Šī gada 19.jūnijā Saeima pieņēma un 8.jūlijā Valsts prezidents izsludināja Bērnu tiesību aizsardzības likumu. Ir aizvadītas vasaras brīvdienas un atvaļinājumi. Ir pagājis zināms laiks, kopš minētais likums ir stājies spēkā. Pašreiz vēl nebūtu īstais laiks vērtēt, kāda ir šī likuma darbības efektivitāte, taču pietiekami aktuāli būtu noteikt stratēģiju un izstrādāt pasākumu programmas Bērnu tiesību aizsardzības likuma īstenošanai. Lai šis likums, kā arī daļa pusaudžu nepaliktu pabērnu lomā.

Likumu jaunrades un pieņemšanas procesu var salīdzināt ar bērna ieņemšanu un dzemdībām. Ideju par nepieciešamību izstrādāt konkrētu likumu alegoriski var uztvert kā augļa ieņemšanas procedūru. Grūta un smaga ir bērna iznēsāšana vai likumprojekta izstrāde. Tomēr arī šis posms galvenokārt beidzas veiksmīgi. Lolotais un rūpētais likumprojekts tiek pieņemts un arī "Latvijas Vēstneša" slejās ierauga dienas gaismu. Gandarīti ir likuma veidotāji un radītāji.

Tomēr ir jāatzīst, ka grūtākais un smagākais sākas tikai pēc bērna piedzimšanas. Ir jānodrošina šī jaundzimušā pilnvērtīga tālākā dzīve. Ar jaunradīto likumu ir gluži tāpat. Likuma izstrāde un pieņemšana ir visvienkāršākais un vieglākais, salīdzinot ar iedzīvināšanu un izpildi, ar likuma izpildes kārtības izstrādi un tā īstenošanas konsekventu nodrošināšanu.

Bet kā tad ir ar Bērnu tiesību aizsardzības likuma mehānismu un tā izpildes nodrošināšanu? Derētu atcerēties, kas notiek ar bērnu, ja viņa vecākiem nav pietiekamu līdzekļu, lai to pabarotu un kārtīgi apģērbtu, iegādātu nepieciešamās mācību grāmatas, iesaistītu kādā pulciņā vai sekcijā. Veidojas apstākļi, lai bērns justos nepilnvērtīgs, lai tā attīstībā rastos traucējumi, lai nākotnē no šī bērna varētu sagaidīt arī visdažādākās novirzes uzvedībā.

Vai nesen pieņemtais Bērnu tiesību aizsardzības likums spēj pilnvērtīgi aizsargāt bērnu intereses, tiesības un brīvības? Ne visai, tomēr lielākā daļa vecāku grib izaudzināt labus bērnus, bet vēl biežāk trūkst nepieciešamo līdzekļu un iespēju. Ar Bērnu tiesību aizsardzības likumu, šķiet, veidojas pilnīgi analoģiska situācija.

Pirmkārt, pieņemtais Bērnu tiesību aizsardzības likums ir pretrunā ar virkni spēkā esošo likumu (Civillikumu, Kriminālkodeksu u.c.).

Otrkārt, likums neparedz tā realizācijas kārtību. Pārejas noteikumos nav pat noteikts, kādos likumos ir jāpieņem grozījumi un papildinājumi.

Treškārt, likuma realizācija paredz izveidot jaunas bērnu tiesību aizsardzības piespiedu audzināšanas un aprūpes iestādes. Kad un kur šīs iestādes tiks izveidotas? Cik kas prasa līdzekļu, un kas būs finansēšanas avoti? Likums neparedz veikt iestrādes 1998.gada budžetā un 1999.gada budžeta projektā.

Ceturtkārt, jau funkcionējošās iestādes nav nodrošinātas, lai pat pašreiz īstenotu bērnu tiesību aizsardzības funkcijas pilnā apmērā un nepieciešamā kvalitātē (bērnu tiesības aizsardzības centriem, patversmēm, sociālās aprūpes iestādēm trūkst nepieciešamo līdzekļu, speciālistu, programmu, metodisko materiālu utt.).

Piektkārt, sabiedrībā nav izveidojusies pilsoniskā apziņa, ka bērns ir augstākā vērtība, ka tā ir īstenā un neatkārtojamā bagātība. Tieši šī vērtība var nodrošināt Latvijas nākotni. Svarīgi ir atzīt šo paradigmu nevis deklaratīvi, bet gan reāli.

Pieņemt likumu un nenodrošināt tā realizāciju ir amorāli. Gluži tāpat kā ar bērniem — tos dzemdēt un pamest likteņa varā. Visai savdabīgi var arī likumus atstāt pabērnu lomā. Lai nu šie bērni būtu laimīgi, ka ir laisti pasaulē, un tālāk par savu likteni un izdzīvošanu lai rūpējas paši.

Tomēr, neraugoties uz Bērnu tiesību aizsardzības likuma pabērna stāvokli, būtu jācenšas, lai arī šis jaunpiedzimušais un nenodrošinātais ķipars censtos pildīt savu misiju. Lai cik nepilnīgs vai nenodrošināts būtu likums, tomēr prasības ir jācenšas pildīt. Kas izriet no pašreiz pieņemtā Bērnu tiesību aizsardzības likuma, un kādi būtu tuvākie pasākumi tā īstenošanā?

Atbilstoši Bērnu tiesību aizsardzības likuma 61. pantam ir nepieciešams izstrādāt ikgadējo programmu bērnu stāvokļa uzlabošanai valstī, kuru apstiprina Ministru kabinets. Neapšaubāmi, minētā programma faktiski ir pamatdokuments Bērnu tiesību aizsardzības likuma īstenošanā un bērnu sociālajā un tiesiskajā aizsardzībā.

61.panta izpilde ir saistīta ar trim visai būtiskiem darbības virzieniem.

1. Ir jānosaka, kāds ir pašreizējais bērnu stāvoklis kopumā; kāds tas ir atsevišķās sfērās (sociālajā, tiesiskajā, medicīniskajā, izglītības utt.) un reģionos; ir jāizvērtē esošais bērnu tiesību aizsardzības stāvoklis.

Ja atbilstoša izpēte un diagnostika būtu pilnīga un pilnvērtīga, tad varētu atzīt, ka stāvoklis labvēlīgas bērnības un bērnu tiesību aizsardzības jomā valstī ir katastrofāls. Diezin vai jebkad kādreiz tas ir bijis tik kritisks un nelabvēlīgs.