Foto: no personiskā arhīva

Ņemot vērā to, ka aizvien vairāk un vairāk dzīvojamo māju tiek nodotas pašu iedzīvotāju apsaimniekošanā, praksē arvien aktuālāks kļūst jautājums par kārtību, kādā dzīvokļu īpašnieki drīkst pieņemt lēmumus par mājas kopīpašuma pārvaldīšanu un apsaimniekošanu. Tā kā likums “Par dzīvokļa īpašumu” visai skopi regulē tādus svarīgus jautājumus kā dzīvokļu īpašnieku kopsapulces kompetence, tās lēmuma obligātums, lēmuma pieņemšanas iespējamība bez kopsapulces sasaukšanas, šajā rakstā mēģināts dot atbildes uz šiem jautājumiem.

Dzīvokļu īpašnieku kopsapulces juridiskā daba

Saskaņā ar likuma “Par dzīvokļa īpašumu” (turpmāk – Likums) 27.¹ panta 1.daļu par daudzdzīvokļu mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu lemj dzīvokļu īpašnieku kopsapulce (turpmāk – kopsapulce). No Likuma noteikumiem izriet vienīgi tas, ka kopsapulce ir mājas dzīvokļu īpašnieku lēmumu pieņemšanas īpatnēja forma, taču tās juridiskā daba paliek neskaidra un visai pretrunīga, jo, no vienas puses, kopsapulce ir līdzīga kapitālsabiedrības orgānam – dalībnieku sapulcei, bet, no otras puses – dzīvokļu īpašnieku pārstāvēšanai uz pilnvarojuma pamata.
Kopsapulces līdzība ar kapitālsabiedrības orgānu izpaužas šādi. Pirmkārt, Likums lieto kopsapulces jēdzienu gan attiecībā uz dzīvokļu īpašnieku sanāksmi, gan attiecībā uz sabiedrības dalībnieku sapulci (32.panta 1.daļa “Dzīvokļu īpašnieku sabiedrības augstākā pārvaldes institūcija ir sabiedrības dalībnieku kopsapulce…”). Arī Kooperatīvo sabiedrību likums apzīmē augstāko sabiedrības pārvaldes orgānu kā dalībnieku kopsapulci (37.panta 1.daļa). Otrkārt, kopsapulces normatīvais regulējums pēc sava satura ir analoģisks tiesību normām par kapitālsabiedrības dalībnieku sapulci.