Dipl.iur. Ivonna Štrauhmane, UR Uzņēmumu reģistrācijas nodaļas valsts notāre

Foto: no personiskā arhīva

Šajā rakstā sniegts ieskats komerctiesību normu harmonizācijā, kas tika veikta, lai panāktu Eiropas Savienības dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu, novērstu šķērsli kopējā tirgus attīstībai, kuru rada Eiropas Savienības dalībvalstu nacionālajā likumdošanā pastāvošais dažādais tiesiskais regulējums attiecībā uz akcionāru un kreditoru interešu aizsardzību, un analizēts vienotais tiesiskais regulējums, kas, pieņemot sekundāros tiesību aktus, noteikts attiecībā uz mazākuma akcionāru un kreditoru interešu aizsardzību akciju sabiedrību reorganizācijas procesā.

Kopēja tirgus izveide

Komercdarbība ir viens no uzņēmējdarbības veidiem,¹ un tās galvenais nolūks ir peļņas gūšana, kuru iespējams īstenot, veicot efektīvu komercdarbību. Eiropas valstu valdības un uzņēmējsabiedrības ir ieinteresētas jaunu tirgu apgūšanā.² Eiropas Kopienas izveidošanas sākotnējais mērķis bija sasniegt dalībvalstu ekonomiku arvien ciešāku integrāciju, radot dalībvalstīs vienoti orientētu ekonomikas politiku, un izveidot Rietumeiropas valstu kopēju tirgu, likvidējot visus šķēršļus, kas pastāv šo valstu savstarpējā tirdzniecībā, ieviešot brīvu preču, personu, pakalpojumu un kapitāla kustību.³ Saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 2. pantu viens no galvenajiem Eiropas Kopienas uzdevumiem ir kopēja tirgus izveide,⁴ lai nodrošinātu dalībvalstu tautsaimniecību augšupeju. Iekšējais tirgus uzskatāms par kopējā tirgus daļu un saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 14. panta otro daļu iekšējais tirgus aptver telpu bez iekšējām robežām, kurā saskaņā ar šo Līgumu ir nodrošināta preču, personu, pakalpojumu un kapitāla brīva aprite.⁵ Brīva personu kustība (free movement of persons) ir būtisks vienotā iekšējā tirgus pastāvēšanas elements.⁶

Tiesības veikt uzņēmējdarbību

Brīva personu kustība ietver tiesības veikt uzņēmējdarbību (freedom of establishment) citā Eiropas Savienības dalībvalstī.⁷
Eiropas Kopienu tiesa lietā The Queen v Secretary of State for Transport, ex parte Factortame Ltd and others ir definējusi jēdzienu “uzņēmējdarbība” kā ekonomiskās darbības veikšanu no fiksētas vietas citā Eiropas Savienības dalībvalstī uz nenoteiktu laika posmu.⁸
Uzņēmējdarbības brīvības subjekti ir fiziskās personas (Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņi) un juridiskās personas (sabiedrības).⁹ Tādējādi tiesības veikt uzņēmējdarbību attiecas uz juridiskām personām (sabiedrībām) no citām Eiropas Savienības dalībvalstīm tādā pašā mērā kā uz fiziskām personām no citām Eiropas Savienības dalībvalstīm.
Saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 48.