Personas tiesības uz taisnīgu tiesu garantē ne vien Satversme, bet arī Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6.panta pirmā daļa, kur noteikts, ka "ikvienam ir tiesības, nosakot savu civilo tiesību un pienākumu vai jebkuras viņam izvirzītās apsūdzības pamatotību krimināllietā uz taisnīgu un atklātu lietas izskatīšanu saprātīgos termiņos neatkarīgā un objektīvā, ar likumu izveidotā tiesā. Tiesas spriedums pasludināms publiski (..)".
Cik tālu var ierobežot personas tiesības uz pieeju tiesai
Mg.iur Inga Bite-Perceva
Foto: no personiskā arhīva |
[1] 2005.gada 27.septembra “Jurista Vārdā” publicēts profesores Ilmas Čepānes referāts Latvijas un Lietuvas konstitucionālo tiesu tiesnešu seminārā 2005.gada jūnijā “Tiesības uz taisnīgu tiesu kā personas pamattiesības”.1 Referātā skarta kāda ļoti būtiska personas tiesību uz taisnīgu tiesu nianse, kura jau ilgāku laiku ir šā raksta autores pētījumu objekts, tāpēc lasītāju uzmanībai un diskusijai tiek piedāvāti šā pētījuma galvenie secinājumi.
[2] Latvijas Republikas Satversmes 92.pants nosaka, ka ikviens var aizstāvēt savas tiesības un intereses taisnīgā tiesā. Saskaņā ar šo Satversmes normu pieeja tiesai Latvijas Republikā tiek garantēta ikvienai personai ar nosacījumu, ka šī persona vēlas aizstāvēt savas tiesības vai intereses. “Tiesības uz tiesu piemīt ikvienam, kura tiesības tiek pārkāptas vai nesamērīgi ierobežotas, tās piemīt arī ārvalstniekiem un juridiskajām personām.”2
[3] Pētījuma mērķis ir aizstāvēt un pierādīt viedokli, ka pieeja tiesai demokrātiskā sabiedrībā nav un nevar būt neierobežota, un Latvijā ir nepieciešami un attaisnojami ieviest vēl papildu ierobežojumus. Saskaņā ar šobrīd spēkā esošo normatīvo regulējumu gadījumā, ja tiesā tiek saņemts acīmredzami nepamatots pieteikums (prasība), kas tomēr atbilst formālajiem pieteikuma (prasības) iesniegšanas priekšnoteikumiem, tiesnesim ir jāierosina lieta un šis pieteikums (prasība) jāizskata vispārējā kārtībā. Papildu ierobežojums, kas paredz vienkāršotu kārtību acīmredzami nepamatotu pieteikumu izskatīšanā, ir iekļauts vairāku valstu tiesību sistēmās, un to pārņēmusi arī Eiropas Cilvēktiesību tiesa. Šāds ierobežojums ierobežo personas tiesības uz pieeju tiesai, taču tas ir samērīgs. Tas neliedz personai pieeju tiesai vispār, bet vienīgi paredz īpašu kārtību iesniegtā pieteikuma izskatīšanai, no vienas puses, un atvieglojot un uzlabojot tiesu darbu, no otras puses. Vienkāršotas kārtības ieviešana acīmredzami nepamatotu pieteikumu izskatīšanā nepieciešama arī Latvijā.
[4] Latvijas Republikas Satversmes 1.pants nosaka: “Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika.” No demokrātiskas valsts principa Latvijas Republikas Satversmes tiesa ir atvasinājusi tiesiskas valsts principu.3 Tiesiskā valstī no likumdevējvaras un izpildvaras neatkarīga, tikai likumam padota tiesu vara pilsonim garantē tiesību aizsardzību pret saviem līdzpilsoņiem un arī pret valsts varu.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.