] Foto: no personiskā arhīva

Raksta pamatā ir maģistra darbs, kas izstrādāts maģistratūras studiju ietvaros Latvijas Universitātes Starptautisko attiecību institūtā. Darba vadītājs – prof. Dr.habil.iur. Juris Bojārs, recenzents prof. Dr.iur. Jānis Načiščionis

Starptautiskajā komercdarbībā franšīze ir viens no komercdarījumu veidiem, kā komersanti var gūt peļņu, bet valstis var piesaistīt ārvalstu ieguldījumus. Franšīze var kalpot kā līdzeklis cīņā ar bezdarbu un vāji attīstītu ekonomiku vai arī kā iespēja uzsākt komercdarbību ar ierobežotiem naudas līdzekļiem. Franšīzei ir vēl daudz citu priekšrocību salīdzinājumā ar citiem komercdarījumiem. Un, lai gan vairākās Eiropas valstīs franšīzes un franšīzes līguma jautājumi nav noregulēti valstu normatīvos aktos, tās loma strauji pieaug. Viens no franšīzes attīstības bremzējošiem iemesliem ir informācijas par franšīzi un franšīzes līgumu trūkums, kā arī nepietiekams tiesiskais regulējums vai arī regulējuma neesamība.
Par franšīzes biznesa modeļa pamatlicēju tiek uzskatīts pasaulē pazīstamais šujmašīnu ražotājfirmas “Singer” dibinātājs Izaks Singers, kurš savas uzņēmējdarbības sākumā ASV un vēlāk visā pasaulē izmantoja tieši franšīzes principu. Tiek lēsts, ka franšīzes līgumu skaits teju ikvienā pasaulē sasniedz aptuveni 12 tūkstošus, bet šādā biznesa modelī ir nodarbināti 9 miljoni darbinieku¹.
ASV uz franšīzēm balstīts bizness veido gandrīz 40% no kopējā preču apgrozījuma, Eiropā – 20%. Tieši Eiropā tuvā nākotnē gaidāma ļoti strauja franšīzes biznesa attīstība. ²
Latvijas intelektuālā īpašuma³ aizsardzības likumi neietver nekādus noteikumus par franšīzes piešķiršanu un franšīzes līgumu noslēgšanu. Tomēr, tā kā franšīzes līgumiem ir svarīga nozīme starptautiskajā uzņēmējdarbības praksē.
Jo sevišķi darījumos ar rūpnieciskā īpašuma izmantošanas tiesību nodošanu, franšīzes loma un ietekme starptautiskajā biznesā pēdējā laikā tikai pieaug.

Franšīzes jēdziens

“Franšīze (no franču val. franchir – atbrīvot no kādiem pienākumiem; angļu val. Franchize) – speciāla privilēģija, komercpilnvarojums, tiesība, ko valsts iestāde vai uzņēmums piešķir kā atļauju personai, lai tā būtu pilnvarota nodarboties ar kādu saimniecisku, ražošanas, sagādes, tirdzniecības pakalpojumu un tamlīdzīgu darbību.