Nobeigums. Sākums "LV"384/385, 31.10.2000.

Pilnīgs zagtu mantu iegādes morāls attaisnojums komentēts zemas tiesiskās apziņas līmenī (piemēram, "nenopirki tu, nopirks kāds cits, tāpat piederība nav zināma"; "ja lieta ir vitāli nepieciešama, bet likumīgi nevar iegādāties" utt.), kā arī ierasti saistīts ar sociālo nenodrošinātību (piemēram, "zagtas mantas ir daudz lētākas, daudziem tā ir vieglāk izdzīvot"; "bezdarbs, zemas algas" utt.). Simptomātiska šķiet zagtas mantas jēdziena īsta neattiecināšana uz datorprogrammām.

No viennozīmīgām atbildēm (jā, nē) galvenokārt izvairījušies respondenti, kurus mulsinājis jautājums, kā pircējs var zināt, vai manta ir zagta (kaut gan pašas šaubas jau uzskatāmas par preces nelikumīgas izcelsmes pierādījumu).

Kopumā atbildes liecina par aptaujas dalībnieku ciešu pārliecību, ka zagtu mantu iegāde ir arī netiešs noziegums pret privātīpašumu.

Kontrabandas preču iegāde aptaujas dalībnieku atbildēs morāli pielīdzināta zagtu mantu iegādei (jā — 35,7%, nē — 46,7%). Tomēr vairāk respondentu (17,6% vai +7%, salīdzinot ar iepriekšējiem rezultātiem) izvairījušies no viennozīmīgām atbildēm, un mazāk apšaubāmas to respondentu atbildes, kuri kontrabandas preču iegādi uzskata par morāli attaisnojamu.

Tas izskaidrojams ar to, ka tiesībpārkāpums ir tikai pati kontrabanda, bet tās rezultātā ievesto preču pirkšana mazumtirdzniecībā nav sodāma. Bez tam, kā izriet arī no turpmākajām atbildēm, šajā gadījumā tikpat kā nevar (un to dara tikai nedaudzi respondenti) aizbildināties ar preču nezināmu izcelsmi— par to liecina gan cena, gan tirgošanas veids. Tāpēc šajā gadījumā sniegtas ļoti atklātas atbildes, kurās dominē viedoklis, ka cilvēki, kuriem trūkst naudas, vienkārši bieži nevar atļauties nopirkt to pašu, tikai likumīgā ceļā ievesto preci.