26. Aprīlis 2005 /NR. 15 (370)
Skaidrojumi. Viedokļi
Morālais kaitējums: zaudējumu atlīdzināšana

Morālais kaitējums: zaudējumu atlīdzināšana

Dr.habil.iur. prof. Osvalds Joksts, Latvijas Policijas akadēmijas Civiltiesību katedras vadītājs

JOKSTS OSVALDS.PNG (82865 bytes)
Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

Izskatot morālā kaitējuma nodarīšanas un kompensācijas problēmas, būtu atzīmējams, ka tikpat svarīgs kā personu materiālais zaudējums, veselības apdraudējumi un dažādu noziedzīgo nodarījumu sekas ir arī morālo jeb personisko nemantisko tiesību aizskārums. Protams, svarīgākais faktors šinī aspektā ir saistāms ar personas drošību, tai skaitā dzīvību, īpašuma neaizskaramību un citiem materiālajiem un fiziskajiem pāridarījumiem. Taču arī personisko tiesību neaizskaramība, kā gods, cieņa un personas brīvība ir jāaizsargā.
Jau 1948.gada 10.decembra Ģenerālajā asamblejā pieņemtā Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējā cilvēka tiesību deklarācija noteica, ka par cilvēktiesību aizskārumu tiesām ir jāparedz noteikta mantiska atlīdzība papildus zaudējumu atlīdzināšanai.
Latvijas likumdošanā ir pietiekami reglamentēta personu tiesību aizsardzība. Vispirms šeit jāmin Satversmes 8.nodaļa “Cilvēka pamattiesības”.
Arī Satversmes 92.pants reglamentē, ka “nepamatota tiesību aizskāruma gadījumā ikvienam ir tiesības uz atbilstīgu atlīdzinājumu”. Savukārt Civillikums (1635.p.) nosaka: “Katrs tiesību aizskārums, t.i., katra pati par sevi neatļauta darbība, dod tam, kam tā kaitējusi, tiesību prasīt apmierinājumu no aizskārēja, ciktāl viņu par šo darbību var vainot.”
Arī Administratīvā procesa likuma 92.pantā noteikts, ka “ikviens ir tiesīgs prasīt atbilstīgu atlīdzinājumu par mantiskajiem zaudējumiem vai personisko kaitējumu, arī morālo kaitējumu, kas viņam nodarīts ar administratīvo aktu vai iestādes faktisko rīcību”, bet vairāki Krimināllikuma panti paredz kriminālatbildības iestāšanos gan par neslavas celšanu, gan par goda aizskaršanu un citiem līdzīga rakstura pārkāpumiem. Tas nozīmē, ka Latvijas valsts atzīst un ar visu attiecīgo institūciju (tiesu, policijas, prokuratūras u.c.) starpniecību aizsargā Satversmē, likumos un Latvijai saistošajos starptautiskajos līgumos noteiktās cilvēka pamattiesības un pamatbrīvības. Tā, piemēram, ja Latvijas likumdošanas aktos noteiktais cilvēktiesību aizsardzības apjoms ir zemāks par Latvijas starptautiskajās saistībās noteikto, valstij ir jānodrošina šo starptautisko normu izpilde, kas daudzos gadījumos jau tiek praktizēts.
Tāpat atzīmējams, ka cilvēka pamattiesības un pamatbrīvības darbojas tieši un to realizēšanai nav vajadzīgs kādu citu tiesību normu pielietojums.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
ABONĒ 2023.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties