Pētījuma 1. nodaļa sniedz pārskatu par juridiski saistošajiem starptautiskajiem standartiem, kā arī par svarīgākajiem ieteikumtiesību dokumentiem.

2. nodaļa ir pilnībā veltīta jēdzienu “naida noziegums” un “naida runa” teorētiskajiem aspektiem. Šī nodaļa sniedz diskriminācijas aizlieguma jēdziena satura skaidrojumu un atklāj tā saistību ar naida noziegumiem un naida runu jeb, citiem vārdiem, tajā tiek skaidrots, kāpēc naida noziegumi un naida runa ir diskriminācijas īpaši izpausmes veidi. Šī nodaļa analizē ne tikai starptautisko līgumu standartus, bet arī Eiropas Cilvēktiesību tiesas un ES Tiesas judikatūru un daudzus starptautisko organizāciju institūciju ieteikumtiesību dokumentus par diskriminācijas aizlieguma jēdzienu, diskriminācijas aizlieguma pazīmēm, naida noziegumu un naida runas jēdzienu saturu, kā arī izvērsti skaidro kritērijus vārda brīvības un naida runas nošķiršanai.

3. nodaļa apskata un skaidro socioloģiskos un psiholoģiskos aspektus, kuri ir naida noziegumu un naida runas pamatā. Bez vispārzināmiem iemesliem šī nodaļa pievēršas Latvijas sabiedrībai specifiskiem aspektiem, kas ir naida noziegumu un naida runas pamatā un kas skaidro, kāpēc šie likuma pārkāpumi mūsu sabiedrībā joprojām netiek uztverti pietiekami nopietni.

4. nodaļa skaidro starptautiskos standartus attiecībā uz atbildības noteikšanu par naida noziegumiem un naida runu, un tai seko 5. nodaļa, kura skaidro nacionālo tiesisko regulējumu un analizē tā atbilstību starptautisko tiesību standartiem.

6. nodaļa ir veltīta nacionālā tiesiskā regulējuma naida noziegumu analīzei un naida runas, ko piemēro praksē, analīzei. Tā sniedz statistiku par nacionālā tiesiskā regulējuma piemērošanu praksē no tiesību aizsardzības iestāžu puses un apraksta un analizē nacionālo tiesu praksi, konkrēti, cik lielā mērā Latvijas tiesu prakse atbilst starptautisko tiesību standartiem. 

Nobeigumā pētījums sniedz secinājumus par Latvijas tiesiskā regulējuma un tā piemērošanas atbilstību starptautisko tiesību standartiem un pienākumiem, kā arī ieteikumus tiesiskā regulējuma uzlabošanai, tiesību doktrīnas izstrādāšanai un tiesiskā regulējuma piemērošanai praksē.