Lasītājam - tavs citējums attiecas tikai uz administratīvajām tiesībām, kur ir objektīvās izmeklēšanas princips. Civiltiesībās ir sacīkstes princips. Civillietās tiesai nav jāpalīdz prasītājam.

Un tas likums "Par izziņas izdarītāja, prokurora vai tiesneša nelikumīgas rīcības rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu" nemaz nedod cietušajam krimināllietā pieprasīt zaudējumus. Palasiet minētā likuma 2. un 3.pantu un viss kļūs skaidrs. Tādēļ tiesas atsaukšanās uz likumu, kuru nemaz nevar šajā lietā piemērot, ir absolūti neprofesionāla un neētiska rīcība.

Grūti pateikt, vai spriedums ir netaisnīgs vai taisnīgs, jo nezinu visus lietas apstākļus un sīkumus. Bet man liekas, ka Senāts varēja šeit pateikt, ka izņēmuma gadījumos policijai būtu jāmaksā nozagtā nauda, ja līdz ticamības pakāpei prasītājs pierādītu, ka tiešām policistu nolaidība noveda pie tā, ka zuda pierādījumi, kas būtu ļāvuši vainīgos sodīt. Domāju, ka tādi gadījumi varētu būt.

Vainīga arī prasītāja vai viņas advokāts, jo prasību bija jābalsta tikai uz tā fakta, ka policijas nolaidības dēļ nav vairs iespējams noķert vainīgos un piedzīt no tiem nozagto naudu.