Nobeigums. Sākums “JV” Nr.14, 19.04.2005.
Foto: no personiskā arhīva |
Jāteic, ka nav iespējams viennozīmīgi nošķirt tos gadījumus, kad ir konstatējama šāda acīmredzama neatbilstība un nosodāma labuma gūšana. Piemēram, vērtējot aizdevuma procentu likmes, ir jāņem vērā gan attiecīgajā laika posmā pieņemtās procentu likmes un vispārējā situācija finanšu tirgū, gan aizdevuma riska pakāpe un piešķirtais nodrošinājums. Tā, augsta procentu likme par taisnīgu varētu tikt uzskatīta, ja pastāv augsta riska pakāpe vai arī finanšu tirgū ir apgrozāmo līdzekļu trūkums. Savukārt citos apstākļos attiecīgā procentu likme būtu vērtējama kā nesamērīga.44
Nosodāma labuma gūšana savukārt pastāv, piemēram, tajos gadījumos, kad viens līdzējs apzinās otra spiedīgos apstākļus un izmanto tos savā labā, lai panāktu attiecīgā darījuma noslēgšanu.45 Šādos gadījumos svarīga nozīme ir parādnieka spiedīgo apstākļu izmantošanai personīgā labuma gūšanai. Tā, piemēram, ja kāds pēc tāda parādnieka, kuram ir steidzama vajadzība pēc naudas līdzekļiem, lūguma par zemu cenu iegādājas no viņa kādu lietu, šādu rīcību nav pamata vērtēt kā netikumīgu, jo pircējam nav bijis mērķis izmantot parādnieka spiedīgo stāvokli savās interesēs.46
Par zināmu vadlīniju nosodāma labuma konstatēšanai varētu kalpot arī Krimināllikuma 201.panta noteikumi par augļošanu. Tā saskaņā ar Krimināllikuma 201.pantu personu var saukt pie kriminālatbildības par dažāda veida aizdevumiem, kuri izdarīti, apzināti izmantojot aizdevuma ņēmēja smago materiālo stāvokli, un kuru nosacījumi ir viņam pārmērīgi apgrūtinoši.
Vācijas Augstākā tiesa, piemēram, ir atzinusi, ka otrs priekšnoteikums (nosodāma labuma gūšana) ir prezumējams, ja starp izpildījumu un pretizpildījumu ir krasa neatbilstība. Krasa neatbilstība savukārt ir konstatējama, ja izpildījuma vērtība nesasniedz pat pusi no pretizpildījuma vērtības.47 Jāpiebilst, ka, piemēram, CL 2042.–2046.pantā ir paredzēts speciāls regulējums tiem gadījumiem, kad pirkuma maksa nesasniedz pat ne pusi no lietas parastās vērtības. Šīs tiesību normas varētu kalpot par zināmu vadlīniju arī CL 1415. un 1592.panta iztulkošanā attiecībā uz nosodāmu labuma gūšanu.
c) Parādnieku pārlieku apgrūtinoši līgumi
Līdzēju gribas autonomija izpaužas ne tikai kā pašnoteikšanās tiesības, bet arī kā pienākums atbildēt par uzņemto saistību izpildi. Tādēļ līdzējam, slēdzot līgumu, pašam ir jāizvērtē, vai viņš spēs šādu līgumu izpildīt. Subjektīvie apstākļi, kuru dēļ līdzējs nevar izpildīt uzņemto saistību, paši par sevi nav pamats līguma atzīšanai par pretēju labiem tikumiem.48 Tā CL 1587.pantā noteikts, ka tiesīgi noslēgts līgums ir jāpilda neatkarīgi no darījuma sevišķā smaguma vai vēlāk radušos izpildīšanas grūtību esamības.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.