Raksta pamatā – autores diplomdarbs LU Juridiskajā fakultātē (vadītājs J.Rozenbergs, recenzents P.Bulavs). Rakstu publicēšanai ieteicis Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas tiesnesis Valdemārs   Šubrovskis.

Foto: no personiskā arhīva

Prasības pieteikums

Laulātais savu īpašuma tiesību aizsardzībai var celt tiesā īpašuma prasību, kuras mērķis ir īpašuma tiesību atzīšana¹ un valdījuma piešķiršana, papildus ceļot arī prasību par attiecīgā zemesgrāmatu ieraksta jeb īpašuma nostiprinājuma izlabošanu (nevis dzēšanu) (Zemesgrāmatu likuma (turpmāk – ZGL) 16.pants, 54.panta 2.daļa un 97.pants) un īpašuma sadali. Tās mērķis plašākā nozīmē ir novērst nepareizu nostiprinājumu, lai tādējādi panāktu atbilstību starp patieso tiesisko stāvokli un to tiesisko stāvokli, kas izriet no zemesgrāmatas.² Iegūt īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu un apstrīdēt tās var tikai ceļot attiecīgu prasību tiesā, nevis tikai lūdzot nekustama īpašuma nodošanu, jo šis prasījums pats par sevi nerada īpašuma tiesības uz strīdus objektu.³ Taču šeit jāatzīmē, ka laulātā celtā prasība par īpašuma tiesību atzīšanu uz laulāto kopmantu nav īpašuma (vindikācijas) prasība Civillikuma (turpmāk – CL) 1044.panta izpratnē.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma (turpmāk – CPL) 25.pantu, lietas, kurās ir strīds par īpašuma tiesībām uz nekustamo īpašumu, ir piekritīgas apgabaltiesai, līdz ar to ir divi veidi, kā lietas par laulātā īpašuma tiesību atzīšanu un kopīpašuma sadalīšanu nonāk līdz apgabaltiesai – iesniedzot prasību par īpašuma tiesību atzīšanu uz laulāto kopmantu uzreiz apgabaltiesā⁴, vai arī iesniedzot prasību par laulības šķiršanu rajona tiesā un vēlāk prasību papildinot ar prasību par īpašuma tiesību atzīšanu⁵ vai otram laulātajam vēlāk iesniedzot pretprasību par īpašuma tiesību atzīšanu uz laulāto kopīgo mantu, līdz ar ko lieta pēc piekritības tiek nosūtīta apgabaltiesai.
Prasību par laulāto kopīgās mantas sadali var iesniegt, gan nešķirot laulību⁶ (atzīšanas prasība⁷), gan līdz ar laulības šķiršanu,⁸ gan tad, ja laulība jau sen ir šķirta⁹ (piespriešanas prasība¹⁰). CPL 238.pants nosaka, ka tiesai, šķirot laulību, vienlaikus jāizšķir arī strīds par laulāto mantas dalīšanu, ja strīds uz laulības šķiršanas brīdi par laulāto kopīgo mantu nepastāv, tad laulātie saglabā tiesības kopīgo mantu sadalīt pēc šķiršanās strīda rašanās gadījumā.
Prasības var būt divu raksturu – prasība par īpašuma atzīšanu par prasītāja atsevišķo mantu vai prasība par īpašuma atzīšanu par laulāto kopīgo mantu un attiecīgi pretprasība par īpašuma atzīšanu par laulāto kopīgo mantu vai pretprasība par īpašuma atzīšanu par atbildētāja atsevišķo mantu.
Prasības pieteikumam ir jāatbilst CPL 128. un 129.panta prasībām, respektīvi, tajā norādāms:
1) tās tiesas nosaukums, kurai iesniegts pieteikums;
2) prasītāja, kā arī viņa pārstāvja, ja prasību ceļ pārstāvis, atbildētāja, trešās personas, ja tādas ir, liecinieku, ja tādi tiek pieaicināti, vārds, uzvārds, personas kods un dzīvesvieta;
3) prasības priekšmets;
Nepareizi, ja prasības priekšmetā tiek norādīta laulāto kopmantas sadale,¹¹ jo šāds institūts pastāvēja LPSR Laulības un ģimenes kodeksa (turpmāk – LĢK) laikā, pašlaik pareizi būtu norādīt laulāto kopīgās mantas sadali. Tādēļ, saskaņā ar CPL 133.pantu, prasības pieteikums būtu atstājams bez virzības, nosakot termiņu prasības priekšmeta un līdz ar to prasījumu precizēšanai.
4) prasības summa, ja prasība ir novērtējama naudas izteiksmē;
5) apstākļi, ar kuriem prasītājs pamato savu prasījumu, un pierādījumi, kas tos apstiprina;
Aprakstot apstākļus, jānorāda laulības reģistrācijas dati, ja tā jau ir šķirta, – jāpievieno spriedums, ar kuru laulība šķirta, ja tā tiek šķirta vienlaikus, jānorāda uz apstākļiem, kādēļ laulība tiek šķirta un no kura laika kopdzīve pārtraukta, un atbildētāja attieksme pret prasību, kā arī vai laulībā ir nepilngadīgi bērni, ja ir, tad uzturlīdzekļu un aizgādības tiesību risinājums.