13. Decembris 2005 /NR. 47 (402)
Skaidrojumi. Viedokļi
Judikatūras teorija un pielietojamā judikatūra
1

Judikatūra ir viens no jaunvārdiem, kura jēgu un saturu pēdējos divos gados Latvijā plaši apspriež publikācijās un konferencēs. Tas tiek darīts tik augstas abstrakcijas līmenī, ka ikvienam, kas praksē mēģina pielietot dažādās atziņas par judikatūras noskaidrošanu un nozīmi tiesisku konfliktu risināšanā, nākas sastapties ar grūtībām. Turpinot judikatūras teorijas pilnveidošanu, laiks sākt piezemētāk runāt par to, kā esošajos konkrētajos spriedumos atrast atziņas, kuras atbilst terminam "judikatūra".

Judikatūras teorija un pielietojamā judikatūra

Prof. Dr.habil.iur. Kalvis Torgāns, LZA akadēmiķis
01.JPG (10000 bytes)
Foto: no personiskā arhīva

Judikatūra ir viens no jaunvārdiem, kura jēgu un saturu pēdējos divos gados Latvijā plaši apspriež publikācijās un konferencēs. Tas tiek darīts tik augstas abstrakcijas līmenī, ka ikvienam, kas praksē mēģina pielietot dažādās atziņas par judikatūras noskaidrošanu un nozīmi tiesisku konfliktu risināšanā, nākas sastapties ar grūtībām. Turpinot judikatūras teorijas pilnveidošanu, laiks sākt piezemētāk runāt par to, kā esošajos konkrētajos spriedumos atrast atziņas, kuras atbilst terminam “judikatūra”. To varētu nosaukt par sistematizētu pielietojamo judikatūras atziņu kopu jeb tezaura veidošanu. Vienlaikus gan jāpiebilst, ka publikāciju autori bez jebkādām šaubām ātri pārorientējās un rakstos, kuros agrāk runāja par tiesu praksi, tagad par modernu kļuvis termins “judikatūra”1.

Līdz šim diskusiju ietvaros neatbildēti palikuši jautājumi par to, kas un ar kādām pilnvarām drīkst noteikt, kura ir labā un par pareizo atzītā tiesu prakse, vai atsevišķs spēkā stājies spriedums jau ir judikatūras sastāvdaļa, kāda ir atšķirība starp publicētu un nepublicētu tiesas spriedumu utt.

Likums uzliek pienākumu

Stimulu diskusijām un nepieciešamību noskaidrot, kas ir judikatūra, radīja šī termina iekļaušana likumu tekstā, turklāt atšķirīgos formulējumos.

Civilprocesa likuma 5.pantā ar 2004.gada 7.aprīļa grozījumiem iekļauta šāda sestā daļa: “Piemērojot tiesību normas, tiesa ņem vērā judikatūru.”

Kriminālprocesa likuma 2.panta 2.punkts nosaka: “Piemērojot Eiropas Savienības (Kopienu) tiesību normu, ņem vērā Eiropas Kopienu tiesas judikatūru, bet Latvijas Republikas tiesību normu piemērošanā ievēro Satversmes spriedumā sniegto attiecīgās normas interpretāciju.”

Administratīvā procesa likuma 15.panta ceturtā daļa satur analoģisku normu par Eiropas Kopienu tiesas judikatūru, bet 17.panta piektā daļa nosaka: “Ja Satversmes tiesa attiecīgo tiesību normu ir interpretējusi spriedumā, iestāde vai tiesa piemēro šo interpretāciju.”

Tādējādi civilprocesā ir jāņem vērā visu veidu judikatūra. Turpretim Kriminālprocesa likumā un Administratīvā procesa likumā par judikatūru rakstīts šaurākā nozīmē (tikai par Eiropas Kopienu tiesas judikatūru) un tāpēc vismaz no šo pantu teksta nav skaidrs, vai Latvijas tiesas, arī Satversmes tiesa, piedalās administratīvās un, kas sevišķi sarežģīti, arī krimināltiesiskās judikatūras veidošanā.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
ABONĒ 2023.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
1 KOMENTĀRS
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
ja
13. Decembris 2005 / 15:29
0
ATBILDĒT
"tāpēc vismaz no šo pantu teksta nav skaidrs, vai Latvijas tiesas, arī Satversmes tiesa, piedalās administratīvās un, kas sevišķi sarežģīti, arī krimināltiesiskās judikatūras veidošanā."

Satversmes tiesas spriedumi neveido judikatūru, jo tiem saskaņā ar Administratīvā procesa likumu ir saistošs spēks. Judikatūru veido spriedumi, kas pārliecina ar savu argumentāciju, bet ne ar piešķirto juridisko rangu.
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties