Par starpnacionālu sociāli un politiski aktuālu parādību pēdējos gadu desmitos pasaulē ir kļuvusi organizētā noziedzība. Plaši tiek diskutēts par organizētās noziedzības ierobežošanas starptautiskajām un nacionālajām iespējām, par valstu sadarbības tiesiskajām un praktiskajām formām un metodēm šajā jomā. Starptautiskās sadarbības tiesiskajā reglamentācijā starptautisko tiesību aktu hierarhijā galveno vietu ieņem ANO Konvencija par transnacionālo organizēto noziedzību.¹

Organizētā noziedzība un grupveida noziegumi

Šā raksta mērķis nav analizēt organizētās noziedzības teorētiskās vai praktiskās problēmas, bet gan aprobežoties ar mūsu Krimināllikuma normu izpēti un to praktisko pielietojumu saistībā ar krimināltiesību iespējām vērsties pret personu grupā izdarītiem noziegumiem, jo vairāk tāpēc, ka organizētās noziedzības jēdziens ir plašāks par personu grupā izdarītu noziegumu. Par vairāku personu kopīgi izdarītajiem noziegumiem kriminālatbildība paredzēta Krimināllikuma Sevišķās daļas atsevišķos pantos vai pantu daļās, kur tā noteikta kā attiecīga nodarījuma kvalificējoša pazīme.
Ar organizētās noziedzības problēmām nodarbojas cita tiesību nozare – kriminoloģija, ar personu grupā izdarītiem nodarījumiem – krimināltiesības. Protams, ka starp abām šīm tiesību nozarēm pastāv saistība un savstarpēja nosacītība. Var teikt, ka organizētās noziedzības materiālais pamats ir noziegumi, ko izdara personu grupas gan nacionālā, gan starptautiskā līmenī.

Dalības un līdzdalības jēdzieni

Pirms pāriet pie Krimināllikumā (turpmāk – KL) paredzēto grupveida nodarījumu analīzes, jāatzīmē, ka turpmāk runa būs par personu grupā izdarītiem noziegumiem, jo Krimināllikuma atsevišķos pantos šādi nodarījumi atbilstoši noziedzīgo nodarījumu smaguma pakāpei (KL 7.pants) tiek klasificēti kā noziegumi un nevis kā kriminālpārkāpumi. Par noziedzīgiem nodarījumiem kā kriminālsodāmo nodarījumu apkopojošo jēdzienu būs runa tikai tādās reizēs, kad tiks citētas Krimināllikuma normas, kurās šāds jēdziens minēts.
Nav apšaubāms, ka personu grupā izdarīti nodarījumi būtiskāk apdraud ar likumu aizsargātās intereses un personu tiesības, tāpēc Krimināllikumā samērā plaši tiek reglamentēti noziedzīgu grupējumu atbildības jautājumi atkarībā no dalības formas.
Ar noziedzīgu grupējumu izdarītajiem noziegumiem cieši saistīta ir to personu darbība, kuras šādos grupējumos neiekļaujas, bet tomēr ar savām darbībām tāpat apzināti realizē nodomāto noziegumu. Te ir runa par to, ka personu kopīgi izdarītā noziegumā noziedzīgā rezultāta sasniegšanai atsevišķu personu lomas var būt visai atšķirīgas.
Vairāku personu kopīga noziegumu izdarīšana Krimināllikumā ir stingri noteikta gan Vispārīgajā, gan Sevišķajā daļā. Krimināllikumā atšķirībā no padomju laika krimināllikumiem divu vai vairāku personu kopīga apzināta piedalīšanās tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanā tiek dēvēta par dalību vai līdzdalību (KL 18.