4. Oktobris 2005 /NR. 37 (392)
Juridiskā literatūra
Jauns grāmatas "Par dzīvojamo telpu īri" izdevums
4

Jauns grāmatas “Par dzīvojamo telpu īri” izdevums Par Rolanda Krauzes komentāru likumam “Par dzīvojamo telpu īri” Ojārs Druks-Jaunzemis, Latvijas Republikas Augstākās tiesas senators Tiesu namu aģentūra laidusi klajā jaunu, papildinātu Rolanda Krauzes grāmatas “Par dzīvojamo telpu īri” izdevumu. Šajā grāmatā tiesību zinātņu doktors, Augstākās tiesas senators (tagad Augstākās tiesas priekšsēdētāja palīgs) Rolands Krauze komentējis ...

šis raksts ir maksas saturs
TEV IR PAROLE
ATVĒRT AR KODU
e-pasta adrese
parole
atcerēties mani
PIRKT 1 RAKSTU
apmaksas veids
mobilly
seb banka
swedbank
sms
 /  5 RAKSTUS
apmaksas veids
mobilly
seb banka
swedbank
piekļuves kods
ABONĒ 2020.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: žurnāls, e-žurnāls un komplekts!
4 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
A.Karldels
4. Oktobris 2005 / 20:35
0
ATBILDĒT
beigas - Bet piezīme par „īres griestiem” - mūsu Latvijā, jaunajā ES valstī, nav tā, kā citur Eiropā, kur īres lielumu regulē ? dzīvokļu brīvs tirgus (piedāvājums pārsniedz pieprasījumu) un valsts noteikti „īres griesti” tur nav vajadzīgi.

Der atgādināt, ka Rīgas Strēlnieku ielas tukšie dzīvokļi nav brīvu dzīvokļu tirgus daļa. Šie dzīvokļi ir nekustamu īpašumu uzpircēju mafijas speciāli neizīrēti lai to cena būtu ? retumu cena, nesalīdzināma ar Latvijā oficiāli konstatēto vidējo ienākumu lielumu.

Kad būs reāls dzīvokļu tirgus, saimniekam nebūs jātiesājas ar īrnieku, piemēram, lai tas atstāj dzīvokli sakarā ar mājas kapitālo remontu. Neviens normāls cilvēks nedzīvos remonta laikā pagaidu mītnē, viņš noīrēs citu, līdzīgu, par to pašu cenu ? kā tas ir Londonā, Berlīne Ženēva un citur Eiropā, kā arī bija Latvijas Republikā līdz okupācijai!.

A.Karldels
4. Oktobris 2005 / 20:34
0
ATBILDĒT
2.turpinājums - Ja ne pašu rokām izpostīt, tad to rokām, kuri no nabagiem, par nabagiem „lielu” naudu, šos, it kā no debesīm nokritušos, namus nopirka. Nu, tieši tā, kā līdzīgu šādu juristu rakstītu likumu dotas iespējas dēļ dažādi perepeļicini un actiņi sapirkās Rīgas lidostas skrejceļus un kuģu piestātnes.

Vēl Jums der pajautāt šiem likumu rakstītājiem, kādēļ, atstājot novārtā kreditoru (noguldītāju) intereses, dzīvojamie nami tika atdoti bez parādu (aizņēmumu) apgrūtinājuma.

Un Jums, cienījamie tiesneši, der pajautāt šiem „juristiem” - kādēļ viņu rakstītos likumos tika noteikts, ka mantinieku tiesības mantot namu, pārbaudīja ne tiesa vai notārs, kā tas paredzēts Latvijas Republikas (un arī toreiz spēkā esošā LPSR) Civillikumā un Civilprocesa likumā, bet pārbaudīja ārpus tiesu sistēmai dibināmas „komisijas”, kā padomju „troikas”

Bet tā, ka atbilde ir liels „noslēpums”, diez vai, bez speciālas Saeimas komisijas vai Prokuratūras palīdzības, tas tiks ātri atklāts.

No visa teiktā izriet kāds juridisks paradokss - ja kāds pašreiz veiksmīgs advokāts (iespējams arī A. Grūtupa kungs) gribēs, tad viegli vien pierādīs, ka „troikas” kādam trofimova kungam piešķirtais „īpašums” nav šī trofimova kunga īpašums!

Bet piezīme par „īres griestiem” - mūsu Latvijā, jaunajā ES valstī, nav tā, kā citur Eiropā, kur īres lielumu regulē ? dzīvokļu brīvs tirgus
A.Karldels
4. Oktobris 2005 / 20:30
0
ATBILDĒT
turpinājums Pajautājiet, kas viņam padomju karaspēka klātbūtnē, tad, kad mēs praktiski vēl bijām okupēti, lika tik ļoti steidzīgi rūpēties tieši par nekustamiem īpašumiem - par namiem. Paprasiet, kādēļ piepeši nodeva tūkstošiem namu ar simtiem tūkstošiem īrnieku, personām, kam nebija ne līdzekļu, ne mākas šos īres namus apsaimniekot.

Tikai jautājot nesajauciet divas lietas - būt nama īpašniekam, un būt spējīgam īrnieku pilnu, laika zoba grauztu, namu valdīt un uzturēt.

Tāpat der pajautāt vai šī steiga nebija potenciālo nekustamo īpašumu uzpircēju uzmudināta, kuriem šādi „mantinieki”, kuriem nebija ne līdzekļu, ne mākas šos īres namus apsaimniekot, bija, un vēl joprojām ir, īsta medusmaize?!

Arī tas, ka dzīvokļu jautājums ? 15 gadus pēc Latvijas Republikas neatkarības de facto atjaunošanas ir katastrofāls, ir šo „likumu rakstītāju” nopelns. Ja citi likumi atļāva izlaupīt kolhozus un rūpnīcas, tad cienījamo juristu rakstītie denacionalizācijas un īres likumi nevis novērsa padomju netaisnības, bet ar to pašu padomju (atceramies ? Augstāka padomes, ne Saeimas pieņemti likumi) palīdzību ļāva materiāli un mācēšanā nesagatavotiem „jauniem īres namu īpašniekiem” ? iznīcināt (Rīgā) pusi nodzīvojamā fonda (pārbūvējot dzīvokļus par birojiem, veikaliem viesnīcām, jeb vienkārši ļaujot tiem sabrukt). Ja ne pašu rokām izpostīt, tad to rokām, kuri no nabagiem, par nabagiem „lielu”
RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 1
VĒL ŠAJĀ ŽURNĀLĀ
VĒL ŠAJĀ NOZARĒ
VĒL ŠAJĀ RUBRIKĀ
TIESĪBU PRAKSE
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Nepatīk / neieteikt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties