Elizabete Krivcova, LU Juridiskās fakultātes studente, — "Latvijas Vēstnesim"

Šajā rakstā gribu pievērst uzmanību līguma neizpildīšanas regulējumam Civillikumā (CL). Neizpildīšana var būt pagaidu — kā nokavējuma gadījumā, bet var būt arī galīga, kad līgums netiek izpildīts force majeure apstākļu jeb nepārvaramas varas dēļ. Atšķirībā no nokavējuma, kam ir veltīta atsevišķa apakšnodaļa Civillikumā (1651.–1668.p.), panti par neiespējamību ir atrodami visā CL. Tās regulējums nav pietiekami skaidrs un pilnīgs. To var redzēt arī lietās, kas nonāk Augstākajā tiesā. Piemēram, 1997. gadā Augstākajā tiesā tika izskatīta lieta (Nr.SKC–313)1 par zaudējumu atlīdzināšanu. Prasītājam — firmai, kas organizēja pārvadājumus no ostas līdz saņēmējam, radās zaudējumi, to cēlonis bija treilera ar kravu nozagšana, taču neviena no pusēm nebija vainojama. Līgumu vairs nebija iespējams izpildīt, bet radās jautājums, kam jāuzņemas šis risks (pārvadātājam, nosūtītājam vai kravas īpašniekam). Par to daudz diskutēja visās trīs instancēs, bet, apspriežot šo jautājumu, bija jūtams, ka nepietiek drošu un skaidru argumentu. Tāpēc ir aktuāli rast atbildi uz jautājumu, kādu līguma izpildīšanas neiespējamības regulēšanas modeli var izsecināt no Civillikuma.

Neiespējamības jēdziens

Viena no saistību tiesību funkcijām ir apsolījuma došanas un izpildīšanas tiesisko seku noregulēšana. Tāpēc CL izvirza prasību, ka saistību saturam jābūt iespējamam (1413.p.). Ja pēc līguma noslēgšanas izrādās, ka tā izpildīšana vispār nav iespējama, tad līgums nereti zaudē spēku vai pienākums kaut ko izpildīt atkrīt. Tai pašā laikā pastāv jēdziens "darījuma sevišķais smagums", kas neietekmē darījuma spēku (1587.p.). Tāpēc ir nepieciešams strikti definēt, kas ir neiespējamība. Runājot par neiespējamību, jāizšķir divi atšķirīgi gadījumi. Pirmais — kad izpildījums ir neiespējams jau pirms līguma noslēgšanas, bet, pusēm par to nezinot, tiek noslēgts līgums (sākotnēja neiespējamība). Šajā gadījumā ir svarīgi noteikt, kāda ir neiespējamība: objektīva vai subjektīva. Ja izpildījums ir objektīvi neiespējams, līgums nav spēkā (1543.p.). Ja izpildīšana ir neiespējama tikai subjektīvi parādniekam, tad līgums paliek spēkā un kreditors var vērst pret parādnieku izpildījuma vai zaudējumu atlīdzības prasījumu.