2001.gada 25.oktobrī Saeimā tika pieņemts Administratīvā procesa likums, kas stājās spēkā 2004.gada 1.februārī. Līdz ar šā likuma spēkā stāšanos Latvijā tika izveidotas administratīvās tiesas.
 Foto: no personiskā arhīva |
2001.gada 25.oktobrī Saeimā tika pieņemts Administratīvā procesa likums, kas stājās spēkā 2004.gada 1.februārī. Līdz ar šā likuma spēkā stāšanos Latvijā tika izveidotas administratīvās tiesas.
Administratīvā procesa likums ir jauns likums, kas ienesis arī citas būtiskas pārmaiņas. Par tā piemērošanu un normu tvērumu tiesu prakse un izpratne vēl tikai veidojas, tāpēc ir būtiski izprast vienu no administratīvā procesa tiesā pamatelementiem un jaunievedumiem– objektīvās izmeklēšanas principu. Šajā rakstā tiek aplūkoti daži ar objektīvās izmeklēšanas principu saistīti jautājumi.
Procesuālie pierādīšanas principi
Tiesiskā valstī parasti ir izdala šādus procesuālo tiesību veidus: kriminālprocess, civilprocess un administratīvais tiesas process. Šie procesi pazīstami arī Latvijā– kriminālprocesu pamatā regulē Kriminālprocesa likums, civilprocesu– Civilprocesa likums, administratīvo procesu– Administratīvā procesa likums. Viena no svarīgākajām pamatnostādnēm, kas ir kopēja visiem trim procesu veidiem, ir pušu kontradiktoriskais princips. Tas nozīmē, ka lietā pastāv strīds starp divām vai vairākām pusēm, bet lēmumu pieņem tiesa, kas nav procesa dalībnieks.Tiesību teorijā izšķir divus pamatprincipus, kā tiesā kontradiktoriskā procesa kārtībā tiek izskatītas lietas– izziņas jeb objektīvās izmeklēšanas princips un noklausīšanās jeb sacīkstes princips.
Objektīvās izmeklēšanas princips ir ieviests Administratīvā procesa likumā, bet noklausīšanās princips vispilnīgāk nostiprināts Civilprocesa likumā.
Izziņas jeb objektīvās izmeklēšanas principa gadījumā tiesību piemērotājs pats rūpējas par lietā nozīmīgu faktu izzināšanu. Minētais princips ir raksturīgs kriminālprocesam un administratīvajam procesam. Šis princips Latvijā ir nostiprināts Administratīvā procesa likuma 107.panta ceturtajā daļā, kas nosaka– lai prasījuma robežās noskaidrotu lietas patiesos apstākļus un panāktu tiesisku un taisnīgu lietas izskatīšanu, tiesa dod administratīvā procesa dalībniekiem norādījumus un ieteikumus, kā arī savāc pierādījumus pēc savas iniciatīvas (objektīvās izmeklēšanas princips). Attiecībā uz administratīvo lietu izskatīšanu, objektīvās izmeklēšanas princips nostiprināts arī likuma “Par tiesu varu” 25.1 pantā, kas nosaka: lai prasījuma robežās noskaidrotu patiesos lietas apstākļus un panāktu taisnīgu administratīvās lietas izskatīšanu, tiesa dod administratīvā procesa dalībniekiem norādījumus un ieteikumus, kā arī pēc savas iniciatīvas vāc pierādījumus.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
|
Žurnāls tiesiskai domai un praksei | |
|
Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv
Informatīvais tālrunis 67311161
darbadienās9:00-17:00 |
||
| Abonēšana | Par "Jurista Vārdu" | |
| Žurnāli | Redakcija | |
| Reklāma | Autoriem | |
| Darba sludinājumi | Lietošanas noteikumi | |
| Redakcija: juristavards@lv.lv | Grāmatas |
Autortiesības Kontakti |
|
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
/Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/ |
© VSIA "Latvijas Vēstnesis" | |
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.
