23. Augusts 2005 /NR. 31 (386)
Skaidrojumi. Viedokļi
Tiesības uz efektīvu tiesas aizsardzību
2
LL.M
Daimārs Škutāns
zvērināts advokāts 

Tiesības uz efektīvu tiesas aizsardzību

LL.M. (Kembridžas universitāte) Daimārs Škutāns, zv. advokāta palīgs, sadarbībā ar “Spilbridge & Partners”
SKUTANSDAIMARS.JPG (8406 bytes)
Foto: no personiskā arhīva

Pacta sunt servanda, labticīgums saistību izpildē un vispār atturēšanās no neatļautu darbību veikšanas ir tādi tiesiskās jābūtības jēdzieni, kas ne vienmēr gūst saturisku piepildījumu tiesiskajā realitātē, un ne vienmēr runa ir tikai par civiltiesiskajām attiecībām. Līgumu nepienācīga izpilde, parādnieka mantiska paverdzināšana vai delikta izdarīšana nav retums ne tikai Latvijā, bet arī cituviet pasaulē. Ar šādu situāciju rēķinās ne tikai likumdevējs, paredzot tiesību normās dažādus tiesiskās aizsardzības līdzekļus, bet arī civiltiesisko attiecību dalībnieki un jo īpaši starptautiski pieredzējuši komersanti, kas, uzņemoties saistības, izvērtē kā tiesību normās paredzētos tiesiskās aizsardzības līdzekļus, kas ir viens no kritērijiem saistībai piemērojamo tiesību normu izvēlei, tā arī to efektīvas izlietošanas procesuālās iespējas, kas ietekmē iespējamo strīdu izskatīšanas foruma izvēli. Tādējādi bieži vien tieši šiem diviem raksturlielumiem ir būtiska loma saistības nodibināšanai līgumiskā ceļā, un tie nav mazsvarīgi arī iespējamo ārpuslīgumisko attiecību izvērtēšanā.
Londonas Komerctiesā1 bieži vien kādai no pusēm ir ārzemju izcelsme, bet reizumis neviens no prāvniekiem nav domicilēts Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajā Karalistē. Latvijā šādu gadījumu tikpat kā nav,2 un tas mudina aizdomāties par iespējamajiem iemesliem, kuru pienācīga izvērtēšana un attiecīga novēršana varētu sekmēt lielāku finanšu resursu plūsmu uz uzņēmumiem, kas nodrošina transportu uz Latviju, sekmēt izaugsmi viesnīcu un tūrisma sektorā, kā arī sekmēt Latvijas juristu saimes integrēšanos starptautiskās juridiskās palīdzības vidē, kas kopumā nodrošinātu arī papildu ieņēmumus valsts budžetā un tādējādi pastarpināti sekmētu valsts ekonomikas attīstību. Lai arī tas netiek afišēts, taču pasaulē konkurē ne tikai preces un pakalpojumi, bet arī tiesības un tiesas, un runa ir ne tikai par šķīrējtiesām, bet arī par valsts tiesām.
Nepilnīgas iespējas pieejamo tiesiskās aizsardzības līdzekļu efektīvai izlietošanai un vispār paskops tiesiskās aizsardzības līdzekļu klāsts varētu būt vieni no iemesliem izteikti lokālajai tiesvedībai, kas šobrīd dominē Latvijā. Darba pamatmērķis ir aicināt izvērtēt, vai Latvijā nevajadzētu pievērst lielāku uzmanību tiesiskās aizsardzības kvalitātes uzlabošanai, uzlabojot pieejamos tiesiskās aizsardzības līdzekļus un iespējas to efektīvākai izlietošanai, kā arī ieviešot papildus tiesiskās aizsardzības līdzekļus. Tas varētu gan sekmēt tiesisko aizsardzību Latvijā, gan arī piesaistīt prāvniekus no ārvalstīm.
Izvirzīto mērķi ir iecerēts sasniegt ar divu rakstu palīdzību. Šajā rakstā tiks apskatīta nesena Latvijas vispārējās jurisdikcijas augstāko tiesu prakse atsevišķās sarežģītās civillietās. Tas tiek darīts ar mērķi noskaidrot, kādas kvalitātes tiesisko aizsardzību iespējams panākt Latvijā, kad runa ir nevis par “ierindas” līgumsoda piedziņu, bet gan par tiesību robu aizpildīšanu, “augstāko” pilotāžu tiesību normu iztulkošanā un nekavējošu tiesiskās aizsardzības nodrošināšanu prasības nodrošināšanas kārtībā, jo par tiesiskās aizsardzības kvalitātes rādītāju diez vai var kalpot tiesu nolēmumi ikdienišķās lietās.
Šajā rakstā tiks izvērtēts, vai ir pamatoti nodrošināt tiesību aizsardzību nevis no brīža, kad izdarīts tiesību aizskārums vai kad persona vērsusies tiesā, bet gan tikai no brīža, kad spēkā stājas tiesas spriedums. Šajā sakarā uzmanība tiks pievērsta arī robu aizpildīšanai ar t.s. tiesnešu tiesību palīdzību. Tāpat tiks izvērtēts, vai ir pamatoti neņemt vērā kasācijas sūdzības papildinājumos izteiktos argumentus, ja tie nav bijuši izteikti pašā kasācijas sūdzībā un vai tādām iestādēm kā zemesgrāmatu nodaļām ir pieļaujams nekavējoties neizpildīt tiesas lēmumu par prasības nodrošināšanu sakarā ar zemesgrāmatā iepriekš iesniegtu nostiprinājuma lūgumu, kurā atbildētājs un trešā persona lūguši nostiprināt īpašuma tiesības uz tiesas lēmumā norādīto nekustamo īpašumu trešajai personai. Izvērtētas tiks arī iespējas veiksmīga tiesvedības iznākuma gadījumā atgūt izmaksas par saņemto juridisko palīdzību. Šī raksta pamatmērķis ir noskaidrot, vai tiesiskās aizsardzības kvalitāte Latvijā ir tādā līmenī, lai tā spētu nodrošināt efektīvu tiesību aizsardzību vietēja rakstura tiesvedībā un tādējādi varētu kalpotu par atzīstamu pamatu tās turpmākai uzlabošanai, lai sekmētu ārvalstu prāvnieku piesaisti Latvijas tiesām.
Otrs raksts tiks veltīts iespējām iekļauties Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu tiesu konkurencē, kā arī iespējām Latvijā ieviest jaunus tiesiskās aizsardzības līdzekļus un uzlabot esošos. Vispirms tiks izvērtēts ES dalībvalstu tiesu mijiedarbības tiesiskais regulējums, un tas tiks darīts ar mērķi noskaidrot principus, kas jāņem vērā, apsverot Latvijas tiesu iekļaušanos citu ES dalībvalstu tiesu konkurencē.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
ABONĒ 2022.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
2 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Jurist Lubitel
23. Augusts 2005 / 17:57
0
ATBILDĒT
Nenoliedzami - loti labs raksts. Tomer man skiet, ka autora piemeri (darba tiesibas, saistibu tiesibas, maksatnespejas tiesibas un analizetais privatizacijas piemers) tomer nav ar vienu olekti merami. Piemeram, saskatu niansetu atskiribu starp parada piedzinu, kur procenti tiks piedziti ari par tiesasanas laiku, un autoram velamo risinajumu privatizacijas lieta, kura autoraprat ipasumtiesibas butu jaatzist ar atpakalejosu datumu, lai varetu piedzit iespejamos zaudejumus. Parada piedzinas lieta kreditoram jau pirms strida tiesa ir ipasumtiesibas uz atvietojamam lietam, kuras nodotas debitoram. Strids butiba ir par atdosanas saistibas izpildi. Nenoliedzami, prasitajam bus japierada, ka aizdevums vispar ir noticis un ka lidz ar to paradnieka riciba ir prasitaja atvietojamas lietas, kuras ir jaatdot. Turpreti, privatizacijas lieta prasitajam NAV ipasumtiesibu (nekadu tiesibu)uz stridus objektu pirms tiesvedibas uzsaksanas. Lidz ar to logiski, ka ipasumtiesibas var tikt atzitas tikai ar sprieduma speka stasanas dienu. Kopsavilkumam: parada piedzinas lieta ir a priori pastavosas ipasumtiesibas, bet privatizacijas lieta tadu nav, jo te butiba ir strids par to, ka ipasums nepamatoti netika nodot ipasuma, tapec to nodot ipasuma tiek lugts tiesai. Ari darba tiesibu piemera ir "pirms tam" pastavosas tiesibas, tapec logiski, ka, ja to ignorance ir notikusi, par to pienakas "sapju nauda". Man vismaz skiet, ka ir atskiriba. Protams, labi saprotama ir prasitaja vilsanas, ja privatizacijas lieta tiesvedibas laika iepriekse
ce
23. Augusts 2005 / 09:03
0
ATBILDĒT
Visu cieņu Kembridžas absolventam. Sen jau vajadzēja publiski ķidāt Senāta spriedumus.

P.S. Tas MTAP ir Senātam sanācis vienkārši "vienreizējs" un to var izskaidrot varbūt vienīgi ar vinnējušās puses pārstāvja ekstraordinārajām spējām kaut ko tādu dabūt gatavu.
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties