- Maksātnespējas process
Datu apstrāde
Dzīvnieku aizsardzība
Eiropas tiesības
E-lieta
Enerģētikas tiesības
ES fondi
Fintech
Interešu pārstāvība
Juridiskā tehnika un valoda
Konstitucionālās tiesības
Krimināltiesības un process
Militārās tiesības
Nolēmumu piespiedu izpilde
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu lega...
Pacientu tiesības
Pašvaldību tiesības
Policijas tiesības
Profesionālā ētika
Publiskie iepirkumi
Sankcijas
Sociālās tiesības
Sports un tiesības
Starptautiskās privāttiesības
Starptautiskās tiesības
Tehnoloģijas un mākslīgais intel...
--- Mākslīgais intelekts
Tiesību politika un prakse Covid-1...
Tiesību teorija, vēsture un filoz...
Tiesu darba organizācija
Tiesu iekārta
Trauksmes celšana
Tūrisma tiesības
Valsts pārvalde
Valsts un baznīca
Vides tiesības
Ilgtspēja
Tiesību prakse
Atzinumi un viedokļi
--- Konstitucionālo tiesību komi...
--- Tiesībsargs
--- Citas institūcijas
Eiropas Cilvēktiesību tiesas n...
Eiropas Savienības Tiesas nolē...
Satversmes tiesas nolēmumi
Tiesu nolēmumi administratīvaj...
Tiesu nolēmumi civillietās
Tiesu nolēmumi krimināllietās
Valsts iestāžu lēmumi
--- Uzņēmumu reģistrs
--- Konkurences padome
--- Patērētāju tiesību aizsard...
--- Centrālā vēlēšanu komisij...
Autors
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties