Par nepilngadīgo kriminālatbildības īpatnībām
Krišjānis Rudzītis, Kriminoloģisko pētījumu centra kriminologs, — "Latvijas Vēstnesim"
Foto: Arnis Blumbergs, "LV"
Nepilngadīgo noziedzība Latvijā pamatoti tiek uzskatīta par smagu problēmu. Laika posmā no 1995. līdz 1998.gadam nepilngadīgo personu izdarīto noziegumu skaits ir pakāpeniski pieaudzis no 2591 līdz 4023 noziegumiem gadā jeb par 55,3%. Sevišķi nozīmīgi tas ir tādēļ, ka kopējais reģistrēto noziegumu skaits minētajā periodā ikgadēji samazinājās. 1999.gads iezīmējās ar pozitīvu tendenci, jo nepilngadīgo izdarīto noziedzīgo nodarījumu skaits nedaudz kritās — līdz 3757 nodarījumiem. Taču nepilngadīgo noziedzības līmenis joprojām ir uzskatāms par augstu. Turklāt nepilngadīgo likumpārkāpumi pēdējos gados izteikti mainās ne vien kvantitatīvi, bet arī kvalitatīvi: nepilngadīgo noziedzība un kriminogēnās tendences kļūst sabiedrībai bīstamākas, bet nodarījumu sekas — nelabvēlīgākas1.
Šis raksts savukārt ir vērsts uz to, lai nepilngadīgo noziedzības un kriminālatbildības problēmas aplūkotu pēc iespējas pamatotāk un pragmatiskāk.
Nepilngadīgo noziedzības cēloņu
kompleksa uztvere
Nepilngadīgo noziedzību izraisa vairāki cēloņi un noziedzību veicinošie apstākļi, starp kuriem visbiežāk tiek minēti tādi faktori kā slikta materiālā situācija, nelabvēlīgi ģimenes apstākļi, alkoholisms un narkomānija, zems nepilngadīgā pašnovērtējums, kriminālas subkultūras ietekme, grūtības saskarsmē ar vienaudžiem un pieaugušajiem, izpratnes trūkums par sociālajām vērtībām un normām (anomija), pazeminātas iespējas brīvo laiku veltīt sociāli pieņemamai darbībai u.tml.
Aplūkojot nepilngadīgo noziedzību ietekmējošos faktorus šādā to kompleksā, kļūst skaidrs, ka veiksmīgas nepilngadīgo noziedzības novēršanas nolūkos vajadzīgs veikt plaša vēriena pasākumus. Vispārējās materiālās situācijas uzlabošana, sociālās un ekonomiskās vienlīdzības nodrošināšana, nelabvēlīgu un arī šķirtu ģimeņu izskaušana, cīņa ar alkoholismu un narkomāniju, kriminālās subkultūras ietekmes novēršana un citi tiem līdzīgi pasākumi prasītu mainīt visu to sociālo un ekonomisko vidi, kādā atrodas liela daļa vai pat vairākums nepilngadīgo un pieaugušo.
Nereti piedāvāto risinājumu vienkāršums ir maldinošs. Viegli īstenojama šķiet populārā nostādne, ka jaunā paaudze ir "pareizi" jāaudzina, un tad tiks mazināta arī tās nepaklausība likumam.
Šāda nostādne ir absolūti pareiza, jo cilvēks savā būtībā ir socializācijas rezultāts. Taču problēma rodas, kad ir jāatrod tie, kas nepilngadīgos audzinās. Ģimenes loma sabiedrībā aizvien samazinās. Pat neievērojot nepilngadīgo tieksmi vairāk kontaktēties ar vienaudžiem, ir apšaubāma vecāko paaudžu spēja audzināt nepilngadīgos. Tas tādēļ, ka ļoti daudzi vidēja gadu gājuma cilvēki paši ir anomiski vai pat antisociāli.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.