Par terorisma vietu Krimināllikuma sistēmā
Dipl. iur. Dmitrijs Trofimovs, Iekšlietu ministrijas Juridiskā departamenta direktora vietnieks
 Foto: no personiskā arhīva |
2005.gada 13.septembrī Ministru kabinets atbalstīja likumprojekta “Grozījumi Krimināllikumā”,1 kas groza terorisma krimināltiesisko regulējumu, virzību uz Saeimu.
Daudzu portāla “Delfi” lasītāju komentārus par minēto likumprojektu var raksturot ar šādiem vārdiem: “Krimināllikumā (KL) būtu jāatstāj tikai viens pants par terorismu.” Raksta autora mērķis ir sniegt likumprojekta komentārus, norādot uz izdarīto izmaiņu un precizējumu argumentācijas salīdzinošajiem un saturiskajiem aspektiem.
Vairāku Eiropas Savienības valstu krimināltiesībās noteikta tāda terorisma izpratnes definīcija, kas ietver daudzas konkurējošas krimināltiesību normas, t.i., terorismu kā noziedzīga nodarījuma sastāvu veido attiecīgajā Krimināllikumā vai Kriminālkodeksā jau paredzētie noziedzīgo nodarījumu sastāvi, piemēram, spridzināšana, nonāvēšana utt.
Tādēļ primārā terorisma definīcijas atšķirība no minētajiem konkurējošajiem noziedzīgajiem nodarījumiem ir tā “īpašais” nolūks. Tikai konstatējot šo nolūku personas nonāvēšanā, vainīgais ir saucams pie kriminālatbildības saskaņā ar pantu par terora akta izdarīšanu.
Spēkā esošā Krimināllikuma 88.panta2 “Terorisms” redakcija vairs neatbilst mūsdienu faktiskajai terorisma izpratnei, jo šajā pantā paredzētais nolūks ir šaurāks par to nolūka apjomu, kas noteikts Latvijai saistošajos Eiropas Savienības un starptautiskajos tiesību aktos.
Pamatlēmuma prasības
2002.gada 13.jūnijā Eiropas Padome ir pieņēmusi Pamatlēmumu par terorisma apkarošanu3 (turpmāk – Pamatlēmums). Pamatlēmuma preambulas 6.punkts nosaka vienu no minētā tiesību akta mērķiem, proti, “teroristu nodarījumu definīcijai jābūt pielāgotai visās dalībvalstīs, ieskaitot nodarījumus, kas saistīti ar teroristu grupām. Bez tam sodi un sankcijas jāparedz fiziskām un juridiskām personām, kas izdarījušas vai ir atbildīgas par šādiem nodarījumiem, kuri atspoguļo šādu nodarījumu nopietnību”.
Šis mērķis norāda uz nepieciešamību visās Eiropas Savienības dalībvalstīs atbilstoši savām krimināltiesību tradīcijām un īpatnībām izstrādāt apjoma ziņā vienotu terorisma definīciju.
Lai izvērtētu Latvijas Republikas nacionālajā krimināltiesību likumdošanā definētā terorisma jēdziena atbilstību Pamatlēmumam, kā arī citos Latvijai saistošajos tiesību aktos noteiktajam tiesiskajam regulējumam, Iekšlietu ministrijā tika izstrādāts likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā”, kas precizē un saskaņo ar šodienas faktiskajiem un tiesiskajiem apstākļiem terorisma jēdzienu veidojošo noziedzīgo darbību krimināltiesisko definējumu.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
|
Žurnāls tiesiskai domai un praksei | |
|
Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv
Informatīvais tālrunis 67311161
darbadienās9:00-17:00 |
||
| Abonēšana | Par "Jurista Vārdu" | |
| Žurnāli | Redakcija | |
| Reklāma | Autoriem | |
| Darba sludinājumi | Lietošanas noteikumi | |
| Redakcija: juristavards@lv.lv | Grāmatas |
Autortiesības Kontakti |
|
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
/Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/ |
© VSIA "Latvijas Vēstnesis" | |
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.
