Vēlreiz: eiro vai euro
Māris Brizgo, Eiropas Savienības tiesību asociācijas biedrs
Foto: no personiskā arhīva |
Pirms kāda laika ļoti plašu diskusiju sabiedrībā izraisīja jautājums par Eiropas vienotās valūtas rakstību latviešu valodā. Diskusiju izraisīja Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijas 2004.gada 7.septembrī pieņemtais lēmums par Eiropas naudas nosaukumu “eira”1. Lēmuma rezultātā, kas apstiprināja naudas vienības rakstību “eira”, sabiedrība sadalījās divās nometnēs, vieni bija par eiru, otri – par eiro. Iesākto diskusiju, kas turpinājās gandrīz gadu, izbeidza Ministru kabineta 2005.gada 26.jūlija Noteikumi par Eiropas Savienības vienotās valūtas vienības nosaukuma atveidi latviešu valodā2, kas noteica, ka vienotās valūtas vienības rakstībai jāizmanto vārds “eiro”. Visas šīs diskusijas laikā par “eira” vai “eiro” ēnā ir palikusi Eiropas Savienības prasība vienotās valūtas vienību atveidot kā “euro”. Tikai pavisam nesen “Latvijas Vēstnesī”, kā arī portālā “Delfi” parādījās divi nelieli raksti par šo problēmu.
Jautājumu analizēšu no juridiskā viedokļa un mēģināšu noskaidrot, vai ir pamatota minētā Eiropas Savienības prasība. Lai gan Latvijas valdība ar iepriekš minētajiem noteikumiem ir skaidri izteikusi savu attieksmi par minēto jautājumu un tas atrisina visas problēmas Latvijas sabiedrībā, tomēr diskusija par vienotās valūtas vienības rakstību ar to nav beigusies, un Latvijai tagad ir jābūt gatavai aizstāvēt savu nostāju Briselē, bet, visticamāk, Luksemburgā.
Euro rakstības juridiskais pamats
Vēl ilgi pirms Eiropas vienotās valūtas ieviešanas, 1995.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.