JURISTA VĀRDS Nr. 14 (56)

Par likuma varu demokrātiskā sabiedrībā

Anda Apiņa, LR Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta priekšsēdētāja palīdze,

Gunta Gultniece, LR Tieslietu ministrijas Tiesu departamenta galvenā speciāliste,

Dr. iur. Aivars Niedre, Latvijas Zvērinātu advokātu padomes priekšsēdētājs, —

“Latvijas Vēstnesim”

Dienās, kad Latvijā visi svinēja Līgo svētkus, nelielajā Nīderlandes kūrortpilsētiņā Nordvijkā notika juristiem nozīmīgs Eiropas Savienības un Eiropas Padomes rīkots kopējs pasākums — starptautiska konference par likuma varu demokrātiskā sabiedrībā.

Ievērojot to, ka kopš 1995. gada 10. februāra Eiropas Padomes dalībvalsts ir arī Latvija, tās pārstāvji regulāri tiek aicināti uz šādiem pasākumiem, kuru mērķis ir izstrādāt ieteikumus Eiropas Savienības un Eiropas Padomes vadošajām institūcijām, kas dod vadlīnijas dalībvalstu valdībām un sabiedrībai.

23. un 24. jūnijā notikušajā pasākumā bija lūgti pārstāvji no dalībvalstu tieslietu ministrijām, augstākajām tiesām, prokuratūras iestādēm un advokātu organizācijām. Konferencē, kuru rīkoja Eiropas Savienības prezidējošās valsts Nīderlandes Tieslietu ministrija, piedalījās ap 150 dalībnieku no 25 Rietumeiropas, Viduseiropas un Austrumeiropas valstīm, arī Baltijas valstīm — galvenokārt šo valstu tiesībaizsargājošo un advokātu organizāciju vadoši darbinieki. Latviju pārstāvēja LR Ģenerālprokuratūras prokurors M. Strads un šo rindiņu autori.

Piedaloties konferencē, nevarēja nepamanīt, ka tās organizatoru mērķis bija ne vien iztirzāt Rietumeiropas attīstīto demokrātiju problēmas par tiesiskas valsts nostiprināšanu, bet arī iepazīstināt ar tām Austrumeiropas un Viduseiropas juristus, uzklausīt viņu viedokļus un palīdzēt viņiem Eiropā pieņemto starptautisko normatīvo aktu īstenošanā.

Vienai no galvenajām konferences diskusiju tēmām, kā, atklājot konferenci, uzsvēra Nīderlandes tieslietu ministre V. Sordragere, ir jābūt diskusijai par Eiropas Cilvēktiesību konvencijas prasību izpildi valstīs, kuras šai konvencijai pievienojušās. Eiropas vērtību skalā, kā norādīja ministre, dominē nevis ekonomiskās un materiālās intereses, bet gan vēsturiskais kultūras mantojums un mūsdienu kultūras vērtību uzkrāšana, kā arī cilvēktiesību un aizvien pieaugošās sievietes lomas izpratne Eiropas sabiedriskajā dzīvē. Turklāt, minot Eiropas Cilvēktiesību tiesā izskatīto lietu piemērus, ministre mudināja katrā Eiropas valstī paškritiski novērtēt tiesību sistēmas un valsts pārvaldes funkcionēšanas mehānismu un pilnveidot to.

Prasību par cilvēktiesību ievērošanu savā runā akcentēja arī viens no konferences plenārsēdes referentiem Eiropas Komisijas komisārs H. van den Bruks. Runājot par likuma varu Eiropas Savienības paplašināšanas kontekstā, viņš atzīmēja, ka šajos apstākļos ir pilnīgi dabiski, ja Eiropas Savienība likuma varu un demokrātiju padara par tās paplašināšanas stratēģijas centrālo daļu.

Šādā gaisotnē noritēja viss divu dienu konferences darbs. Tās dalībniekiem sadaloties vairākās grupās, tika apspriestas problēmas par jautājumiem, kas skar tiesu neatkarību, tiesas nolēmumu izpildes nodrošināšanu, tiesas pieejamību ikvienam sabiedrības loceklim, publiskās apsūdzības vietu un lomu tiesvedībā.

Visos apspriežamajos jautājumos dominēja uzskati par tiesas spriešanas neatkarīgo statusu. Darba grupa, kas apsprieda jautājumus, kuri saistīti ar tiesas un tiesnešu neatkarību, savus secinājumus iekļāva plenārsēdei paredzētajā ziņojumā. Galvenais secinājums bija vienots darba grupas viedoklis, ka tiesneša iecelšanai jābūt neatkarīgai no izpildvaras ietekmes. Tiesnesim jābūt neatkarīgam no ārējo apstākļu ietekmes, kuri varētu iespaidot tiesas izspriešanu pēc būtības (ierobežojumi, administratīvu institūciju rīkojumi un tiešs vai netiešs spiediens uz tiesnesi).

Tiesneša neatceļamības garantija nozīmē iespēju tiesnesim spriest tiesu neatkarīgi no izpildu varas un likumdošanas varas. Sprieduma likumību un pamatotību nekontrolē izpildu vara, bet augstākas instances tiesa, taču tas neatbrīvo tiesnesi no disciplinārās atbildības par pārkāpumiem, kas izdarīti, pildot amata pienākumus.

Tiesneša kā amatpersonas darbības un neatceļamības principi skaidri jānosaka likumā. Ieceļot tiesnešus, jāņem vērā likumā paredzētie objektīvie kritēriji — tiesneša kandidāta kvalifikācija un spēja efektīvi strādāt.

Tiesnešiem jābūt nodrošinātiem ar garantijām, kas skar atalgojumu, vecumu, līdz kuram tiesnesis var pildīt savus amata pienākumus, pensijas apmēru, kā arī veselības aprūpi. Atalgojumam jābūt proporcionālam tiesneša kvalifikācijai un pieredzei, kā arī darba atbildības līmenim. Tiesneša atalgojumam jābūt augstākam nekā citu juridisko profesiju pārstāvjiem. Ar to arī zināmā mērā tiktu risināta piemērotu kandidātu atlases problēma. Te jāuzsver, ka savā referātā plenārsēdē Eiropas Padomes ģenerālsekretāra vietnieks P.